Būvniecība ir viens no lielākajiem energoresursu patērētājiem pasaulē. Tiek lēsts, ka aptuveni 40% no visas pasaules CO2 emisijām rada tieši ar būvniecību saistītie procesi. Līdztekus būvniecība ir viena no tām nozarēm, kura par savu galveno prioritāti tieši pēdējā gadu desmitā izvirzījusi ietekmes uz vidi uzlabošanu, radot ilgtspējīgus, energoefektīvus un videi draudzīgus risinājumus. Zaļā būvniecība ir viens no tiem.

Jēdziens “zaļš” mūsdienu kontekstā jau sen nav tikai krāsas toņa apzīmējums. Šodien “zaļais” iet roku rokā ar ilgtspējību, energoresursu pārdomātu izmantojumu, ar virkni ekonomisku un sociālu faktoru, viedām tehnoloģijām, ikdienas dzīvesveida paradumu maiņu un citiem daudzveidīgiem procesiem. Šajā ziņā zaļā būvniecība ir viens no stūrakmeņiem kvalitatīvas un videi draudzīgas dzīves un darba telpas radīšanā.

Zaļā būvniecība atšķiras ar kompleksu pieeju būvniecības projektu plānošanā, projektēšanā, būvniecības procesu norisē, ēku iekārtošanā un apsaimniekošanā cenšoties samazināt ietekmi uz vidi, veicinot draudzīgumu dabai un vienlaikus neatsakoties no mūsdienu kvalitātes standartiem un komforta.

Zaļās būvniecības pamatprincipi:

• Efektīvs vietas potenciāla izmantojums – neatkarīgi no tā, vai tiek projektēta jauna ēka vai pārbūvēta esoša būve, projekts sākas ar pareizu objekta novietojuma izvēli. Ēkas atrašanās vieta, novietojums pret debespusēm un iekļaušanās kopējā ainavā ietekmē gan vietējo ekosistēmu, enerģijas patēriņu un apkārtesošo infrastruktūru.

• Energoefektivitāte – gan jaunceļamu, gan esošo ēku energoefektivitātes uzlabošana ir viens no veidiem, kā būtiski samazināt energoresursu patēriņu. Energoefektivitāte aptver plašu pasākumu kompleksu (siltināšana, apkure, ventilācija u.c.), kas pozitīvu rezultātu iegūšanai jāskata kā vienots veselums.

• Efektīvs energoresursu patēriņš – mērķis veicināt saprātīgu resursu izmantojumu un rast iespējas atkārtotai to izmantošanai.

• Optimizēta materiālu izmantošana – ēku projektēšana un celtniecība paredz ilgtspējīgu, videi draudzīgu un atkārtoti pārstrādājamu materiālu izmantošanu visproduktīvākajā to veidā.

• Iekštelpu vides kvalitātes uzlabošana – telpās tiek maksimāli izmantota dienasgaisma, izveidota atbilstoša ventilācijas sistēma un telpu mitruma kontrole, optimizēta akustiskā veikstpēja un izmantoti videi draudzīgi iekštelpu materiāli, kas nesatur gaistošos organiskos savienojumus.

• Pārdomāta apsaimniekošana nākotnē – sadarbībā ar projektu attīstītājiem un apsaimniekotājiem tiek kopīgi rasti risinājumi un izstrādāti piedāvājumi ilgtspējīgai, energotaupīgai un kvalitatīvai ēku ekspluatācijai.

Zaļās būvniecības galarezultāts ir zaļas ēkas, kas ir spēcīgs apliecinājums atbildīgai plānošanai, saprātīgai un pārdomātai resursu izmantošanai un ilgtspējīgai dzīves kvalitātei.

Foto: unsplash.com

Zaļās ēkas raksturo:

•  efektīva enerģijas, ūdens un citu resursu izmantošana;

•  atjaunojamās enerģijas izmantošana, piemēram, saules enerģija;

•  piesārņojuma un atkritumu samazināšana;

•  iespēja nodrošināt materiālu atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi;

•  aba iekštelpu vides gaisa kvalitāte;

•  netoksisku, ētisku un ilgtspējīgu materiālu izmantošana;

•  vides prasību ievērošana projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā;

•  iedzīvotāju dzīves kvalitātes ievērošana projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā;

•  dizains, kas ļauj pielāgoties mainīgajai videi.

Zaļo ēku priekšrocības

Arvien vairāk pētījumu visā pasaulē pierāda, ka zaļā būvniecība sniedz būtiskas priekšrocības. Savā ziņā tā ir kā instruments tādu globālu mērķu sasniegšanai kā klimata pārmaiņu novēršanai, ekonomikas izaugsmes veicināšanai un iedzīvotāju labklājības vairošanā.

