Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padome atbalsta Arhitektūras likumprojekta izskatīšanu Saeimā un aicina nodrošināt tā turpmāku virzību parlamenta likumdošanas procesā. LAS uzsver, ka likumprojekta izskatīšana Saeimā dos iespēju turpināt profesionālu un politisku diskusiju un pilnveidot atsevišķus tā jautājumus, nezaudējot līdz šim paveikto darbu.
8. septembrī Ministru kabinets atbalstīja Kultūras ministrijas izstrādāto Arhitektūras likumprojektu un lēma to virzīt izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā. 17. septembrī likumprojekts iesniegts Saeimā, savukārt 24. septembra Saeimas sēdē paredzēts lemt par tā nodošanu komisijai, kura turpmāk būtu atbildīga par likumprojekta pilnveidošanu un virzību.
23. septembrī Latvijas Arhitektu savienības Arhitektu namā notika Arhitektūras likumprojektam veltīta Padomes iekšējā apspriede, kurā nozares profesionāļi pārrunāja likumprojekta būtību un līdzšinējo virzību, publiskajā telpā izskanējušos iebildumus, kā arī jautājumus, kuros likumprojekts būtu pilnveidojams. Diskusijas noslēgumā LAS Padome pauda atbalstu tā tālākai virzībai Saeimā.
Arhitektūras likumprojekta būtība ir noteikt arhitektūru kā patstāvīgu nozari un nostiprināt arhitektūras kvalitātes principus, arhitekta profesionālo lomu un atbildību, profesionālo pašpārvaldi, pilsētas arhitekta institūciju un arhitektūras konkursu sistēmu.
LAS ieskatā publiskajā telpā līdzās pamatotiem jautājumiem par atsevišķām likumprojekta normām izskan arī vienpusēji un neprecīzi priekšstati par tā būtību un iespējamo ietekmi uz būvniecības procesiem. Tostarp likumprojekts tiek interpretēts kā mēģinājums regulēt arhitektūras estētiku vai kā vienas profesijas interešu aizstāvības instruments. LAS uzsver, ka likumprojekta iecere ir plašāka – stiprināt arhitektūras kvalitāti un profesionālo atbildību par veidoto dzīves vidi sabiedrības ilgtermiņa interesēs.
“Būvniecības likums pasaka, kā tiesiski un droši būvēt. Arhitektūras likums runā par to to, kas ir arhitekta profesionālā atbildība, kā tiek vērtēta arhitektūras kvalitāte un kurš par to atbild. Runa nav par to, ka valstij būtu jānosaka, kas ir skaista arhitektūra. Apbūvētā vide skar ne tikai tās tiešos lietotājus – sliktas telpiskās kvalitātes cenu ilgtermiņā maksā visa sabiedrība. Likums sakārto arhitekta profesiju, bet profesionālās pašpārvaldes mērķis nav dot arhitektiem privilēģijas, tā ļauj arī prasīt lielāku atbildību. Arhitektūras likums ir nepieciešamais likumiskais rāmis nozares sakārtošanai, jo šobrīd Latvijas likumdošanā vārds “arhitekts” nav atrodams,” uzsver arhitekts, LAS padomes loceklis Gatis Didrihsons.
LAS Padome neuzskata, ka pašreizējā likumprojekta redakcija būtu uzskatāma par nemaināmu. Atsevišķi jautājumi ir precizējami un pilnveidojami tā izskatīšanas laikā Saeimā, uzklausot profesionālo organizāciju, pašvaldību, būvniecības un nekustamā īpašuma nozares un citu iesaistīto pušu argumentus. Taču nepieciešamība pilnveidot atsevišķas normas nedrīkst kļūt par iemeslu likumprojekta virzības apturēšanai un līdz šim paveiktā darba zaudēšanai. Darbs pie Arhitektūras likuma ildzis daudzus gadus, iesaistot valsts institūcijas un nozares profesionāļus, tādēļ LAS uzskata, ka šobrīd būtiski ir turpināt tā izstrādi parlamentārā līmenī, nevis atgriezties procesa sākumpunktā.
LAS ir gatava aktīvi iesaistīties likumprojekta turpmākajā izskatīšanā, publiski skaidrot tā būtību un sabiedrības ieguvumus, kā arī diskutēt par nepieciešamajiem uzlabojumiem, tostarp piedaloties Saeimas komisiju darbā un sarunās ar citām iesaistītajām pusēm.
