Mūsdienīgas privātmājas būvniecībā lielāko ieguldījumu daļu parasti neveido vizuālie elementi vai grezna apdare, bet gan “neredzamā daļa” – inženierija un ēkas pamats. Kamēr iedzīvotāji izvēlas arvien kompaktākas un funkcionālākas mājas, vidējās būvniecības izmaksas saglabājas augstas, vidēji 2000 eiro kvadrātmetrā, atkarībā no kvadratūras, plānojuma, materiāliem un citiem būtiskiem aspektiem.
Par to, kuras pozīcijas šobrīd būvniecības tāmē ir ar vislielāko īpatsvaru un kur ekonomija var maksāt dārgi, skaidro Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.
Mājas vērtība slēpjas zem apdares
Lielāko daļu jeb aptuveni pusi no mājas kopējām izmaksām sastāda mājas veidols – karkass, jumts, logi un pamati. Atlikušo daļu sastāda fasādes apdare, iekšējā apdare un inženierkomunikācijas. Tieši pamatu izbūve un ēkas skelets ir pozīcijas, kuras visvairāk ietekmē gala tāmē redzamo cenu, turklāt šie darbi sevī iekļauj arī augstākus riskus. Piemēram, ja grunts sastāvs prasa papildu stiprināšanu, tas var radīt tūlītēju un neparedzētu izmaksu kāpumu vēl pirms redzamās būvniecības sākuma. Tāpat ievērojamu daļu tāmes aizņem investīcijas siltumizolācijā un mūsdienīgās apkures sistēmās. Sākotnēji var šķist, ka tās sadārdzina projektu, taču tieši šīs pozīcijas ir saistītas ar ēkas uzturēšanas izmaksām ilgtermiņā un nosaka to, cik saimniekiem mājoklis izmaksās pēc tā nodošanas ekspluatācijā.
“Lielākā kļūda plānošanas posmā ir pārlieku liels fokuss uz ēkas vizuālo tēlu, atstājot inženiertehniskos risinājumus otrajā plānā. Mūsdienu būvniecības loģika diktē pretējo, proti, lielāko vērtību piešķir tieši tiem elementiem, kurus vēlāk vairs nav iespējams nomainīt. Kvalitatīvi nosiltināts pamatu mezgls, vieda ventilācijas sistēma un mūsdienu prasībām atbilstoša apkures iekārta ar augstu lietderības koeficientu šobrīd ir būtiskākie parametri, kas nosaka īpašuma vērtību un uzturēšanas izmaksas nākamo desmit gadu laikā. Novērojam, ka veiksmīgākie projekti ir tie, kuros klienti izvēlas investēt, nevis taupīt uz inženierijas rēķina par labu dārgākai iekšējai apdarei. Lai arī šī pieeja prasa lielākus sākotnējos ieguldījumus, ilgtermiņā tā nodrošina augstāku īpašuma tirgus vērtību un pasargā mājsaimniecību no augstām uzturēšanas izmaksām," uzsver Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.
Lētāki materiāli neatsver algu kāpumu un tehnikas dārdzību
Lai gan statistika rāda nelielu materiālu cenu kritumu, kopējās būvniecības izmaksas turpina augt. CSP dati par 2025. gadu liecina, ka būvmateriāli kļuvuši par 0,2 % lētāki, taču šo simbolisko samazinājumu vairākkārt pārsniedz darbaspēka dārdzība, kas palielinājusies par 5,5 %. Tas visvairāk sadārdzina tieši tos procesus, kuros nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti – jumiķi, elektriķi un santehniķi. Papildus tam par 2,3 % dārgāka kļuvusi smagās tehnikas izmantošana, kas sadārdzina katru zemes izrakto kubikmetru un materiālu piegādi. Rezultātā privātmājas cena šobrīd vairs nav atkarīga tikai no betona vai koka iepirkuma cenas, bet gan no tā, cik maksā cilvēku darba stunda un tehnika. Tieši tādēļ pat kompaktas mājas būvniecība šobrīd var izmaksāt tikpat, cik agrāk maksāja krietni lielāka privātmāja.
Iespējams tāpēc pēdējo gadu laikā iedzīvotāju izvēles ir mainījušās, un jaunas privātmājas būvniecība kļuvusi funkcionālāka. Ja vēl 2021. gadā vidējā būvētā platība bija 145 kvadrātmetri, tad šobrīd tā sarukusi vienas istabas apmērā līdz 127 kvadrātmetriem. Ja iekštelpu platība kļūst mazāka, tad ārtelpas (terases un nojumes) tiek izbūvētas lielākā platībā – aptuveni 44 m2, kas ir par 4 m2 vairāk nekā pirms diviem gadiem. Turklāt aptuveni 60 % gadījumu priekšroka tiek dota koka karkasa risinājumam.
Luminor bankas dati rāda, mājas biežāk iegādāties vai būvēt izvēlas ģimenes ar bērniem, un to vidējā kredīta summa ir nedaudz zem 200 000 eiro uz 26 gadu līguma termiņu, savukārt mājsaimniecības ienākumi ap 4200 eiro.
