Arhitektu biroja OUTOFBOX īpašais rokraksts ir daudzpusīgais koka izmantojums ēku konstrukcijās un interjerā. Kā saka arhitekts un OUTOFBOX biroja dibinātājs Pēteris Bajārs: "Jau no pašiem pirmajiem projektiem esam bijuši koka karkasu fani.", birojam veicinot koka kā materiāla iekļaušanu šobrīd aktuālo low-energy, klimata neitrālo un ekoloģisko māju projektēšanā.
Pagājušā gadā starp Latvijas Arhitektūras gada balvas finālistiem bija arī biroja OUTOFBOX projektētā brīvdienu māja Cēsīs, kuras tapšanā arhitektoniskās izvēles noteica apbūves zemes gabala unikālā atrašanās vieta uz robežas starp pilsētvidi un Gaujas senleju. Uz sarunu par šī projekta tapšanu un izaicinājumiem aicinājām arhitektu Pēteri Bajāru.
Kāds ir šīs mājas galvenais stāsts?
Brīvdienu māja Cēsīs ir tipiska “cabin” – nelieli arhitektoniski apjomi, kas pielipuši pie kalnu nogāzes. Mājas plānojumā visas telpas ir sagrupētas ap ēkas centrālo sirdi —kamīnu, ar kuru visām telpām ir vizuāla saikne. Visa māja ir kā tāda liela koptelpa, kur no katra stūra var redzēt ikvienu, kas atrodas mājā. Tā ir vieta, kur pēc kopā uz kalna pavadīta laika ar ģimeni vai draugiem saglabājas ģimeniska kopības sajūta. Tā ir šīs mājas galvenā ideja.

Brīvdienu māja Cēsīs | OUTOFBOX | Foto: Ingus Bajārs
Viena no šīs ēkas galvenajām kvalitātēm ir tās organiska iekļaušanās Gaujas senlejas ainavā, respektējot reljefu un pielāgojot apjomus dabas videi. Kā tika panākta šī harmonija ar dabu, un cik tuvu ēka patiesībā ir dabai?
Māja ir maksimāli tuvu dabai — piebīdījām to iespējami tuvāk Gaujas senlejai un kokiem, pārkāpjot visas rekomendācijas par attālumiem līdz kokiem. Mums izdevās panākt, ka no viesistabas un guļamistabas ir divi lieli logi, kas paveras uz senleju. Varētu teikt, ka tās ir divas lielas gleznas, kuras var baudīt un, atšķirībā no statiskām gleznām, tās mainās līdz ar gadalaikiem un laikapstākļiem.
Šī māja nedaudz atšķiras no klasiskā klimata neitrālas ēkas koncepta. Kāpēc?
Katrs projekts nozīmē zināmus kompromisus – lai kaut ko iegūtu, kaut kas ir jāupurē. Šajā gadījumā mēs konceptuāli izšķīrāmies pavērst māju ar logiem pret ziemeļiem, uz skaisto ainavu, nevis pret dienvidu pusi, kur diemžēl atrodas pilsētas iela. Intimitāte un noslēgtība mums bija daudz svarīgāka par ēkas izsauļojumu.
Otra būtiskā atšķirība no pasīvo ēku koncepcijas ir ēkas forma. Ideālai pasīvai ēkai forma ir kubs, taču mums bija svarīgi, lai intervence dabā būtu maiga un apjoms pēc iespējas mazāk saskaldīts. Rezultātā ēku veido divi savstarpēji nobīdīti apjomi. Ieejot teritorijā, ir gandrīz neiespējami nojaust, ka māja ir plašāka, nekā sākotnēji redzams.
Tā kā ēkai nav solārā ieguvuma, mēs sākām domāt par dažādiem kompensējošiem pasākumiem. Ēkai ir koka karkass, kokšķiedras izolācija, dēļu apdare, dziļurbuma siltumsūknis un saules paneļi. Ar šiem risinājumiem mēs savā ziņā kompensējam to, ko esam upurējuši skatu un arhitektūras dēļ.
Vai šo projektu var uzskatīt par turpinājumu Jūsu biroja 2019. gadā izstrādātajam videi draudzīgas mazās mājas projektam, kuru var uzbūvēt vienas dienas laikā?
Tas nav turpinājums, bet gan normāla biroja evolūcija. Jau no pirmajiem projektiem, kas tapa pirms divdesmit gadiem, mēs esam bijuši koka karkasa fani. Toreiz vēl nebija pieejami tādi materiāli kā CLT vai GULAM, taču vienkāršajā koka karkasā esam realizējuši daudzus efektīvus projektus. Mēs vienmēr esam novērtējuši koka priekšrocības — ne tik daudz filosofisku iemeslu dēļ, kā, piemēram, resursu atjaunojamība, bet tāpēc, ka koks ir ļoti pateicīgs materiāls. Tas ir salīdzinoši lēts un ļauj būtiski samazināt būvniecības laiku.
Koks ir silts un pateicīgs materiāls — māja ir viegla un sniedz daudz ieguvumu. Tomēr ir jāmaina priekšstats, ka koks automātiski ir kaut kas, kas viegli deg. Šobrīd, izmantojot kokšķiedras plāksnes no abām pusēm, redzam, ka tā īsti nav. Turklāt mēs aktīvi izmantojam arī kaļķa apmetumu, kas vēl vairāk samazina degšanas iespējamību. Rezultātā šādas mājas ugunsdrošība būtiski neatšķiras no tradicionāli būvētām ēkām.

Brīvdienu māja Cēsīs | OUTOFBOX | Foto: Ingus Bajārs
Vai pasūtītāji ir zinoši par ekoloģiskajiem materiāliem?
Nav viena veida pasūtītāju — ir tādi, kuri ļoti skaidri zina, kā viņi vēlas būvēt ēku, un ir tādi, kuri vairāk apraksta savas sajūtas, bet uztic arhitektam visu šo “sapakot”. Mēs jūtamies laimīgi un priviliģēti, jo esam izveidojuši savu klientu loku. Mūsu darbi runā paši par sevi un parāda to, ko mēs varam paveikt.
Nesen mums bija diskusija Kultūras ministrijā par to, kā stimulēt izpratni. Pirmais solis, manuprāt, ir runāt un izglītot sabiedrību. Man ir liela sāpe par to, ka, piemēram, aizbraucot uz Londonu, jebkurā metro bezmaksas avīzē var atrast atvērumu par arhitektūru un dizainu. Pie mums šīs tēmas tiek apskatītas tikai specializētajos izdevumos, un ikdienas presē arhitektūra un dizains parādās ļoti maz.
Otrs svarīgs jautājums ir tas, kā valsts rāda piemēru. Kāpēc valsts realizētās būvēs nevarētu iekļaut ekoloģiskus un ilgtspējīgus kritērijus? Varbūt ne katrā objektā, bet enkurobjektos, kas demonstrē valsts nostāju un varēšanu, šāda pieeja būtu lielisks impulss attīstībai. Tas dotu skaidru signālu, ka valstij šie jautājumi ir aktuāli un svarīgi.