Klimata radītās globālās pārmaiņas raisījušas jauna veida izpratni par ilgtspējību un sociālo atbildību arī būvniecībā. Plus arvien augošās energoresursu cenas mudina rast risinājumus tādai dzīves un darba telpai, kas piedāvā mūsdienīgu komfortu ar mazākiem tēriņiem. Atbildi uz šiem jautājumiem sniedz zaļā būvniecība, kas kā pamatmateriālu izmanto dabīgo koku.

Zaļās būvniecības rakstu sērijas pirmajā daļā pieminētā Ogres bibliotēka ir teicams zaļās būvniecības apliecinājums visos parametros. Ēka būvēta ar krusteniski līmētām masīvkoka konstrukcijām CLT un ir viena no pirmajām publiskajām ēkām Latvijā, kas celta pēc šāda principa. Būve klasificējas kā nulles enerģijas patēriņa ēka un aprīkota ar virkni inovatīvu viedo tehnoloģiju, kas ļauj ēku ekspluatēt efektīvi, ilgtspējīgi un taupīgi. Būtiski, ka ēkas projekts tika izstrādāts digitālās būves modeļa jeb BIM platformā un tai veikta BREEAM sertifikācija.

Foto: Ogres Centrālā bibliotēka | Arhitekti: PBR - Valdis Onkelis, Rūdis Rubenis

Koka teicamo piemērotību zaļās būvniecības parametriem uzsver arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis un Latvijas koka būvniecības klastera izpilddirektors Kristaps Ceplis: “Koks ir mūsu pašu vietējais dabīgais materiāls, izcili piemērots mūsu reģionam, turklāt atjaunojams un nav nekur papildu jātransportē, tātad nerada CO2 pēdu. Koka izmantošana būvniecībā arvien paplašinās, jo mainījusies sabiedrības attieksme. To apliecina arvien jaunas un interesantas koka būves gan privātajā, sabiedriskajā un arī industriālajā jomā. Daudzveidīgi risinājumi, kombinācijas ar citiem materiāliem un tehnoloģijām – koka iespējas ir neierobežotas. Mums izdevies arī mainīt priekšstatu par koku kā degošu materiālu. Pareizi izmantots, koks ugunsdrošības ziņā ir līdzvērtīgs citiem būvmateriāliem un atsevišķos parametros pat pārāks. Piemēram, masīvkokam ir zināms laiks, kurā tas sadeg, un var prognozēt glābšanas darbus.” Biedrība Zaļās mājas arī aktīvi piedalās arhitektu un būvniecības speciālistu apmācību semināros, lai plašāk skaidrotu koka būvniecības jautājumus.

Māja ar minimālu ietekmi uz vidi

Zaļās būvniecības potenciālu saredz arī uzņēmēji. Piemēram, uzņēmums Green Space piedāvā gandrīz nulles enerģija līmēta masīvkoka ēkas, kur katrs projekts radīts efektīvi izmantojot katru kvadrātmetru, neradot vajadzību pēc liekiem gaiteņiem vai neizmantotām telpām. Mājas efektīvais plānojums ļauj saglabāt nepieciešamo telpas daudzumu, samazinot tās kopēju kvadratūru.

Green Space projektu vadītāja Lauma Koubika uzsver, ka zaļā būvniecība attiecas ne tikai uz mājas vai ēkas konstrukciju vai izejmateriālu sastāvu, bet arī tādu procesu izmantošanu, kas ir videi draudzīgi un resursu-efektīvi visā mājas dzīves ciklā: no atrašanās vietai līdz projektēšanai, būvniecībai, ekspluatācijai, apkopei, un nojaukšanai. Tā ir māja ar minimālu ietekmi uz vidi.

Foto: Gandrīz nulles enerģijas līmēta masīvkoka māja | Green Space

Māju dizaina izstrādē liela uzmanība tiek pievērsta dienas gaismai, radot gaišumu un plašuma sajūtu. Green Space mājas ir ilgtspējīgas, nodrošinot maksimālu dienasgaismu, atbilstošu ventilāciju un mitruma kontroli un optimizē akustisko veiktspēju. “Mūsu mājas nāk ar modernu un videi draudzīgu apkures sistēmu gaiss – ūdens siltumsūkni, kas apvienojumā ar saules baterijām minimāli patērē dabas un iedzīvotāja finansiālos resursus. Māju četru pakešu logi ar kamerām nodrošina minimālu siltuma zudumu ziemā un mazāku uzkaršanu karstajos vasaras periodos. Būtiski, ka Green Space ražotās mājas ir potenciāli izjaucamas un pārvietojamas, kas ilgtermiņā nozīmē – ja cilvēks pārvācas uz citu vietu – viņam ir iespēja izmantot visu vai, piemēram, tikai nesošo konstrukciju māju daļu, nebūvējot ēku atkal no nulles,” skaidro L. Koubika.