Te gan vērts atzīmēt, ka ne visām zaļajām ēkām jābūt vienādām – valstīm un reģioniem ir dažādas iezīmes, piemēram, atšķirīgi klimatiskie apstākļi, unikālas kultūrvēsturiskās tradīcijas, dažādi ēku veidi un atšķirīgas ekonomiskās un sociālās prioritātes — tas viss veido individuālu pieeju zaļajai būvniecībai konkrētā reģionā.

Vides priekšrocības – zaļās ēkas var ne tikai samazināt vai novērst negatīvo ietekmi uz vidi, patērējot mazāk ūdens, enerģijas vai citu dabas resursu, bet daudzos gadījumos tām var būt pozitīva ietekme uz vidi plašākā mērogā, piemēram, pilsētvidē. Pateicoties zaļajām ēkām, būvniecības nozarei ir liels potenciāls būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, salīdzinot ar citām nozarēm, kuru darbību arī raksturo augstas gāzu emisijas.

Ekonomiskie ieguvumi – šīs ēkas piedāvā virkni ekonomisku un finansiālu priekšrocību, kas ietver būtiskus izmaksu ietaupījumus komunālo pakalpojumu rēķinos, zemākas būvniecības izmaksas un augstāku nekustamā īpašuma vērtību projektu attīstītājiem, tāpat arī zemākas ēku ekspluatācijas izmaksas un iespēju radīt jaunas darba vietas.

Sociālie ieguvumi – zaļajām ēkām ir pozitīva sociālā ietekme, kas saistītas ar šādā vidē dzīvojošo un strādājošo cilvēku veselību un labklājību. Piemēram, pētījumi liecina, ka labāka iekštelpu gaisa kvalitāte (zema CO2 un citu piesārņojumu koncentrācija un efektīva ventilācija) var uzlabot darbspējas līdz pat 8% un vairāk.

Foto: unsplash.com

Zaļā ēka ilgtspējīgā pilsētvides radīšanā

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) datiem 2050. gadā aptuveni 68% cilvēces dzīvos pilsētās patērējot 78% enerģijas un radot 60% siltumnīcefekta gāzu emisiju. Šī iemesla dēļ 2016. gadā ANO pilnveidoja Jauno Pilsētu Programmu, kas ir ANO dalībvalstu kopīga vīzija par pilsētu nākotni, un zināmā mērā, saistību uzņemšanās veicināt ilgtspējīgu pilsētu attīstību. Programma tika papildināta ar ieteikumiem attiecībā uz urbanizācijas procesiem, lai padarītu pilsētvidi iekļaujošāku, veselīgāku un ilgtspējīgāku.

Atšķirībā no lielo pilsētu piepilsētām, kas bija industriālās revolūcijas un 20. gadsimta attīstības rezultāts, jaunās tendences pilsētplānošanā ietver eko apkaimju celtniecību. Tie ir pilsētu projekti, kuru mērķis ir samazināt ietekmi uz vidi un aicināt iedzīvotājiem būt atbildīgākiem par vidi, veicinot jaunu paradumu ieviešanu savā dzīvē. Šāda veida iniciatīvas pamatā ir ēku un citu infrastruktūras objektu celtniecība izmantojot ilgtspējīgas tehnoloģijas un materiālus.

Starptautiskas vērtēšanas sistēmas

Lai novērtētu zaļās ēkas vai būvprojekta veiktspēju no ilgtspējības un vides perspektīvas, tiek izmantotas zaļās ēkas sertifikācijas sistēmas. Ēkas, kuras novērtētas un atzītas par atbilstošām noteiktam darbības un kvalitātes līmenim, saņem sertifikātu, kas apliecina šo sasniegumu. Pastāv vairāki starptautiski standarti, kas ļauj salīdzināt zaļās ēkas un ilgtspējīgu pilsētbūvniecības plānošanu dažādās valstīs. Visplašāk lietotie gan pasaulē, gan Eiropā šobrīd ir Lielbritānijas pētniecības institūta BRE izstrādātais ēku vērtēšanas un sertificēšanas standarts BREEAM (British research establishmentenvironmental assessment method) un ASV Zaļās būvniecības padomes USGBC (U.S. Green Building Council) apstiprinātā Zaļās būvniecības sertificēšanas sistēma LEED (Leadership in Energy and Enviromental Design).

