Vēlme būvēt ilgtspējīgi un videi draudzīgi šobrīd vairs nav tikai personiska izvēle. Zaļā būvniecība kļuvusi par visas nozares aktualitāti, kas nozīmē arī zaļās būvniecības kritērijiem atbilstošu būvmateriālu ražošanu un izmantošanu. Tas nozīmē ne tikai ilgtspējīgu, videi draudzīgu galaproduktu, bet arī visu tā tapšanas procesu – no izejmateriāla līdz gatavam izstrādājumam.

Būvmateriālu izvēle ilgtspējīgai un zaļai celtniecībai saistīta ar vispusīgām zināšanām par būvmateriālu īpašībām un to piemērotību gan projektam, gan būves atrašanās vietai, ieskaitot klimatiskos apstākļos. Lai ražotu būvmateriālus, kas pilnībā atbilst zaļās būvniecības kritērijiem, ražotājiem jāievēro virkne nosacījumu un standartizētu procedūru. Līdztekus tam, lai koncentrētos uz materiāla izmaksām, lietderību un efektivitāti, papildu tiek uzsvērti vairāki priekšnoteikumi, kas vienlīdz svarīgi kā ražotājam, tā patērētājam.

Zaļo būvmateriālu priekšrocības:

• Ražoti no atjaunojamiem resursiem, piemēram, koksnes, vai atkārtoti pārstrādājamām vai izmantojamām izejvielām kā, piemēram, metāls, akmens u.c.

• Iespēju robežās ražoti no vietējiem izejmateriāliem, kas ir piemērotākā izvēle konkrētā reģiona apstākļiem un samazina transportēšanas izmaksas.

• Nerada kaitīgu ietekmi uz apkārtējo vidi nedz ražošanas procesā, nedz materiāla iestrādes procesā, vēlāk ekspluatācijā un pārstrādes vai iznīcināšanas laikā.

• Materiālu ražošanas process nerada nozīmīgu atkritumu vai pārpalikumu daudzumu vai arī iespējama to tālāka izmantošana.

• Materiāli ir otrreiz pārstrādājami.

• Materiāli nesatur toksiskas vielas un to ražošanas procesā nerodas toksiski blakusprodukti.

• Efektīvs energoresursu izmantojums visos konkrētā būvmateriāla ražošanas posmos.

• Būvmateriālu pielietojums uzlabo ēkas ilgtspējību, energoefektivitāti un iekšējo mikroklimatu.

Zaļo būvmateriālu iespējamie trūkumi:

• Augstāka sākotnējā cena salīdzinot ar tradicionālajiem būvmateriāliem.

• Atsevišķos gadījumos zemāka veiktspēja, piemēram, īsāks ekspluatācijas mūžs, sliktāki tehniskie parametri.

Materiālu daudzveidība

Ilgtspējīgu un videi draudzīgu būvmateriālu klāsts ir pietiekami plašs, lai radītu pilnībā gatavu ēku no pamatiem līdz jumtam. Faktiski jebkurai mājas konstrukcijai ir pieejami zaļie būvmateriāli. Papildu tam tiek veicināta arvien jaunu materiālu izstrāde, kur tiek apvienotas vairākas dabīgas izcelsmes sastāvdaļas, radot pilnībā jaunu materiālu vai teicamu alternatīvu kāda “kaitīgā” būvmateriāla aizstāšanai.