Arī pats ēku ražošanas process padarīts iespējami energoefektīvs. “Ražošanas procesos izmantojam tikai sertificētus un cilvēkam draudzīgus materiālus. Esam ieviesuši arī kokskaidu pārstrādes sistēmu, kas ražošanas procesā automātiski savāc un saspiež koka skaidas un rada tonnām daudz kurināmās paletes. Izvēloties māju, kas tiek ražota ražotnē, kur inženieru precīzie aprēķini un modernās tehnoloģijas nodrošina minimālus izejmateriālu pārpalikumus un atgriezumus, nodrošina efektīvu materiālu izmantošanu un lietošanu. Starp citu, koksnes izmantošana ražošanas procesos absorbē oglekļa dioksīdu un prasa mazāk energoietilpīgas apstrādes metodes salīdzinot ar citiem māju būvniecībās izmantotajiem pamatmateriāliem,” norāda Green Space pārstāve.

Foto: Gandrīz nulles enerģijas līmēta masīvkoka māja | Green Space

Jautāta par uzņēmuma vīziju nākotnē, kā turpināt attīstīti zaļā būvniecības ideju, L. Koubika saka: “Sadarbībā ar mūsu eksporta partneriem, mēs straujiem soļiem ejam uz to, lai mūsu mājas ir off-the-grid mājas jeb ārpustīkla. Tas nozīmē dzīvošanu pašpietiekamā un autonomā mājā, nepaļaujoties uz komunālajiem pakalpojumiem. Lielākais izaicinājums šobrīd ir elektrības uzglabāšana. Mājās ārpus tīkla gandrīz vienmēr ir saules bateriju banka jeb akumulators, lai uzglabātu enerģiju, kas saražota no to atjaunojamās enerģijas sistēmām. Tā kā saule naktī nespīd un vējš var būt neregulārs, akumulators ļauj māju īpašniekiem uzkrāt enerģiju, lai to izmantotu visu diennakti. Iespējams, ārzemēs sabiedrība ir soli tālāk šādam dzīvesstilam, jo šādas mājas prasa lielāku īpašnieka iesaisti dažādā sadzīvisko jautājumu risināšanā un tam ir nepieciešama dziļāka mājas īpašnieka atbildības sajūta pret dabu un apkārtējiem.”

Modulārais know how

Arvien vairāk kokmateriāls būvniecībā tiek novērtēts kā pozitīvs, klimatu ietekmējošs instruments. Viens no faktoriem, kas koksnes industriju padara īpaši pievilcīgu un ko uzsver arī SIA Nordic Homes valdes loceklis Imants Trezuns, ir koksnes spēja akumulēt CO2 jeb ogļskābo gāzi. “Piemēram, priede, kas ir salīdzinoši ātri augošs koks, savā dzīves ciklā uz vienu savas koksnes kubikmetru spēj akumulēt vismaz 700 kg CO2. Caur fotosintēzes procesu tiek atkal radīts skābeklis un, ejot cauri ciklam, veidojas pozitīva bilance. Piemēram, ja 160 kvm plašai mājai nepieciešams ap 25 kubm koksnes, tad ar šo apjomu mēs spējam iekapsulēt 17,5 tonnas CO2,” skaidro I. Trezuns. Protams, līdztekus būtu jāizskauž dažādu naftas produktus saturošu būvizstrādājumu klātbūtne vai arī jārod iespēja vairāk izmantot kompozītmateriālus, kuru sastāvā, piemēram, ir koksnes skaidas vai citas dabīgas sastāvdaļas.

“Koksnes materiāls paver plašas iespējas radīt būvkonstrukcijas dažādām vajadzībām. Varam iegūt masīvkoka konstrukcijas – sijas, pasijas, spāres vai statņus. No koka lamelēm līmētas konstrukcijas, lielgabarīta konstrukcijas ar apjomīgām dimensijām un lieliem laidumiem. Ļoti liels nākotnes potenciāls aizstājot dzelzsbetona konstrukcijas ir izmantojot krusteniski līmētas masīvās plāksnes jeb CLT,” uzskaita I. Trezuns. Papildu izmantojot citus koksnes materiālus, piemēram, plātņu materiālus, siltināšanai izmantojot kokšķiedras izolāciju, ieliekot koka logus, iekštelpas apdarinot ar māla vai kaļķa apmetumu, fasādes apdarei izmantojot koku, iespējams iegūt “ideālu zaļo ēku”.

