Tas var būt pārsteigums, bet mūsu veidotajai videi var būt ļoti liela ietekme uz labklājību. Vai zinājāt, ka materiāli, kas jūs ieskauj ikdienā, var sniegt reālus psiholoģiskus un fizioloģiskus ieguvumus un trūkumus? Kokmateriālu izmantošana iekštelpās ir daļa no tā sauktā “biofilā dizaina”, un tā kļūst arvien populārāka to arhitektu vidū, kuri darbojas ar uz pierādījumiem balstītu dizainu - dizainu, kas koncentrējas uz tādu dzīvojamo telpu izveidi, kas dod labumu cilvēkiem. Lasiet tālāk, lai uzzinātu, kā ar kokmateriāliem varētu būt garīgi un fiziski labāk veselībai.

Koka izstrādājumi var palīdzēt uzlabot iekštelpu gaisa kvalitāti, samazinot mitruma līmeni, un ir pierādīts, ka koka dārza mājas un citu ēku interjeru iekļaušana sniedz ievērojamu labumu veselībai. To pierāda dažādi pētījumi, piemēram, Japānā veikts pētījums atklāja, ka koka paneļi ievērojami samazina asinsspiedienu, savukārt tērauda paneļi to palielina. Citā pētījumā darbinieki birojos ar koka interjeru slavēja inovācijas, enerģijas un komforta sajūtu, savukārt darbinieki, kas strādā bez koka, izteicās, ka viņu vide ir bezpersoniska un neērta.

Pazemina stresu

Kad jūs ieskauj kokmateriāli, jūs esat mazāk pakļauti stresam. Par fizioloģiskā stresa reakcijām cilvēkiem ir veikti vairāki pētījumi. Viens no tiem notika divās Amerikas universitātes studentu grupās, kur tie tika pētīti telpā ar koksni un telpā bez koksnes. Viņiem tika lūgts veikt saspringtu, uz audio balstītu matemātikas testu. Tie, kas atradās koka telpā, demonstrēja mazāku stresa aktivizāciju. Tāpēc koks ir viens no veidiem, kā izveidot veselīgāku apbūvēto vidi. Pētījums ne tikai liecināja par to, ka koksne samazina stresu, bet arī:

• Uzlabo uzmanību un fokusu;

• Palielina radošumu;

• Samazina sāpju uztveri.

Koksne ir biofīls materiāls, kas samazina stresa reaktivitāti, ja tāda ir.

Koksne kā atjaunojošs materiāls veselības aprūpes vidē

Kokmateriāli tiek slavēti arī ar cilvēka emocionālā stāvokļa un pašizpausmes līmeņa uzlabošanos, kā arī, lai samazinātu asinsspiedienu, sirdsdarbības ātrumu un stresa līmeni.

Palīdz ātrāk atlabt

Pierādījumi liecina, ka kokmateriāliem ir atjaunojoša ietekme. Tas ir saistīts ar koka saistību ar dabu. Viens no nozīmīgākajiem pētījumiem, ko 1984. gadā veica Ulkriks (Ulrich) atklāja, ka ķirurģiskie pacienti, kas tika iedalīti telpās, no kurām paveras skats uz dabisku ainu, slimnīcā pavadīja īsāku laiku nekā tie, kuri bija vērsti pret ķieģeļu sienu. Apmēram 90% sava laika pavadām telpās, un ēkām ir unikāla spēja pozitīvi vai negatīvi ietekmēt mūsu veselību.

Palīdz palēnināt garīgās un fiziskās veselības pasliktināšanos vecākos cilvēkos

Koksne var veicināt sociālo mijiedarbību un potenciāli palēnināt garīgo un fizisko lejupslīdi gados vecākiem cilvēkiem. To pierāda vairāki pētījumi. Viens no tiem ir pētījums, kurā tika pētīti 44 gados vecāki Japānas iedzīvotāji mežainā vidē, kur bija koka galdi, krēsli un galda piederumi un pēc tam analizēti līdzīgā plastmasas vidē. Rezultāti liecina par ievērojamu sociālās mijiedarbības pieaugumu koka izstrādājumu klātbūtnē. Koksnes izstrādājumu regulāra izmantošana būtiski paaugstināja vecākā sociālās mijiedarbības un aktivitātes līmeni. Tādējādi koksnes izstrādājumu izmantošana var uzlabot iespēju novērst vāju vecu cilvēku garīgo un fizisko pagrimumu.