Runājot par konkrētiem materiāliem, dabīgais koks nešaubīgi ir pazīstamākais un populārākais, ar neierobežotām izmantošanas iespējām (plašāk lasiet šeit). Interese palielinās par ēku celtniecību no salmiem un māla. Piemēram, māls, pateicoties ļoti labajām mitruma regulatora un piesārņojošo vielu absorbētāja īpašībām, nodrošina veselīgu iekštelpu klimatu. Savukārt dabīgajam kaļķim, ko izmanto iekštelpu apmetumam, ir pozitīva ietekme uz telpas klimatu. Tas arī kalpo kā siltuma akumulators un nodrošina labu skaņas izolāciju, kaļķis ir viegli pieejams un tā cena ir salīdzinoši zema. Klasiskos siltumizolācijas materiālus zaļajā būvniecībā aizstāj ar ekovati, celulozi, kaņepēm, liniem, aitas vilnu vai kokšķiedru. Šo materiālu pamatā ir viegli pieejamas, atjaunojamas izejvielas un to ražošana neprasa milzu resursu patēriņu. Sienu krāsošanai un virsmu apstrādei tiek piedāvātas ekoloģiskas ūdens bāzes krāsas un dabīgas eļļas, kuru pamatā ir no augu valsts iegūti krāsu pigmenti, linsēklu, sojas vai saulespuķu eļļa, kā arī dabīgie vaski.

Augstākas izmaksas kompensē ieguvumus

Valda uzskats, ka ilgtspējīgi būvmateriāli ir dārgāki nekā parastie materiāli. Faktiski pirkuma cena parasti ir augstāka nekā parastajiem būvmateriāliem – vidēji par aptuveni 2% līdz 10% lielāka, taču atsevišķiem būvmateriālu veidiem cenas var būt līdzīgas. Augstāku cenu attaisno materiālu atkārtotas pārstrādes iespējas, ilgais kalpošanas laiks, CO2 samazinājums, energoefektivitāte un labvēlīgā ietekme uz telpu mikroklimatu un cilvēku veselību. Kopumā ilgtspējīgo būvmateriālu ekoloģiskais līdzsvars globālo klimata pārmaiņu laikā ir nenovērtējams un kompensē augstāko cenu, kas pie atbilstošas materiālu iestrādes un pareizas ekspluatācijas atmaksājas visnotaļ īsā laikā.

Brīvprātīgā EPD deklarācija

Ņemot vērā ilgtspējīgas būvniecības attīstību visā pasaulē, tiek izmantoti dažāda veida starptautiski izstrādāti novērtēšanas instrumenti. Gan uz tradicionālajiem būvmateriāliem, gan attiecībā uz zaļajiem būvmateriāliem daudzās valstīs pielieto Vides produktu deklarāciju (Environmental product declaration (EPD)), kas sniedz detalizētu informāciju par konkrētā produkta dzīves cikla ietekmi uz vidi. EPD ietver produkta kvantitatīvos datus, kas nepieciešami strādājot BIM (Building Information Model/Būves Informācijas Modelis) sistēmā, lai efektīvi novērtētu ēkas ekoloģiskos raksturlielumus un visu tās dzīves ciklu.

Pirmkārt, tie ir dati un informācija par produkta vai materiāla ietekmi uz vidi visā vai daļā tā dzīves cikla laikā. Otrkārt, EPD satur informāciju par produkta ietekmi uz vidi, veselību un drošību, lietošanas prasībām un atbilstošas pārstrādes vai apglabāšanas metodēm. Treškārt, EPD tiek apliecināta ar neatkarīgu novērtējumu, ka visa tajā sniegtā informācija ir pareiza un atbilstoša spēkā esošajai būvniecības likumdošanai un starptautiskajiem standartiem.

EPD ir gana objektīvs rīks, kā atšķirt “zaļos” būvmateriālus no “nezaļajiem”.  Tiesa, jāņem vērā, ka pagaidām pastāv dažādas metodikas EPD izstrādē, tāpēc nav vienota EPD standarta ES ietvaros. Ar laiku gan jārēķinās, ka EPD būs obligāta prasība visiem būvmateriāliem un tas papildus sadārdzinās materiālu cenas un attiecīgi visu būvniecības procesu, jo līdz šim EPD izstrāde ir dārgs process.