Foto: Koka moduļu daudzdzīvokļu ēka | Nordic Homes

I. Trezuns atzīst, ka standarta būvmateriāli pretstatā ekoloģiskajiem atšķiras ar cenu. “Būvējot ekoloģiski, mēs iegūstam veselīgu vidi ar labvēlīgu mikroklimatu un mums nav jādzīvo kopā ar materiāliem, kas laika gaitā izdala kancerogēnas vielas. Šī ir problēma, par ko bieži netiek domāts un negribas arī papildu maksāt. Tajā pat laikā, pieaugot vides problēmām, konkurencei vajadzētu noregulēt materiālu pieejamību un sniegt samērīgu cenas amplitūdu. Šobrīd dzīvot ekoloģiskā, zaļā ēkā ir ekskluzīvi un, ja tas ir ekskluzīvi, arī cena ir ekskluzīva,” spriež uzņēmējs.

Koka ēku būvniecība ir arī Nordic Homes galvenais darbības virziens, piedāvājot arhitektūras risinājumus, pilnu projektēšanas un dizaina modelēšanas atbalstu, izvēloties mūsdienīgus un ekonomiski pamatotus risinājumus rūpnieciski ražotu koka karkasa moduļu un CLT gatavām lielgabarīta konstrukcijām. Uzņēmums lepojas, ka izdevies attīstīt savu, industrijas vadošu know how, koka konstrukciju būvniecībā. Tā ir modulāro ēku būvniecība, projektējot un rūpnīcā ražojot koka karkasa moduļus, kas ir praktiski gatavas ēkas telpiskas daļas ar pilnībā pabeigtu iekšējo apdari, izvietotām mēbelēm un pabeigtiem sanmezgliem, ko atliek samontēt uz vietas objektā, iegūstot laika ietaupījumu no 30% līdz pat 50%, salīdzinot ar citiem tradicionālās būvniecības veidiem. Lielākā daļa pasūtījumu īstenoti Skandināvijā, Lielbritānijā, arī Farēru (Fēru) salās un citviet. Aptuveni vairāk kā 50 modulāro koka savrupmāju uzbūvēts Latvijā, kur daļa no tām ir individuāls risinājums. Standarta moduļu ražošanu uzņēmums neveic, katrs projekts ir speciāli izstrādāts tieši konkrētā pasūtītāja vajadzībām un uzskatāms par unikālu

Virzoties uz videi draudzīgu, zaļu būvniecību, Nordic Homes izdevies pierādīt, ka iespējams līdz minimumam samazināt būvmateriālu pārpalikumus. “Ja salīdzinām mūsu modulāro koka būvniecības sistēmu ar tradicionālo koka būvniecību, tad šīs attiecība ir 3% : 30%, kur 3% ir tas būvmateriālu pārpalikums, kas veidojas pie mums ražotnē, un 30% ir tie, kas veidojas ēku būvējot uz vietas objektā,” piemēru min uzņēmuma pārstāvis.

Foto: Koka moduļu daudzdzīvokļu ēka | Nordic Homes

Vēl viens pozitīvs faktors – trokšņi vidē. I. Trezuns norāda, ka ēku moduļi tiek izgatavoti rūpnīcā jau ar visu apdari un ar vienu transporta reisu aizvesti uz objektu. Nav nepieciešami betona maisītāji, dažādi celtņi un cita tehnika, kas būvlaukumā nemitīgi izraisa troksni un papildu rada CO2 izmešus. Kontekstā ar šo faktoru atzīmējama transporta izmaksu optimizēšana, jo pilnībā pabeigtus moduļus uz objektu aizved vienā piegājienā un nav nepieciešama atsevišķu būvizstrādājumu papildus transportēšana, kas būtiski ļauj samazināt patērēto fosilo degvielu.

Ražojot moduļus rūpnīcā ražošanu neietekmē ārējie laika apstākļi – gaisa temperatūras svārstības, vējš un nokrišņi. Koka karkasa konstrukcijas ir iespējams ražot visu cauru gadu. Ražošana iekštelpās ļauj pasargāt materiālus no ārējās vides ietekmes, tādējādi nodrošinot moduļu ģeometrisko precizitāti un augsto kvalitāti.

