Koka ēku būvniecībā arvien vairāk tiek izmantoti mūsdienīgi risinājumi un izceltas koka kā būvmateriāla labās īpašības, tostarp arī ugunsnoturība. Vienlaikus DNB bankas veiktajā aptaujā atklājies, ka 43% Latvijas iedzīvotāju joprojām neizvēlētos savu māju būvēt vai iegādāties no koka, jo uzskata, ka šis materiāls ir izteikti ugunsnedrošs. Šāds viedoklis norāda, ka nepieciešams papildu skaidrošanas darbs, stāstot sabiedrībai par mūsdienīgiem risinājumiem koka ēku būvniecībā.
Kā liecina aptaujas dati, savu mājokli no koka izvēlētos 34% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Puse respondentu dotu priekšroku citam materiālam - ķieģeļiem (23%) vai betonam (25%). Kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc iedzīvotāji nelabprāt celtu māju no koka un tā vietā izvēlētos citus pieejamos materiālus, teju puse aptaujāto min tieši koka māju izteikto ugunsnedrošumu. Interesanti, ka sievietes (49%) biežāk nekā vīrieši (36%) norāda uz koka māju šķietamo ugunsnedrošumu.
„Par spīti tam, ka pērn katrs ceturtais DNB bankas būvniecības kredīts ir bijis koka mājas celtniecībai vai iegādei, liela daļa iedzīvotāju joprojām nedaudz baidās būvēt un iegādāties mājas no koka. Aptaujas dati arī pierāda, ka viens no iemesliem, kāpēc pastāv šāda situācija, ir mīts par koka ugunsnedrošumu. Tiesa, tehnoloģijas attīstās, un koks mūsdienās ir kļuvis līdzvērtīgs citiem būvmateriāliem, un tas, kuru materiālu izvēlēties, drīzāk ir gaumes lieta. Koka mājas ir ekoloģiskākas, energoefektīvākas, kā arī nodrošina daudzveidīgumu arhitektūrā, taču jāuzsver, ka katram materiālam ir savi plusi. Līdz ar to arī no savas puses ar vienlīdzīgiem kreditēšanas noteikumiem cenšamies atbalstīt ikviena klienta vēlmi neatkarīgi no mājai izvēlētā būvmateriāla,” tā DNB bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš.
Biedrības „Zaļās mājas” valdes loceklis Kristaps Ceplis, vērtējot aptaujas rezultātus, norāda, ka sabiedrības viedokli par koka mājām lielā mērā veido medijos pieejamā neprecīzā informācija, kas saistīta ar ugunsgrēkiem Latvijā. „Gandrīz katru reizi, kad dzirdam statistiku par ugunsgrēkiem Latvijā, atsevišķi tiek izdalīti ugunsgrēki tieši koka mājās, cita veida ēkas īpaši neizceļot. Šāds informācijas pasniegšanas veids rada iespaidu, ka deg bezmaz tikai koka būves, radot sabiedrībā zināmu neuzticību koka konstrukcijām. Turklāt statistikas apkopotāji visbiežāk nenorāda to, kādā stāvoklī degusī ēka bija, - parasti ugunsgrēki izceļas neapsaimniekotās vai pamestās ēkās, kuras būtu saucamas par graustiem. Pareizi projektētas un apsaimniekotas koka ēkas ugunsdrošības ziņā neatpaliek no mājām, kuras būvētas, izmantojot citus materiālus, bet nereti pat ir pārākas,” norāda K.Ceplis.
DNB aptauja veikta sadarbībā ar interneta izpētes uzņēmumu Gemius. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 500 respondentu. Aptaujā piedalījās respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 70 gadiem.