EPD izmantošana pagaidām ir brīvprātīga un to izmanto daudzi ražošanas, būvniecības un pakalpojumu sniedzēji, tostarp arī Latvijā, ar mērķi nodrošināt videi nekaitīgākus produktus. Savukārt, piemēram, Nīderlandē kopš 2013. gada EPD tiek pieprasīta ēkām, kuru platība lielāka par 100 kvm, bet Zviedrijā no šī gada 1. janvāra EPD ir obligāta visiem būvmateriāliem, ko izmanto jaunu ēku celtniecībā.

Vietējie ražotāji gatavi kļūt arvien zaļāki

Raksturojot vietējo būvmateriālu ražotāju saikni ar “zaļajiem procesiem”, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons atzīst, ka, lai paliktu tirgū un nezaudētu pozīcijas, ražotājiem ir jādomā “zaļi”. Lielākā daļa domā par nākotni, modernizē savas ražotnes, ieviešot arvien jaunas tehnoloģijas, kas nodrošina videi draudzīgās prasības. Kā piemēru viņš min rūpnīcu, kas izmanto ne tikai otrreizējas  izejvielas, bet arī otrreiz pēc attīrīšanas ūdeni, ar ko izskalo ražošanas veidņus, izmanto  jaunas produkcija ražošanā.

Asociācijas vadītājs atzinīgi vērtē uzņēmumu vēlmi optimizēt darbu tā, lai iespējami samazinātu ražošanas gaitā radušos pārpalikumus un atgriezumus. Jo mazāk pārpalikumu, jo ražošana efektīvāka, plus iespējams samazināt ražošanas izmaksas. Būtiskākais apstāklis, ka lielākā daļa ražotāju ir gatavi otrreizējai būvmateriālu izmantošanai. Šie ir materiāli, ko lielākoties iegūst būves nojaucot. Tiesa, L. Jākobsons norāda, ka pārstrādes process nav tik vienkārši īstenojums, tas saistīts ar vairākiem būtiskiem ierobežojumiem.

“Piemēram, pēc betona konstrukciju sadrupināšanas rodas smiltis, šķembas un citi izejmateriāli, ko varētu atkārtoti izmantot ražošanā. Taču, lai ražošanas process būtu rentabls, uzņēmumam, kas izmantos šīs otrreizējās izejvielas, svarīgi tās saņemt regulāri, noteiktā laika periodā un pietiekamā apjomā. Jautājums – kas un kā to var nodrošināt?” spriež J. Jākobsons.

Kā nākamo viņš min atkārtotai izmantošanai paredzēto materiālu tīrības pakāpi. Piemēram, otrreiz izmantojamās smiltis vai šķembas nedrīkst saturēt piejaukumus – metālu, stiklu vai ko citu, kas var tālāk būtiski ietekmēt ražošanas jaudu un produkcijas kvalitāti.

Vēl viens faktors ir pārstrādei paredzamo materiālu uzkrāšana līdz noteiktam apjomam. Piemēram, vairākiem dzelzsbetona ražošanas uzņēmumiem izdevīgāk vispirms sakrāt betona atkritumus no nojauktām ēkām un, kad apjoms pietiekams, tiek sākta to drupināšana. “Nereti te iesaistās Vides dienests, kas uzskata, ka šādas lielas kaudzes pārkāpj ekoloģiskās prasības un rada problēmas. Vēl viens faktors no likumdošanas viedokļa ir, ja uzņēmums nav saņēmis atļauju kā atkritumu pārstrādātājs, tas nevar savus atkritumus nodot citam uzņēmumam. Piemēram, jums ir divi uzņēmumi – viens ražo būvmateriālus un paliek pāri atgriezumi, ko varētu izmantot tālāk. Šos atgriezumus nevar nodot tālāk, jo jūsu uzņēmums nav atkritumu pārstrādātājs, bet ražotājs. Lai atgriezumus nodotu citam ražotājam, jums vispirms jāsaņem atļauja kā būvgružu pārstrādātājam kaut gan jūs ar to nenodarbojaties. “Komplicēta un aktuāla problēmu, kuru cenšamies aktualizēt un ar attiecīgajām valsts struktūrvienībām arī atrisināt”, skaidro L. Jākobsons.

