Būvniecības nozare mūsdienās piedzīvo straujas pārmaiņas, sekojot aktualitātēm vides un ilgtspējas jautājumos. Šajā kontekstā koks kā galvenais būvniecības materiāls kļūst par nozīmīgu elementu pārejā uz zaļāku un ilgtspējīgāku dzīvesveidu.

Ekoloģiskas un klimata neitrālas mājas, kuru būvniecība daudziem pasūtītājiem jau ir apzināta izvēle, piedāvā videi un cilvēku veselībai draudzīgus risinājumus un energoefektivitāti.

Koks kā ilgtspējīgas arhitektūras pamatelements

Arhitekts Pēteris Bajārs no biroja OUTOFBOX jau vairāk nekā divdesmit gadus savos projektos priekšroku dod kokam kā galvenajam būvmateriālam. "Mēs esam koka karkasa fani jau no pirmajiem projektiem," viņš saka, atskatoties uz laiku, kad moderni risinājumi, piemēram, CLT vai GULAM, vēl nebija pieejami. Taču arī šodien, izvēloties materiālus, koks ir arhitektu prioritāte, pateicoties tā praktiskajām īpašībām un daudzpusībai. "Koks ir silts un pateicīgs materiāls — māja ir viegla un sniedz daudz ieguvumu," uzsver Bajārs. Koka konstrukcijas ne tikai samazina būvniecības laiku, bet arī ir ekonomiski izdevīgas, vienlaikus nodrošinot mājīgumu un dabiskumu.

Tomēr sabiedrībā joprojām pastāv mīti par koka ugunsdrošību. Arhitekts uzsver, ka mūsdienu risinājumi koka karkasa būvniecībā ļauj šos priekšstatus mainīt. Piemēram, izmantojot kokšķiedras plāksnes un kaļķa apmetumu, tiek panākta līdzvērtīga ugunsdrošība, kāda ir tradicionāli būvētām ēkām. "Rezultātā šādas mājas ugunsdrošība neatšķiras no citiem risinājumiem," viņš piebilst.

Koks arhitektūrā ir vairāk nekā tikai būvmateriāls  — tas ir vērtību un attieksmes jautājums, kur funkcionalitāte un estētika iet roku rokā ar ilgtspējīgu domāšanu. Bajāra pieredze apliecina — koka mājas ir ne tikai praktiskas un drošas, bet arī būtiski maina uztveri par ilgtspējīgu arhitektūru.

Ekoloģisko materiālu izmantojums nākotnes perspektīvas

Runājot par ekoloģisko materiālu izmantošanu, arhitekts Pēteris Bajārs uzsver nepieciešamību pēc izpratnes un konsekvences materiālu izvēlē. Pareizā materiāla izmantošana ir pamatprincips, kas ļauj radīt gan funkcionālas, gan ilgtspējīgas ēkas. "Svarīgi ir ievērot principu: pareizais materiāls pareizā vietā," viņš uzsver, izceļot, ka tikai tā iespējams izmantot materiālu priekšrocības pilnā apmērā. Arhitekts salīdzina koka karkasa kombināciju ar sintētiskajiem materiāliem kā ar “došanos uz operu uzvalkā, bet ar peldcepuri galvā”, norādot uz pretrunām, kas rodas, ja materiālu priekšrocības un funkcionalitāte netiek pienācīgi izprasta.

Viens no piemēriem ir kaņepju betons, kas ir lielisks materiāls siltumizolācijai un īpaši piemērots akmens mūra konstrukcijām, jo perfekti pielīp pie negludām virsmām. Taču, kā arhitekts norāda, no tā nav iespējams izveidot peldbaseinu, un mitrās zonās labāk izmantot tradicionālus materiālus, kas nodrošina vislabāko rezultātu.

Bajārs uzsver arī to, ka projekti, kas tiek veidoti konkrētam materiālam un idejai, nav viegli “pārslēdzami” uz citiem risinājumiem. Izglītošanās par materiālu priekšrocībām un to pareizu pielietojumu ir izšķiroša, lai arhitektūra būtu gan funkcionāla, gan ilgtspējīga. Zinot, kā katrs materiāls kalpo konkrētajā situācijā, iespējams radīt efektīvas un ilgmūžīgas ēkas, kas ir pielāgotas gan mūsdienu prasībām, gan cilvēka vajadzībām.

Runājot par dabīgo materiālu izmantojumu privātajā un sabiedriskajā celtniecībā, arhitekts Pēteris Bajārs norāda, ka teorētiski tam nav ierobežojumu. “Mēs paši esam piedalījušies konkursos ar CLT biroja ēkas projektu, un mēs varam šādas ēkas būvēt,” viņš skaidro. Taču problēmas rodas koka daudzstāvu ēku segmentā, kur pastāv augstuma ierobežojums — 18 metri.

“Kāpēc tieši 18 metri? Vai tam ir zinātnisks pamatojums?” jautā Bajārs. Atbildes uz šo jautājumu viņš nav saņēmis. “Vienkārši vajadzēja kaut ko ierakstīt, un ierakstīja 18,” viņš piebilst, uzsverot, ka šādi noteikumi mākslīgi ierobežo koka ēku attīstību. Piemēram, Rīgā maksimālais pieļaujamais ēkas augstums ir 24 metri, taču, izvēloties ekoloģiskus risinājumus, šos 6 metrus nākas zaudēt.