Vaicāts par zaļās būvniecības nākotnes vīziju, I. Trezuns atbild: “Tai noteikti jābūt dabai draudzīga būvniecībai ar pietiekamu ilgmūžību un estētisko faktoru, lai veidotu vizuāli pievilcīgas un energoefektīvas ēkas ar patiesi labu, veselīgu mikroklimatu.”

Koks palīdz ietaupīt resursus 

Koka kā būvniecības materiāla iespējas ir praktiski neierobežotas – tam piekrīt arī SIA Nordberg Construction vadītājs Mārtiņš Zaķis. “Koksnes produkti paliek arvien inovatīvāki, izturīgāki, konstruktīvi sarežģītāki. Jaunākās paaudzes tehnoloģijas paver iespējas, kādas nebija agrāk, tāpēc koks izmantošanai būvniecībā paliek arvien pievilcīgāks. Tiek veidotas arī materiālu kombinācijas, piemēram, tirgū tiek piedāvāti rūpnīcā izgatavoti koka pārseguma paneļi ar betona virslāni. Tas savukārt ļauj ietaupīt resursus būvlaukumā, jo būvizstrādājums jau ir gatavs, to atliek iemontēt tam paredzētajā vietā,” spriež M. Zaķis.

Foto: Masīvkoka būvniecība no CLT jeb krusteniski līmētajiem koka paneļiem | Nordberg Construction

Resursu ietaupījums ir viens no iemesliem, kas varētu straujāk veicināt zaļās būvniecības attīstību. Proti, jo vairāk koka detaļu un konstruktīvo elementu tiek saražots uz vietas rūpnīcā, jo mazāk resursu jāpatērē uz vietas objektā. M. Zaķis norāda uz mazākām transporta izmaksām, efektīvāku montāžu un ievērojami mazāku būvatkritumu daudzumu. Rezultātā tā ir gan būtiska izmaksu optimizācija, gan tīrāka vide un, protams, videi draudzīgs galarezultāts – gatavā koka būve.

Vēl viens zaļās būvniecības ieguvums ir augsti kvalitatīvu kokmateriālu izmantošana. Ņemot vērā, ka arvien vairāk koka ēku projekti tiek sertificēti pēc BREEAM un LEED sistēmām, ļoti svarīga ir kokmateriālu izcelsme, ko apliecina FSC un EPD sertifikāti. Tādējādi pasūtītājs iegūs koka ēku, kurā izmantoti pārbaudītas izcelsmes kokmateriālu komplektā ar videi draudzīgu būvniecības procesu. 

Rīgas cirka ēkas jaunais kupols no CLT paneļiem | Nordberg Construction

SIA Nordberg construction nav ražotājs, uzņēmums specializējies CLT, GLT un citu augstas kvalitātes masīvkoksnes produktu piegādē un montāžā. “Mūsu priekšrocība ir iespēja atrast konkrētajam projektam konkrētajā brīdī piemērotāko ražotāju ar labāko cenu, izpildes termiņu, kvalitāti un citiem parametriem. Tas mūs padara elastīgus, jo neesam “piesieti” vienai ražotnei. Līdztekus mēs nodrošinām pilnu ciklu – pirmsprojekta konsultācijas, projektēšanu, sagatavošanas darbus un visus būvniecības posmus, pilnībā kontrolējot un nodrošinot nepārtrauktību montāžas procesā,” darbību raksturo M. Zaķis.

Viens no sabiedrībā zināmākajiem uzņēmuma projektiem bija darbs pie Rīgas Cirka kupola izbūves, kas tapa šī gada ziemā. Jauno kupolu kopā veido 64 CLT paneļi, kas izkārtoti divos līmeņos – gan apakšējā, gan augšējā katrā pa 32. Katrs apakšējā līmeņa panelis sver ap 1,7 tonnas, bet otrajā līmenī izvietotie paneļi katrs sver ap vienu tonnu. Lielākais izaicinājums, pēc M. Zaķa teiktā, bija pati montāža, jo, bez iepriekšējas plānošanas, koka konstrukciju detalizācijas un kvalificētu montāžas speciālistu darbu, rezultātus ar tika augstu precizitāti būtu grūti sasniegt.

Teksts: Antra Veļķere