Asociācijas vadītājs arī uzsver, ka gan attiecībā uz ražošanas pārpalikumiem, gan otrreizējām izejvielām, svarīgi, lai tiem būtu vietējā izcelsme. “Tas noteikti neatbilst zaļās būvniecības principiem, ja videi draudzīgais būvmateriāls tiek ievests no tālienes. Zaudējumu būs vairāk nekā ieguvumu – tiks tērēta degviela un citi resursi, palielināsies izmešu apjoms apkārtējā vidē un sadārdzināsies kopējās izmaksas,” viņš saka, “protams, līdztekus jāseko cenai. Ja mēs būsim galīgi zaļi un tikai tērēsim naudu vienā virzienā, tad tirgū savu produkciju būs grūti realizēt. Pareizais virziens ir visu darīt optimāli. Gan ražošana ar optimāliem materiāliem, gan meklēt iespējas, kā panākt to “zaļumu”. Jārēķinās arī ar iespējamiem peļņas zaudējumiem, bet svarīgi saglabāt ražošanu.”

"Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem ir visu Sakret rūpnīcu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pārslēgšana uz zaļo enerģiju."

Veiksmīgi atrod alternatīvas

Viens no uzņēmumiem, kas jau ilgāku laiku virzās tā dēvētās zaļās stratēģijas virzienā, ir SIA Sakret, kas ir viens no lielākajiem sauso būvmaisījumu ražotājiem ar augstas kvalitātes inovatīviem un starptautiski atzītiem būvmateriāliem un produktiem.

“Tāds padarīto darbu sarakstiņš mums jau ir izveidojies,” saka Juris Grīnvalds, SIA Sakret komercdirektors. Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem ir visu Sakret rūpnīcu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pārslēgšana uz zaļo enerģiju. Enerģija tiek pirkta no piegādātājiem, kas to ražo no atjaunojamajiem resursiem. Līdztekus uzņēmums cītīgi strādā, lai enerģijas ražošanai ieviestu saules paneļus. Tiek izskatīti vairāki risinājumu varianti un veikti aprēķini, lai jau drīzumā kāda no rūpnīcām tiktu aprīkota ar saules paneļiem.

Kā vēl vienu videi draudzīgu un ekonomiski efektīvu pasākumu J. Grīnvalds min mobilos silosus, kurus jau ražotnē piepilda ar mūrjavu vai armēšanas javu un pa tiešo transportē uz objektu. “Šādā gadījumā nav nepieciešams iepakojums, kas tāpat tiek izmests atkritumos. Dažkārt žēl skatīties, ka mēs savu pulveri saberam maisos, kas pēc tam “dzīvos” dažas stundas. Siloss ir laba alternatīva – iepakojums nav vajadzīgs un maisījums ir gatavs iestrādei būvē. Papildu tam ietaupās arī darbaspēka izmaksas, to, ko iepriekš darīja četri cilvēki, var izdarīt viens un ražība ir tieši tā pati. Palielinās darba efektivitāte un samazinās kopējā izmaksu tāme,” paskaidro komercdirektors.

Ražošanā SIA Sakret izmanto arī otrreizējās izejvielas – no Narvas Igaunijā tie iepirkti degakmens pelni, kas palikuši pāri pēc degakmens izmantošanas termostacijā. J. Grīnvalds atklāj, ka šajos pelnos ir pietiekami liels brīvā kaļķa saturs un tos var pievienot maisījumu sastāviem, aizstājot daļu no cementa. “No vides viedokļa tas ir izdevīgi, jo cements ir būvmateriāls, kura ražošanas laikā tiek saģenerēts daudz CO2. Ja grib samazināt CO2, tad būtu jāsamazina cementa patēriņš. Cementa patēriņu arī nevar samazināt, bet, ja mēs gribam celt ilgtspējīgas būves, jāraugās, kā samazināt cementa daudzumu materiālos. Šajā ziņā pelni ir laba alternatīva. Daļu cementa var aizstāt ar pelniem, būtiski nesamazinot produkta kvalitāti. Turklāt cena šādam produktam būs izdevīgāka, jo cements pats par sevi ir dārgs. Otrkārt, šie pelni paši par sevi ir industriāls atkritums, tad atliek vai nu tos krāt lielos kalnos vai iestrādāt iekšā jaunos produktos, tādējādi iedodot industriālajam atkritumam otro dzīvi. Galarezultātā sanāk tāds win-win produkts,” stāsta J. Grīnvalds.

