Domājot par komfortu iekštelpās, viens no svarīgākajiem parametriem ir iekštelpu gaisa kvalitāte. Veicot mērījumus, atklāts, ka iekštelpu gaiss var būt līdz piecām reizēm piesārņotāks nekā ārā. Neatbilstoša gaisa kvalitāte var izraisīt slimības, tostarp veicināt Covid-19 izplatību, pazemināt darba spējas un dzīves kvalitāti. Viens no risinājumiem ir regulāra gaisa kvalitātes kontrole, lai savlaicīgi varētu veikt pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Nozīmīgākais iekštelpu gaisa kvalitātes rādītājs ir oglekļa dioksīda (CO2) koncentrācija telpā. Atbilstoši Latvijas Republikas (LR) Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, CO2 maksimāli pieļaujamais līmenis publiskās telpās ir noteikts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izstrādātajās rekomendācijas un tās paredz, ka CO2 līmenis, kas atbilst teicamai vai labai iekštelpu gaisa kvalitātei publiskās telpās, kur pulcējas lielāks cilvēku skaits, ir līdz 1000 ppm. Šo rādītāju kā pieļaujamu nosaka arī 2021. gada maijā apstiprinātais Latvijas būvnormatīvs LBN 231-15. Šī būvnormatīva prasības turpmāk būs jāpiemēro jaunu ēku projektēšanai, kā arī ēku pārbūvei, atjaunošanai vai restaurācijai.

Iekštelpu gaisa kvalitātes jautājums īpaši aktualizēts vīrusa Covid-19 izplatības dēļ, tāpēc arvien vairāk publisko ēku apsaimniekotāji un pārvaldītāji vēlas pārliecināties par iekštelpu gaisa atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Viens no šādiem rīkiem ir uzņēmuma KO TU ELPO piedāvātā iekštelpu gaisa kvalitātes testēšana, galarezultātā iegūstot sertificētu ELPO DROŠI uzlīmi, kas apliecinās, ka telpās notiek regulārs gaisa kvalitātes monitorings un iegūtie mērījumi atbilst PVO rekomendācijām.

Piesārņojumu ietekmējošie faktori

Gaisu veido dažādu gāzu sajaukums. Tās ir skābeklis, slāpeklis, argons, ogļskābā gāze, ūdeņradis, ozons, neons, kriptons, hēlijs, ksenons un ūdens tvaiki. Iekštelpu gaisa kvalitāti raksturo fizikāli, ķīmiski un bioloģiski faktori, kas var ietekmēt iekštelpās esošo cilvēku pašsajūtu.

Gaisa kvalitāti ietekmē:

- Ārējais gaiss, kas ieplūst telpu vēdināšanas laikā vai caur gaisa pievades sistēmām. Šo gaisu var piesārņot satiksmes izplūdes gāzes, izplūdes no dūmeņiem, smilšu putekļi, augu daļiņas, ziedputekšņi.

- Iekštelpu piesārņojums, ko rada telpā izmantotie apdares materiāli, mēbeles, kamīni, apkures ierīces u.c. Jāatzīmē, ka gaisa kvalitāti var pazemināt arī nepareizi ierīkota vai bojāta ventilācijas sistēma.

- Pašas telpas mikroklimats, ko veido gaisa relatīvais mitrums, gaisa temperatūra, gaisa kustības ātrums.

- Cilvēka radītais piesārņojums, ko rada darbošanās telpā, piemēram, ēst gatavošana, kosmētikas un sadzīves ķīmijas līdzekļu izmantošana, uzkopšanas darbi, smēķēšana u.c. darbības. Savu artavu gaisa piesārņošanā “sniedz” arī modernās tehnoloģijas, piemēram, kopētāji, printeri.

- Bioloģiskais piesārņojums, ko veicina mājdzīvnieku spalvas, putekļu ērcītes, pelējuma veidošanās u.c.

Gaisa kvalitātes ietekme uz pašsajūtu

Katrs no mums kaut reizi ir sajutis, ko nozīmē atrasties telpā, kur šķiet , ka gaisā “cirvi var pakārt”. Ja šādu gaisu pārbaudītu ar speciālām ierīcēm, rezultāti būtu vienkārši dramatiski. Tiesa, “cirvja pakāršana” jau ir teju galējā robeža, taču par neatbilstošu gaisa kvalitāti jūtīgāks organisms ziņos jau krietni iepriekš. Kopumā slikta iekštelpu gaisa kvalitāte var samazināt cilvēku darba produktivitāti par 6 – 9%.

