Par tradīciju jau kļuvis, ka ik gadu Pasaules arhitektūras dienā tiek pasniegta gada balva Rīgas arhitektūrā. Taču šogad, atšķirībā no citām reizēm, balvas nominantu izvēlē dominēja dzīvokļu tematika. Gada balva „Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā” piešķirta daudzdzīvokļu ēkai Kuģu ielā 28 un tās autoriem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei, kā arī projekta vadītājam Andrim Gudiņam, ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai.

Kāda ir sajūta, kad padarīts tik liels un ar atzinību novērtēts darbs, – to un daudz ko citu mēģinājām noskaidrot sarunā ar arhitektu Venti Didrihsonu.

Tā nu tas sanācis, ka tieši jūsu arhitektu birojs „Didrihsons un Didrihsons” ieguvis Rīgas arhitektūras gada balvu par daudzdzīvokļu ēku „River Breeze Residence”.

Vienmēr ir patīkami, ja darbs tiek atzinīgi novērtēts. Jūtos īpaši aizkustināts, saņemot šādu pagodinājumu.

Ja godīgi – vai pirms balvas pasniegšanas jums bija nojausma, ka šāds gods varētu tikt tieši jūsu veidotajam projektam?

„River Breeze Residence” jau bija ieguvusi dažas atzinības, proti, kā pērnā gada ilgtspējīgākais projekts komercobjektu kategorijā, 3. vietu Latvijas būvniecības gada balvā, kā arī otro kā gada labākā būve Latvijā dzīvojamās jaunbūves kategorijā. Tādēļ, protams, bija nojausma, ka saņemsim kādu atzinību, bet noteikti necerējām uz galveno balvu. Tas tiešām bija patīkams pārsteigums. Ne mazāks, kā iepriekš saņemot balvu par gada ilgtspējīgāko projektu.

Vērtējot objektu, žūrija īpaši izcēlusi līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā šādā daudzdzīvokļu ēkā. Var teikt, ka šis projektētais daudzdzīvokļu nams apvieno brīvstāvošas celtnes un minikvartāla ideju — cilindriskais apjoms slēpj iekšpagalmu, ap kuru izkārtotas kāpņu telpas un guļamistabas. Pret ārējo perimetru vērstajām telpām ir pilnībā stiklotas ārsienas, taču lodžiju gredzens nodrošina zināmu intimitāti, kā arī veido ēkas cilindrisko formu.

Tik tiešām, mūsu mērķis bija veidot dzīvojamo ēku, kas pirmkārt ļautu izbaudīt fantastiskos panorāmas skatus. Tādēļ arī visu ēkas dzīvokļu dzīvojamās zonas ir orientētas uz ēkas ārējo perimetru, savukārt ap iekšpagalmu izvietojām guļamzonas un kāpņu telpas.

Pirmajā un otrajā stāvā izvietoti „townhouse” tipa mājokļi ar atsevišķām ieejām un priekšdārziņiem, bet pārējos stāvus aizņem dažādu izmēru un konfigurāciju ekskluzīvi dzīvokļi ar skatiem uz Daugavu, Āgenskalna līci un Vecrīgas panorāmu. Gan jau jūs papildināsiet manis nule apgalvoto.

Projektā paredzējām dažādus dzīvokļu tipus ar atšķirīgām privātām ārtelpām. Dzīvokļu risinājumi, manuprāt, ir gana oriģināli jeb netradicionāli. Svarīgi pateikt, ka vislabāk saprast mūsu ēkas arhitektonisko ideju var, apmeklējot ēkas dzīvokļus. Ēkas arhitektūras ideju var arī uztvert, atrodoties tai blakus vai staigājot pa ūdensmalas promenādi. Nedomāju, ka ir iespējams saprast ēkas arhitektūras ideju, raugoties no lielāka attāluma, piemēram, no tiltiem vai no pretējā krasta.

Kā jums pašam šķiet, kas ļāva žūrijai izšķirties par labu tieši šim projektam laikā, kad galvaspilsētā slienas viena ēka pēc otras un daudzām ir, tā sakot, sava odziņa?