"Siltumizolācijas paaugstināšanai VEF Kultūras pils fasādes apmetumam izmantots otrreiz pārstrādātas izejvielas."

Paralēli tiek strādāts vēl pie citiem produktiem, kur izmanto otrreiz pārstrādātas izejvielas. Piemēram, ir tehnoloģija, kas stikla atgriezumus ļauj pārstrādāt ļoti smalkās stikla bumbiņās ar tukšu vidu jeb sfēriņās.

J. Grīnvalds norāda, ka šis materiāls ir laba pildviela dažādās javās, jo tukšā sfēriņa būtiski samazina svaru kā pildviela. Otrs – ar šo pildvielu palīdzību top java ar ļoti zemu siltumvadītspēju, kas savā ziņā kalpo kā siltuma izolators, kā arī šai javai ir labas skaņas izolācijas īpašības. “Veidojot apmetumu ar šādu javu, var uzlabot ēkas energoefektivitāti un akustiskās īpašības. Šāds apmetums, piemēram, izmantots Dzintaru koncertzāles mazajā zālē akustikas pilnveidošanai. Savukārt VEF Kultūras pils fasādē šādu apmetumu biezākā kārtā izmantoja siltumizolācijas paaugstināšanai, jo tur nevarēja pielietot tradicionālo sistēmu ar akmens vati,” materiāla priekšrocības raksturo J. Grīnvalds.

Turpinot par zaļo stratēģiju un optimizāciju, J. Grīnvalds saka: “Uzņēmums nemitīgi seko līdzi darbības efektivitātei. Tas izriet ne tikai no zaļās pārliecības, bet elementāra skopuma, netērēt tur, kur var netērēt un būt maksimāli efektīvam. Piemēram, ja redzam procesu, kur var uzlabot kādus parametrus un tos efektivizēt, tad darām to.”

Runājot par zaļo būvniecību, viņš akcentē, ka uzdevums ir būvēt ļoti atbildīgi, ar minimāliem resursiem un maksimālu ilgtspēju. Pēc J. Grīnvalda domām attiecībā uz ēkas ilgtspēju un energoefektivitāti ļoti liela nozīme ir arhitektam un konstruktoram, cik pareizi tiek uzprojektētas šīs ēkas konstrukcijas. Viņš gan nosmej, ka, lai cik zaļa būtu ēka,  pats būvniecības process tik un tā ir nezaļš.

"OBO Bettermann savus ražošanas atkritumus neizmet, bet pārstrādā tālāk, izmantojot universālu, augstas kvalitātes PVC plastmasu."

Inovācijas palīdz ražot zaļāk

Rūpes par vidi un ilgtspēja ir arī SIA OBO Bettermann viena no ikdienas darba aktualitātēm. Vācijā dibinātais uzņēmums ar vairāk nekā 100 gadu pieredzi ir viens no vadošajiem ēku elektroinstalācijas sistēmu ražotājiem un Latvijā atrodas viens no 40 tā meitasuzņēmumiem. Reģionālais vadītājs Latvijā Andris Geiba, raksturojot visa uzņēmuma attieksmi pret vidi, stāsta: “Vispirms tā ir ekoloģiskā ilgtspēja. OBO savus ražošanas atkritumus neizmet, bet pārstrādā tālāk. Piemēram, izmantojam universālu, augstas kvalitātes PVC plastmasu. Inovatīvs atkārtotas pārstrādes process nodrošina vēl efektīvāku šī materiāla izmantošanu. Presēšanas procesā radušies atkritumi jeb reģenerētie materiāli, atkal tiek pievienoti presēšanas procesam. Sarežģītais atkārtotas pārstrādes process nodrošina nemainīgu kvalitāti 923 tonnām gadā saražotā reģenerētā PVC materiāla. Vienlaikus tiek ietaupīts arī liels enerģijas daudzums. Precīzāk: 415 tonnas naftas, 314 tonnas gāzes, 111 tonnas ogļu. Šis daudzums atbilst CO2 emisijas samazinājumam par 1108 tonnām.”