Simptomi, kas liecina par sliktu gaisu iekštelpās:

- acu, deguna, rīkles un ādas sausums un kairinājums;

- galvassāpes;

- nogurums;

- elpas trūkums;

- paaugstināta jutība un alerģijas;

- “ciet” deguns;

- klepus un šķaudīšana;

- reibonis;

- slikta dūša.

Protams, uzskaitītie simptomi var būt saistīti ar citām veselības problēmām, taču, ja tie pazūd, izejot svaigā gaisā laukā, pametot ēku vai kārtīgi izvēdinot telpas, ir pamats domāt, ka iemesls tomēr ir neatbilstoša gaisa kvalitāte. Papildu visam nevēdinātas telpas un piesārņots gaiss ir īpaši labvēlīga vide Covid-19 vīrusa izplatībai un citu vīrusa infekciju izplatībai.

Risinājums – testēšana un regulāra kontrole

Viens no risinājumiem publisko iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanā ir uzņēmuma KO TU ELPO piedāvātais iekštelpu gaisa kvalitātes novērtējums darbavietām. Uzņēmuma speciālisti izstrādājuši sistēmu, pēc kuras novērtēt publisko ēku iekštelpu gaisa kvalitātes atbilstību PVO vadlīnijām un LR Ministru kabineta noteikumiem. Jau drīzumā šī ēku sertifikācijas sistēma tiks izmantota publiskās ēkās, lielveikalos, kinoteātros un citviet.

Eksperts uzklausot klientu sūdzības un vēlmes, izveidos tieši konkrētajam klientam pielāgotu testēšanas plānu, ko izmantos  gaisa kvalitātes mērījumu veikšanai klienta telpās. Galvenie parametri ir temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, oglekļa dioksīds CO2, suspensētās putekļu daļiņas, slāpekļa dioksīds NO2 un kopējie gaistošie organiskie savienojumi. Papildu tiek piedāvāts noteikt formaldehīda CH₂O, acetaldehīda C₂H4O, oglekļa monoksīda CO jeb tvana gāzes saturu gaisā. Var veikt mikrobioloģisko testēšanu pelējuma sēnītes noteikšanai, ozonēšanu, ventilācijas sistēmas efektivitātes novērtēšanu un citus mērījumus.

Kad testēšana ir pabeigta, rezultāti tiks apkopoti testēšanas pārskatā, kurā izklāstīti veiktie testi, rezultāti un sniegtas rekomendācijas gaisa kvalitātes uzlabošanai. Veicot ēku sertificēšanu, papildus klātienes mērījumiem, tiek uzstādīti mikroklimata monitoringa sensori –  temperatūras, gaisa relatīvā mitruma un CO2 nepārtrauktai monitorēšanai.  Šobrīd tiek izmantoti Aranet un Zviedrijas uzņēmuma Lansen sensori.

Īpaša uzlīme kā garantija kvalitātei 

Pēc gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu ieviešanas klientiem tiks piešķirta ELPO DROŠI uzlīme, kas apliecinās, ka telpās esošais gaiss atbilst PVO noteiktajām iekštelpu gaisa kvalitātes normām. Katra ELPO DROŠI uzlīme būs papildināta ar individualizētu QR kodu, kas ikvienam ļaus iepazīties ar aktuālajiem gaisa kvalitātes rādītājiem telpā.

​Izmaiņām gaisa kvalitātes mērījumos varēs sekot līdzi Intellify pārlūkā un nepieciešamības gadījumā veikt vajadzīgos soļus gaisa kvalitātes optimizēšanai. Piemēram, varēs saņemt paziņojumus, kad vēdināt telpas, lai samazinātu CO2 līmeni. Ar dažādām datu vizualizācijām varēs analizēt pašreizējo situāciju, kā arī prognozēt ilgtermiņa tendences, tālredzīgu lēmumu pieņemšanai attiecībā uz energoefektīvu gaisa kvalitātes pārvaldību.

Vairāk informācijas: www.kotuelpo.lv