BREEAM sistēma ļauj novērtēt atšķirīga tipa ēkas (birojus, iepirkšanās centrus, daudzdzīvokļu ēkas, skolas, viesnīcas, slimnīcas u.c.) pēc dažādiem visaptverošiem, objektīvi izmērāmiem ilgtspējības kritērijiem. BREEAM sertifikāciju pielieto kā labāko praksi ēku būvniecībā visā Eiropā. Pamatojoties uz BREEAM kritērijiem, Latvijas apstākļiem pielāgota īpaša šīs sistēmas versija BREEAM-LV. Salīdzinājumā ar BREEAM oriģinālu, Latvijas variantā nodrošināta atbilstība Latvijas likumdošanai, kā arī mainīti atsevišķi Latvijai specifiski lielumi. BREEAM kritēriji dod priekšstatu par visiem aspektiem, kas jāņem vērā ilgtspējīgas ēkas plānošanā, projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā. Latvijā šobrīd tiek attīstīti vairāki BREEAM projekti, turklāt šādu projektu daudzums turpina pieaugt, jo BREEAM sertificētām ēkām ir priekšrocības nekustamo īpašumu un īres tirgū. BREEAM sertifikāts ir ēkas kvalitātes garantija tās pircējam vai lietotājam.

Savukārt LEED, kas ir viena no pasaulē visplašāk izmantotajām zaļo ēku vērtēšanas sistēmām, maina veidu un priekšstatus par to, kā ēkas tiek plānotas, būvētas, uzturētas un ekspluatētas.

LEED sertificēšanu var izmantot visa tipa ēkās – no dzīvojamajām mājām līdz birojiem – visos attīstības posmos. Projekti, kas vēlas iegūt LEED sertifikātu, iegūst punktus vairākās jomās, kas risina ilgtspējības problēmas. Pamatojoties uz iegūto punktu skaitu, projekts saņem vienu no četriem LEED vērtējuma līmeņiem: apliecinājumu par sertifikāciju, sudraba, zelta un platīna. LEED sertificētas ēkas ir efektīvas resursu izmantotājas – tās patērē mazāk ūdens un enerģijas, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un ir energoefektīvākas.

Vēl viens sertifikāts ir DGNB, kas izvērtē ēku un pilsētvides atbilstību ilgtspējības mērķiem. DGNB sistēma aptver visus galvenos ilgtspējīgas būvniecības aspektus: vides, ekonomiskos, sociālos un kultūras, kā arī funkcionālos un ar tehnoloģijām, procesiem un atrašanās vietu saistītos aspektus. Būtiski, ka DGNB nevērtē atsevišķus elementus, bet gan ēkas vai pilsētvides rajona vispārējo darbību un ietekmi.

Ogres Centrālā bibliotēka | Arhitekti: PBR - Valdis Onkelis, Rūdis Rubenis

Zaļais iepirkums

Lai veicinātu ilgtspējīgu un videi draudzīgu būvniecību, publiskajos iepirkumos arvien plašāk izmanto tā dēvēto zaļo iepirkumu. Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) ir sistemātiska vides (arī sociālu) nosacījumu integrēšana visās ar preču vai pakalpojumu iepirkumu saistītās darbībās un viens no vides politikas instrumentiem.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, zaļā iepirkuma principi ir: videi draudzīgāks iepirkums, kaitējuma uz vidi novēršana, aprites cikla skatījums, ietekmju uz vidi salīdzinājums un informācija par vides aizsardzības pasākumiem. Savukārt attiecībā uz ZPI kritērijiem tieši šī gada pavasarī noris aktīvas būvniecības nozari pārstāvošo pušu diskusijas par jaunu, precīzāku kritēriju izstrādi un ieviešanu.

Kā stāsta Māris Klismets, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Koordinācijas departamenta direktors šobrīd gan sākts darbs pie iepriekš minēto grozījumu izstrādes, lai papildinātu tos ar 14 jauniem kritērijiem: 10 projektēšanas posmā un 4 būvdarbu posmā. “Iepirkumu kritēriju tvērums tiek papildināts, lai būtu vēl saprotamāka un plašāka to piemērošana. Piemēram, jauns kritērijs būs par pasīviem iekštelpu klimata regulēšanas risinājumiem, par izbūves un apdares materiālu ietekmi uz gaisa kvalitāti,” stāsta M. Klismets. Jauno kritēriju apspriešana notiek kopā ar sadarbības partneriem no dažādām institūcijām, tostarp ar Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, Latvijas Arhitektu savienību, būvniecības nozares pārstāvjiem u.c. Jaunos kritērijus cer apstiprināt līdz rudenim.