Arvien vairāk enerģijas OBO iegūst no atjaunojamiem energoresursiem, izmantojot saules enerģiju. Izvēloties elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, CO2 emisijas OBO samazina par 9800 tonnām gadā. Piemēram, lai papildus nodrošinātu savu ražošanas iekārtu ekspluatācijai vajadzīgo elektroenerģiju, OBO rūpnīca Ungārijā izmanto saules fotoelementu sistēmas iekārtu ar kopējo jaudu 13 000 KW.

A. Geiba norāda, ka būtisks ieguldījums zaļo būvmateriālu attīstībā, ir inovācijas. Tās palīdz radīt īpaši kvalitatīvus un gudrus izstrādājumus, kas ir efektīvāki un ļauj samazināt projekta kopējās izmaksas un nākotnē arī ekspluatācijas izdevumus. Piemēram, viena no slavenākajām OBO inovācijām ir dībeļi OBO-Dübel®, ko ievieto bez urbšanas, un progresīvās kabeļu reņu sistēmas Magic.

“Lai izpildītu augstās kvalitātes prasības, īpaši svarīga ir procesu standartizācija. Pastāvīga kontrole, optimizācija un procesu norises pilnveide atbilst augstākajām prasībām. Uzņēmumā atbilstīgi jaunākajām vadlīnijām ir sertificētas vides un kvalitātes vadības sistēmas. Lai nodrošinātu praktisko īstenošanu, OBO darbinieku rīcībā ir vadība rokasgrāmata un plaša kvalitātes vadības sistēma,” raksturo reģionālais vadītājs.

"Virzība uz ilgtspējīgu, energoefektīvu un videi draudzīgu produktu ražošanu ir viena no Knauf Insulation prioritātēm jau vairāk nekā desmit gadus."

Ražo dabīgu minerālvati

Labs piemērs tam, kā tradicionālu būvmateriālu aizstāt ar videi draudzīgu alternatīvu, ir uzņēmuma Knauf Insulation ražotā ekoloģiskā minerālvate. Knauf Insulation ir koncerna Knauf meitas uzņēmums ar 37 rūpnīcām 15 valstīs un kā uzsver uzņēmuma Latvijas pārstāvniecības vadītājs Mārtiņš Ozols, virzība uz ilgtspējīgu, energoefektīvu un videi draudzīgu produktu ražošanu ir viena no Knauf Insulation prioritātēm jau vairāk nekā desmit gadus. To apliecina 2009. gadā Knauf Insulation ieviestā ECOSE® tehnoloģija, kas ir revolucionāra, ilgtspējīgā ražošanas tehnoloģija kuras pamatā tiek izmantotas bioloģiskas vielas. “Šo tehnoloģiju jau vairāk nekā 10 gadus izmanto mūsu minerālvates un daudzu akmens vates produktu ražošanā. ECOSE® tehnoloģija ir mūsu efektīvās ilgtspējas stratēģijas pamats,” stāsta M. Ozols.

Uz jautājumu, kas šajā tehnoloģijā ir tik revolucionārs, viņš uzsver, ka tā nav viena lieta, bet gan vairāku aspektu kopums, kas iekļauts visā ražošanas procesā. Viņš izceļ, ka galvenais mērķis ir uzlabotu produktu apvienojums ar pakāpeniskām izmaiņām ilgtspējībā. Tālāk viņš min ECOSE® tehnoloģijas būtiskākās tās priekšrocības.