Diez vai žūriju tā pa īstam iedvesmoja ideja, ka 48-iem ļoti turīgiem īpašniekiem arhitekts ir centies dot iespēju maksimāli izbaudīt unikālos panorāmas skatus. Ja pareizi sapratu, tad žūrijas galvenais arguments bija līdzsvars starp privāto un publisko ārtelpu jeb kvalitatīvas ūdensmalas promenādes izveide, saglabājot arī visus esošos kokus. Ja vērtējam pienesumu pilsētvidei, tad man arī liekas, ka tieši šī vide ap ēku jeb saikne starp ēku un pieguļošo ārtelpu, ūdensmalām, apstādījumiem ir šī objekta „odziņa”.

Cik ilgu laiku prasīja projekta realizācija – no idejas līdz gatavai ēkai?

Nepilnus četrus gadus.

Vairāk par projektu: River Breeze Residence

„River Breeze Residence” atrodas ļoti interesantā un skaistā vietā – bijušās kuģu būves rūpnīcas teritorijā Klīversalā, līdz ar to ūdeņu ieskāvumā. Tāpat no tās logiem manāms pilsētas centra tuvums. Kāda jums pašam šķiet šī vieta – gan no ēkas atrašanās, gan dzīvošanas viedokļa?

Tik tiešām, šī vieta ir ļoti īpaša un unikāla, tāpat kā apkārtējie panorāmas skati. Tieši šis apstāklis mūs arī iedvesmoja veidot ēku kā sava veida 360 grādu skatu platformu. Lai arī mūsu primārā mērķauditorija bija tieši ēkas lietotāji – tās iemītnieki, šis projekts ir arī redzējums par to, kā, mūsuprāt, būtu jāizmanto, jāattīsta pilsētas ūdensmalas un ne tikai Klīversalā.

Kas bija tas galvenais, ko jums kā arhitektu birojam nācās ņemt vērā un ar ko rēķināties, projektējot šo objektu?

Kā jau minēju, ļaut ēkas iemītniekiem maksimāli izbaudīt panorāmas skatus, saglabāt visus kokus un integrēt ēku apstādījumos, izveidot kvalitatīvas privātās ārtelpas un labiekārtotas publiski pieejamas ūdensmalas. Šie bija galvenie faktori.

Neraugoties uz stiklotajām fasādēm, „River Breeze Residence” ir energoefektīva. Ēkas ilgtspēju nodrošina nepārtrauktais siltumizolācijas slānis, mehāniskās vēdināšanas sistēmas ar siltuma atguvi un pārdomāti konstruktīvie risinājumi.

Mūsdienu tehnoloģijas šodien ļauj veidot maksimāli atvērtu (stiklotu) ēku, piepildot iekštelpas ar dabīgo izgaismojumu, atverot lietotājiem panorāmas skatus, vienlaikus nodrošinot augstus ēkas energoefektivitātes rādītājus. Lai to visu panāktu, izmantojām vismodernākās tehnoloģijas un risinājumus.

Klīversalas esošajā apzaļumojumā „River Breeze Residence” ir iegūlusies organiski, saglabājot visus esošos kokus, turklāt ozolu pie vienas no ieejām. Tiek plānots, ka ēka nākotnē kļūs tikai zaļāka – tieši par to arī noteikti esat padomājuši. Un vēl – uz mājas jumta ir atpūtas zona, kuras apzaļumošanai izmantoti dažādi augi, tostarp kalnu priede, melnalksnis, bārbele, plūškoks un citi nelieli koki, kas it kā neradot slodzi uz mājas konstrukciju.

Jāpiezīmē, ka izmantojamas ir jumta terases Penthaus dzīvokļiem, bet ēkas jumts nē. Uz tā tik tiešām atrodas apstādījumu zona, un šie jumta apstādījumi pirmkārt ir arhitektūras izteiksmes līdzeklis jeb vizuāls akcents. Ideja būs labāk uztverama, kad apstādījumi paaugsies.

Tajā pašā laikā visiem labi atmiņā palikusi lielveikala „Maxima” sagrūšana pirms sešiem gadiem, kur viens no iemesliem esot bijis tieši apstādījumu izvietošana uz ēkas jumta. Vai var uzskatīt, ka „River Breeze Residence” ir ne vien skaista un eleganta, bet arī droša dzīvošanai?

Šīs ēkas konstruktīviem un jumta risinājumiem tomēr nebūs nekas kopīgs ar Zolitūdes „Maximu”, ja neskaita apjomīgas būvprojekta ekspertīzes prasības, kas sekoja pēc šīs traģēdijas. Nepiekrītu, ka viens no Zolitūdes traģēdijas iemesliem bija apstādījumi uz ēkas jumta. Manuprāt, problēma bija ēkas konstruktīvā risinājumā.