Jāatzīmē, ka ZPI kritēriji pagaidām ir rekomendējoši, un vairums publisko pasūtītāju izmanto tikai dažus no tiem. Savukārt komerciālie nekustamo īpašumu attīstītāji Latvijā arvien biežāk izmanto jau iepriekš minētās starptautiskas ilgtspējīgas un zaļās būvniecības sertificēšanas sistēmas. Šīs sistēmas ir metriskas un dot iespēju izmērīt objektīvi būvprojekta un būves zaļuma intensitāti.

Runājot par skaitļiem, VARAM pārstāvis atzīmē, ka 2021. gadā zaļie iepirkumi būvniecībā veidoja 61% no visiem zaļajiem iepirkumiem kopā. Naudas izteiksmē tie bija ap 703 milj. eiro, taču liela daļa projektu bija tādi, kur tiek ieviesti tikai atsevišķi “zaļie” pasākumi, piemēram, ierīkots energoefektīvs apgaismojums. Savukārt zaļā iepirkuma dokumentācijā var atzīmēt – atbilst vides prasībām. To labo paraugu, kur objekts pilnībā īstenots atbilstoši visām zaļā iepirkuma prasībām, ir ļoti maz. Piemēram, tāda ir Ogres Centrālās bibliotēkas jaunā ēka, kas iemantojusi plašu gan profesionāļu, gan sabiedrības atzinību.

Ogres Centrālā bibliotēka | Arhitekti: PBR - Valdis Onkelis, Rūdis Rubenis | Foto: Madara Gritāne

Jāveicina ilgtspējīga investīcijas

Zaļo būvniecību aktīvi atbalsta arī nozares organizācijas, aktīvākās ir Latvijas Būvuzņēmēju partnerība un Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome (LIBP). Ņemot vērā, ka šogad sāksies nākamais ES fondu plānošanas periods, svarīgi, lai investīcijas jaunajās ēkās tiktu veiktas saskaņā ar zaļo būvniecību, izpildot ZPI kritērijus. Tas nozīmēs, ka publiskajā pasūtījumā 60% no plānotajām investīcijām jābūt zaļām. Līdz ar to, domājot par nākotnes ēkām, renovācijām un citiem attīstības projektiem, ir svarīgi turpināt ZPI plašāku izmantošanu. Šis ir arī viena no partnerības iniciatīvām, ko uzsver arī tās vadītājs Gints Miķelsons: “Noteikumu pieņemšana būs solis tuvāk vienotām, pamatotām, pierādāmām un skaidrām vides prasībām būvniecības iepirkumos iesaistītajiem.”

Vēl viena iniciatīva ir labā prakse ilgtspējīgas būvniecības veicināšanā un tās sertificēšana. Šī gada 11. martā LIBP parakstīja saprašanās memorandu ar Vācijas ilgtspējīgas būvniecības padomi (Deutsche Gesellschaft für Nachhaltiges Bauen – DGNB e.V.) par sadarbību ilgtspējīgas būvniecības veicināšanā un labo prakšu pārņemšanā, paredzot, ka puses organizēs un iesaistīsies apmācību programmās, kā arī izvērtēs Vācijā izstrādātās un Eiropas un starptautiskajām vides un ilgtspējas saistībām atbilstošās būvju sertificēšanas sistēmas adaptēšanas iespēju.

Saistībā ar zaļo būvniecību atzīmējama vēl viena aktualitāte – taksonomija, kas ir noteiktās vienotās prasības ilgtspējīgām investīcijām. Tas ir vēl viens spēcīgs arguments jēgpilnas un sistemātiskas pieejas noteikšanai ilgtspējīgai būvniecībai un nekustamo īpašumu pārvaldīšanai. Taksonomijas regula stājās spēkā 2020.gada 12.jūlijā, bet tās uzdevumu ieviešanai nepieciešamos normatīvos aktus Eiropas Komisija publicēja pērn, un to prasības piemērojamas, sākot ar šā gada janvāri. Jaunais regulējums rosinājis plašas diskusijas gan kredītiestāžu, gan nekustamo īpašumu attīstītāju, gan būvnieku vidū par atbilstošiem ilgtspējas pierādīšanas mehānismiem, datu kvalitāti, atskaites punktiem un metriku jeb mērījumiem.

“Ir īstais laiks finansētāju uzraugiem, kredītiestādēm un ilgtspējas ekspertiem – Latvijā tas ir LIBP – pieņemt kopīgu, visām pusēm pieņemamu un pārliecinošu risinājumu taksonomijas atbilstības izvērtējumam un ziņošanai būvniecībā Latvijā,” uzsver G. Miķelsons.

Teksts: Antra Veļķere