Vai ēku energoauditotoram jābūt gaišreģim? Būvkonstrukciju mitrums, masivitāte un telpu ventilācija – kā šie faktori ietekmē energopatēriņu un termisko komfortu telpās? Varbūt arī pats varu saprast būtisko, kā novērtēt iespējas taupīt enerģiju un naudu ēkā, kurā dzīvoju?
Atbildes uz šiem un daudziem citiem ar būvju energopatēriņu, būvkonstrukciju ilgtspēju un apstākļiem telpās saistītiem jautājumiem sniedz grāmatā „Būvkonstrukciju energoefektivitāte un ilgtspēja Latvijas klimatā” apkopotie Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijā A. Jakoviča vadībā veikto pētījumu rezultāti.
Grāmatas sākuma daļa iepazīstina ar daudzveidīgajām instrumentālajām metodēm, kas nepieciešamas kvalitatīva audita veikšanai un veido pamatu energoefektivitātes aprēķinam. Līdztekus labi zināmajai termogrāfijai un blīvējuma testēšanai, nozīmīga ir arī būvkonstrukciju faktiskās siltuma caurlaidības, ēku gaisa apmaiņas un solārā starojuma caurlaidības noteikšana. Atbalstu neskaidrās situācijās var sniegt arī materiālu siltuma vadītspējas un gatavo būvkonstrukciju siltuma caurlaidības standartizēti mērījumi laboratorijas apstākļos. Visas šīs grāmatā raksturotās mērījumu iespējas Latvijā ir pieejamas.
Lai salīdzinātu dažādu norobežojošo konstrukciju no keramiskajiem blokiem, gāzbetona, koka un siltuma izolācijas paneļiem īpašības ilgtermiņā Latvijas klimatā grāmatas turpinājumā aprakstīti izveidotie testēšanas stendi, kurus visi interesenti var apskatīt LU Botāniskajā dārzā. Stendos darbojas automatizēta daudzveidīgo siltumtehnisko parametru monitoringa sistēma, kas ļauj analizēt gan energopatēriņu, gan termiskā komforta apstākļus telpās dažādos stendu ekspluatācijas režīmos (telpas kondicionējot, tikai ventilējot un tml.) gan ziemā, gan vasarā.
Grāmatas nobeiguma daļā atspoguļoti pirmā stendu ekspluatācijas gada pēc to izbūves rezultāti. Tie parāda, ka, neraugoties uz vienādu projektēto patēriņu, būvkonstrukciju īpašības, būvju faktiskais energopatēriņš un apstākļi telpās būtiski atšķiras. Ļoti nozīmīga loma te ir tieši mitrumam, kas var radīt riskus arī būvkonstrukciju ilgtspējai – šie aspekti grāmatā atspoguļoti izmantojot arī veiktās skaitliskās modelēšanas rezultātus. Detalizēta informācija par to atrodama arī interneta vietnē www.eem.lv.
Visbeidzot grāmatā aprakstīta arī vienīgā interneta vidē bāzētā ēku energoefektivitātes aprēķina programma HeatMd (www.heatmod.lv), kas nodrošina aprēķinu atbilstoši Latvijā noteiktajai metodei un spēkā esošajiem normatīviem, tai skaitā sertifikācija ģenerāciju ar ēku energoefektivitātes klasēm.