Tagad, kad objekts gatavs un var redzēt, kā viss sanācis, sakiet, vai arī jūs pats būtu ar mieru tādā dzīvot?

Esmu apmierināts ar rezultātu, un, ja vēl ēka saņem balvas un ekspertu atzinību, tad viss ir lieliski. Protams, ka labprāt dzīvotu šajā ēkā un noteikti izvēlētos kādu no 2-līmeņu „town-house” dzīvokļiem. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka šobrīd neuzskatu ēku par pilnībā pabeigtu, kas ir viens no iemesliem, kālab mēs paši (mūsu birojs) neesam izvirzījuši šo ēku jebkādām arhitektūras balvām. Manuprāt, ēka būs pabeigta, kad tā būs vismaz par 75% apdzīvota un kad arī visi jaunie apstādījumi būs paaugušies. Šīs konkrētās ēkas arhitektūra bez cilvēkiem ir kā tukša skatuve. Protams, var vērtēt arī tukšu skatuvi. Domāju, ka pēc kādiem pieciem gadiem varbūt šo ēku varēšu objektīvi vērtēt un uzskatīt par pabeigtu. Uzbūvētai ēkai ir jārunā pašai, nevis arhitektam citiem kas jāskaidro, un tāpēc ar interesi sekoju un sekošu līdzi iedzīvotāju viedokļa niansēm.

Vairāk par projektu: River Breeze Residence

Kāda jums pašam šobrīd šķiet galvaspilsēta? Cik labi tajā, it īpaši, ja runājam par tās vēsturisko daļu, iederas jaunie objekti?

Rīga ir brīnišķīga pilsēta ar unikālu pilsētbūvniecības un vēsturiskās arhitektūras mantojumu. Diemžēl Rīgas pilsētas transporta infrastruktūra un telpiskās plānošanas politika šodien ir tālu, no tā ko es sauktu par modernai un ilgtspējīgai 21. gadsimta metropolei atbilstošu. Rīgas iespējas ir lielas, un ļoti ceru uz pārmaiņām.

Kāda jums šķiet jauno objektu ilgmūžība? Pastāv viedoklis, ka vajag vispirms ielikt pamatus un iedzīt pāļus un tad ļaut, lai kādu laiku tas viss nostāvas. Bet mūsdienās nekas tāds nenotiek – ēkas tiek uzslietas diezgan ātrā laikā. Bet, kad tās, tā sakot, nosēžas, ne vienā vien no tām sāk parādīties plaisas.

Droši vien kādas mikroplaisas ēkām ir objektīva parādība, jo būvkonstrukcijas kaut vai temperatūras svārstību ietekmē mēdz nedaudz izplesties vai sarauties. Arhitekti ar šo faktoru rēķinās, tostarp izvēloties arī virsmu apdari. Šai ēkai nav pāļu, un man nav zināmi iemesli, kādēļ vajadzīgs laiks, lai viss „nostāvas”. Varbūt tas ir ar objektiem kādos specifiskos būvapstākļos.

Jūsu arhitektu birojs projektējis daudzus jo daudzus skaistus namus, tajā skaitā arī ģimenes mājas un rezidences. Kas ir tas galvenais, ko ņemat vērā, ķeroties pie katra nākamā darba izstrādes?

Katrs jauns projekts ir kā aizraujošs ceļojums. Gadu gaitā mums, mūsu birojam ir izveidojusies sava projektēšanas sistēma jeb darba metodika. Vienmēr cenšamies būt inovatīvi, nevis reproduktīvi un skaidri apzināmies dažādu speciālistu komandas darbam milzīgo nozīmi. Piemēram, „River Breeze Residence” būvprojekta tapšanā piedalījās turpat 30 speciālistu un papildus viņiem būtu jāpieskaita arī būvekspertīzes pārzinātāji. Jāteic, ka mūsu birojs specializējas ne tikai uz atsevišķu ēku projektēšanu, bet galvenokārt uz teritoriju, pilsētvides un kvartālu attīstību.

Jau gadu jūsu arhitektu birojam ir jauni apartamenti – esat iekārtojušies Vecrīgas mansardā Grēcinieku ielā 9. Kāpēc tieši tāda izvēle?