Pastiprina saikni ar dabu – nomierinošāku vidi

Mums kā cilvēkiem ir dabiska vēlme būt ārpus telpām. Kā norāda žurnāls “National Geographic”, mēs esam “radīti, lai atrastos ārā”. Daba dara mūs laimīgus. Bet, ja mēs nevaram atrasties dabā, kāpēc mēs to neienesam telpās? Mēs pavadām vairāk nekā 90% savas dzīves ēkās un automašīnās. Ēkas, kuras mūs ieskauj, var izraisīt sezonālus afektīvus traucējumus, ja tās ir pārāk bezpersoniskas. Par laimi, kokmateriāli var palīdzēt. Biroji ar koka interjeru rada inovācijas, enerģijas un komforta sajūtu, savukārt biroji bez koka rada bezpersonisku un neērtu sajūtu. Kā jau minēts iepriekš, kokmateriāliem ir biofīlas īpašības, kas saista mūs ar dabu un piesaista mūsu iedzimto vēlmi mijiedarboties ar dabu. Kokmateriālu ienešana telpās ir viens no veidiem, kā vismaz atgūt dažas āra priekšrocības, pat ja bērni un pieaugušie aizvien vairāk atrodas iekšā.

Uzlabo sekmes skolā

Vienā nozīmīgā 2008. gadā Austrijā veiktajā pētījumā “Schule ohne Stress” (“Skola bez stresa”) gada laikā tika pētīti 52 skolēni. Tajā konstatēts, ka bērni klasēs ar masīvkoka elementiem, atšķirībā no tiem, kas nebija klasēs ar masīvkoku, piedzīvoja būtiskas atšķirības starp veselības parametriem, galvenokārt sirdsdarbības ātrumā (kā stresa indikators), vagālā tonusā (sirds indikators) un ar skolu saistīta stresa gadījumā. Izrādījās, ka skolēni masīvkoka klasēs uzrādīja sirdspukstu samazināšanos par aptuveni 8600 sitieniem dienas laikā. Būtisks ir arī augstāks ziņotās “vagālās aktivitātes” līmenis; medicīnā vagālajam tonusam ir svarīga kardioprotektīva loma - tas aizsargā sirdi no infarkta un traumām. Papildus tam skolēni klasē ar koka elementiem gulēja labāk. Koks var radīt veselību veicinošu vidi.

Uzlabo kognitīvo spēju

Arī šo uzlabojumu pierāda dažādi pētījumi. Viens no tiem ir no Hārvardas universitātes. Pētījumā piedalījās 24 cilvēki, kuriem bija jāpavada sešas darba dienas vides kontrolētā pārbaudes birojā. Subjekti tika pakļauti tradicionālo un zaļo biroju ēku apstākļiem. Dalībnieki tika pakļauti arī zaļajam birojam ar ventilāciju. Kognitīvās funkcijas rādītāji bija par 61% augstāki zaļās ēkas apstākļos un par 101% augstāki uzlabotos zaļās apbūves apstākļos. Lai gan CO2 un ventilācijas rādītāji būtiski ietekmēja kognitīvo funkciju, zaļās ēkas ietekme ir milzīga. Šiem atklājumiem ir tālejoša ietekme uz darbinieku produktivitāti, mācīšanos un drošību.

Palīdz atvēsināties

Koka iekšpusē ir šūnu struktūra, kurā ir gaisa kabatas. Tie palīdz ierobežot materiāla spēju vadīt siltumu. Kokmateriāls ir lielisks izolācijas materiāls. Kad ārā ir auksts, koka karkasa ēkas labāk saglabā siltumu, savukārt kad ir karsts, ir mazāka iespēja pārkarst. Faktiski koksne izolē piecpadsmit reizes labāk nekā mūris, 400 reizes labāk nekā tērauds un 1770 reizes labāk nekā alumīnijs. Mūsdienu koka būvniecības metodes nozīmē, ka šīs dabiskās īpašības ir ļoti vienkārši papildināt ar mākslīgo izolāciju. Tas sniedz finansiālus un vides ieguvumus, palīdzot samazināt atkarību no apkures un dzesēšanas izmaksām, kā arī fizioloģiskus ieguvumus. Labi izolētas ēkas nodrošina to cilvēku iemītniekiem stabilāku, patīkamāku temperatūru. Koksne ir arī higroskopisks materiāls, dodot tai spēju apmainīties ar mitrumu ar apkārtējo gaisu, cīnoties pret mitrumu. Kokmateriāli uztur vietu vēsu, kas laika gaitā paliks aizvien svarīgāk klimatisko izmaiņu dēļ. Pat ja jūs ļoti sliecaties uz kondicionieru izmantošanu, tas nav ilgtermiņa risinājums un noteikti ne tas lētākais.

Pareizi izstrādāta un detalizēta koka konstrukcija nodrošina ne tikai tieši ieguvumu veselībai, bet arī siltuma komfortu visu gadu. Tas nozīmē, ka pareiza kokmateriālu specifikācija var ne tikai uzturēt ēku siltu ziemā, bet arī saglabāt to vēsu vasarā. Jebkuru māju, tajā skaitā saliekamās dārza mājas, pārkaršanas risks un ar to saistītie veselības apdraudējumi iemītnieku veselībai tiek apzināti tikai tagad, un šie jautājumi tikai pasliktināsies, līdz ar klimata pārmaiņu izraisīto temperatūras paaugstināšanos.