Pirmkārt, ieviestā tehnoloģija ir palīdzējusi nomainīt saistvielas uz naftas bāzes ražotas ķīmikālijas (mākslīgās krāsvielas, formaldehīda piedevas, fenolus vai akrilu ) un aizstāt tās ar dabīgām saistvielām, kas ir ātri atjaunojami materiāli. Līdztekus tās ir iespēja parūpēties, lai uz pasaules būtu mazāk atkritumu, jo šī materiāla ražošanā tiek izmantots līdz pat 82% pārstrādātu materiālu.

Otrs, pateicoties dabiskajām saistvielām, kā būtisku rādītāju M. Ozols arī uzsver minerālvatei piešķirto Eurofins Gold sertifikātu, norāda, ka visi pēc ECOSE® tehnoloģijas ražotie produkti atbilst visaugstākajiem iespējamiem iekštelpu gaisa kvalitātes standartiem. Tas nozīmē, ka produkts neizraisa vai neveicina elpceļu slimības un to attīstību. Interesanti atzīmēt, ka produkti, kas izgatavoti ar ECOSE® tehnoloģiju, ir dabiski brūnā krāsā, to ir viegli pamanīt un sajust atšķirību.

Treškārt – kopumā ECOSE® tehnoloģija samazina oglekļa dioksīdu, palīdz dabas aizsardzībā un enerģijas taupīšanā, kas ir svarīgi gan ražotājam, gan produkta galapatērētājam,” rezumē M.Ozols un turpina: “Neskatoties uz ražošanas kapacitātes patstāvīgo pieaugumu, ar saukli par labāku vidi pēdējos 10 gados no 2010. - 2020.gadam esam samazinājuši enerģijas patēriņu par 23%, nelaimes gadījumu skaits darbā sarucis par 56%, ražošanas atkritumu apjoms samazinājies par 67%, NOX emisijas par 43% un enerģijas patēriņš ir mazāks par 40%.”

"ECOSE® tehnoloģija samazina oglekļa dioksīdu, palīdz dabas aizsardzībā un enerģijas taupīšanā, kas ir svarīgi gan ražotājam, gan produkta galapatērētājam."

Papildu tam, raksturojot ekoloģiskās minerālvates priekšrocības, Knauf Insulation pārstāvis uzsver iespēju materiālu kompresēt. Piemēram, Ekoboard minerālvates, kas paredzēta akustiskajai izolācijai, paletes izmērs telpā aizņem 3,24 m3, bet kopējais materiāla daudzums paletē ir 21,96 m3. “Esam 6,7 reizes ietaupījuši vietu, tādējādi samazinot transporta izmaksas un nepieciešamajam pārvešanas apjomam vajadzīgo transporta vienību un reisu skaitu, kas ir ievērojams piesārņojuma samazinājums  tikai uz loģistiku,” uzver M. Ozols. Uzņēmumā aplēsts, ka tikai no vienas rūpnīcas, kur gadā saražo 74 tūkstošu tonnu gatavas produkcijas, tādējādi ir samazināta vajadzība pēc vairāk nekā 7 miljons koka palešu.

Nobeigumā, viņš uzsver: “Mūsu mērķi paliek nemainīgi – sasniegt oglekļa neitrālo statusu, nulle atkritumus, un protams labāks produkts galapatērētājam, tādēļ Knauf Insulation turpinās ik gadu investēt tehnoloģijās un sistēmu attīstībās. Aicinām cilvēkus uzlabot esošo siltumizolāciju, tā ir investīcija, kura noteikti nepazudīs, un tiem, kas tikai plāno celt,  rekomendējam aizdomāties par pasīvo māju, un informējam ka arī  mūsu produktiem ir piešķirts BREEAM sertifikāts.”