Izvēle Vecrīgā ir objektīvi pamatota ar faktu, ka šeit atrodas faktiski visas skaņojošās institūcijas. Tepat Vecrīgā uz vietas arī daudzu arhitektu-kolēģu biroji. Vecrīgā ir īpaša aura, un tā iedvesmo. Atrodamies blakus, manuprāt, visskaistākajai Rīgas būvei – Pēterbaznīcai.

Kā jūs pats nolēmāt savu dzīvi saistīt ar arhitektūru?

Uzaugu arhitektu ģimenē, un droši vien tādēļ profesijas izvēle pēc vidusskolas pabeigšanas bija it kā pašsaprotama. Jāpiezīmē, ka mans brālis Gatis un māsīca Ilze arī ir veiksmīgi arhitekti. Satiekoties ar brāli, šķiet, varam stundām runāt par arhitektūru un arhitektūras procesiem.

Jums ir arī sava „Venta Didrihsona arhitektūras studija”.

Bija, bet tad nodibinājām „Didrihsons un Didrihsons”, kur sākotnēji līdzīpašnieks bija arī mans brālis. Tā sanāca, ka aizgājām katrs savu ceļu. Gatis izstājās un palika ar savu biroju „Didrihsons Arhitekti”, savukārt es un mans ilggadējis biznesa partneris Andris Gudiņš palikām ar „Didrihsons un Didrihsons”. Nosaukumu gan vairs atpakaļ nemainīsim.

Arhitekts nevar nostrādāt astoņas darba stundas, aizvērt sava kabineta durvis un par darbu, saviem projektiem vairs nedomāt – arhitekts domās un darbos ar savu topošo projektu droši vien ir kopā 24 stundas diennaktī. Kā ir jūsu gadījumā?

Tas tiesa, arhitektam idejas un risinājumi rodas galvā un nav viegli atslēgties, aizslēdzot biroja durvis. Viena lieta, ko ar gadiem esmu sapratis, ka, uzsākot jaunu projektu, nekad neuzticos pirmajām idejām. No galvas idejas nonāk uz papīra lapas, sākumā gan rakstiski vai jautājumu un atbilžu formā, vēlāk top pirmās skices. Ja pirmās skices pašiem patīk, tad tas mēdz būt slazds, kurā var zaudēt objektivitāti. Tādēļ mēs uzmanāmies no emocionālas pieķeršanās pirmajām idejām, variantiem un ļaujam idejām „atpūsties” vismaz dienas, respektīvi, noliekam plauktā un par tām aizmirstam. Tad ar kritisku prātu atkal tās skatām, vērtējam, rūpīgi analizējam un modificējam. Gandrīz vienmēr gatava būvprojekta gadījumā, atskatoties uz pirmajām skicēm, gūstu pārliecību, ka šāda pieeja ir pareiza. Sarežģītos projektos šis process var ilgt nedēļām, kamēr esam pilnīgi droši par projekta koncepciju.

Vai iznāk atlicināt laiku arī atpūtai? Kas jums ļauj relaksēties?

Jā, protams, sanāk laiks atpūtai, un atiešana no darba man ir ļoti svarīga. Mājās nav vietas nekādiem projektēšanas priekiem, nedz arī datoram, un par darbiem cenšamies nerunāt. Šobrīd visbiežāk „atslēgt galvu” palīdz klavierspēle. Arī ģimene, draugi, izbraukšana pie dabas, ceļojumi, sports, grāmatas, filmas – viss kopā ļauj pietiekami labi atpūsties.

Kādi ir arhitektu biroja „Didrihsons un Didrihsons” tuvākās nākotnes plāni? Ko no jums pietiekami drīz vēl interesantu sagaidīsim?

Protams, esam ambiciozi un plāni ir ļoti lieli. Šobrīd uz galda ir vairāki aizraujoši un ļoti interesanti projekti, kuri,  cerams,  realizēsies. Man pašam aktuālākais šobrīd ir dzīvojamo ēku komplekss Āgenskalnā. Projekta iecere drīz būs pieejema arī publiski.

Var teikt, ka sācies svētku laiks. Tikko mūsu valsts nosvinējusi savu dzimšanas dienu, tad būs Advente, Ziemassvētki un Jaunā gada sagaidīšana. Kāds ir jūsu novēlējums ikvienam mūsu portāla lasītājam šajā vienā no gada skaistākajiem mēnešiem?  

Gribētos, lai šī būtu ļoti balta un gaiša ziema, daudz sniega arī Ziemassvētkos. To arī novēlēšu.

Teksts: Ilona Noriete