“Ja mēs pieliktu vēl 6 metrus, es domāju, ka Rīgā redzētu daudz CLT būvniecības piemēru,” saka Bajārs, norādot, ka pastāvošie ierobežojumi bremzē dabīgo materiālu plašāku izmantojumu pilsētvidē. Šādi “mākslīgi apgriezti spārni” kavē ne tikai ilgtspējīgas arhitektūras attīstību, bet arī iespēju demonstrēt mūsdienu risinājumus, kas ir gan videi draudzīgi, gan tehnoloģiski konkurētspējīgi.

Izglītošana un valsts atbildība

Bajārs uzsver, ka izpratne par ekoloģiskajiem materiāliem un ilgtspējīgu būvniecību joprojām ir jākopj un jāattīsta. “Pirmais solis ir runāt un izglītot sabiedrību, viņš saka, norādot uz atšķirībām starp Latviju un citām valstīm. Piemēram, Londonā, jebkurā metro bezmaksas avīzē var atrast atvērumu par arhitektūru un dizainu, kamēr Latvijā tās parādās tikai specializētajos izdevumos, un ikdienas presē arhitektūra un dizains parādās ļoti maz.

Viņaprāt, arī valstij ir nozīmīga loma ilgtspējīgas būvniecības veicināšanā. "Kāpēc valsts realizētās būvēs nevarētu iekļaut ekoloģiskus un ilgtspējīgus kritērijus?" viņš jautā. Šāda pieeja ne tikai veicinātu izpratni, bet arī sniegtu impulsu ilgtspējīgas būvniecības attīstībai.

Arhitekts ir pārliecināts, ka, apvienojot izglītošanu un konsekventu valsts nostāju, iespējams radīt vidi, kurā ekoloģiskie materiāli kļūst par normu, nevis izņēmumu. Tas ļautu ne tikai veidot videi draudzīgākas ēkas, bet arī veicinātu ilgtspējīgas arhitektūras attīstību Latvijā un pasaulē.

Klimata neitrālas un ekoloģiskas mājas. Kas ir kas?

Mūsdienās, runājot par ilgtspējīgu arhitektūru un būvniecību, nereti tiek uzdots jautājums — kas atšķir klimata neitrālas mājas no ekoloģiskajām? Lai gan abu pieeju galvenais mērķis ir radīt cilvēkam un videi draudzīgu dzīves telpu, ceļi uz šo mērķi būtiski atšķiras.

Klimata neitrāla māja galvenokārt koncentrējas uz oglekļa emisiju samazināšanu, izmantojot modernās tehnoloģijas un energoefektīvus risinājumus. Šādās mājās tiek izmantotas ventilācijas sistēmas, augstas kvalitātes izolācija un atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, lai maksimāli optimizētu enerģijas patēriņu. Taču, kā liecina pieredze valstīs, kur pasīvās mājas būvē jau vairāk nekā divdesmit gadus, ne viss ir tik viennozīmīgs. Dažkārt augstāks enerģijas patēriņš nekā plānots, ierobežots lietotāju komforts un pat veselības problēmas rada diskusijas par šīs pieejas ilgtermiņa efektivitāti.

Savukārt, ekoloģiskas mājas ir vērstas uz dabīgumu un iemītniekam veselīgu dzīves vidi, cenšoties samazināt ietekmi uz apkārtējo vidi, izmantojot dabīgus materiālus un vienkāršas, ilgtspējīgas metodes.

Arhitekts Pēteris Bajārs, kurš savā darbā apvieno abas pieejas, uzsver, ka neviena no tām nav galējā atbilde. “Nekad būvniecībā vai materiālu tehnoloģijā nav tā, ka šīs ir beigas un vairāk nekā nebūs,” viņš saka, norādot, ka mūsdienu arhitekti savos projektos meklē līdzsvaru starp pasīvo māju tehnoloģijām un ekoloģiskās būvniecības principiem, lai radītu ēkas, kas ir ne tikai videi draudzīgas, bet arī estētiskas un funkcionālas.

Ekoloģiskas mājas: dabīgi materiāli un ilgtspējīga būvniecība

Mūsdienu būvniecībā arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts dabīgu materiālu izmantošanai, kas ne tikai samazina ekoloģisko nospiedumu, bet arī veido veselīgu un ilgtspējīgu dzīves vidi. Par šīm tendencēm stāsta Tiny House Factory vadītājs Andris Zeps un RB&B Eko materiāli projektu vadītājs Harijs Tučs, daloties savā pieredzē un vīzijā par ekoloģisku būvniecību.

Ilgtspējība un dabiskums — nākotnes māju pamats

Tiny House Factory pārstāv šobrīd aktuālo mazo māju segmentu, taču, kā norāda Andris Zeps, viņu mājas būtiski atšķiras no tradicionālajām “plēves mājām” ar piespiedu ventilāciju. “Mūsu mājās dabiskā ventilācija tiek nodrošināta, pateicoties kokšķiedras izolācijai un māla apmetumam, kas ļauj sienām ‘elpot’ un uztur veselīgu mikroklimatu,” skaidro Zeps.

Moduļu māja Flensburg | Tiny House Factory

Uzņēmuma pieeja balstās uz rūpīgu materiālu izvēli. Konstrukcijās tiek izmantots koka karkass, bet izolācijā iestrādāts pārstrādāts papīrs, kas nodrošina lieliskas siltumizolācijas īpašības un ir videi draudzīgs risinājums. Apdarē izmantotais māla apmetums ne tikai uzlabo gaisa kvalitāti un mitruma līdzsvaru, bet arī piešķir telpām dabisku estētiku.

“Mūsu mērķis ir radīt mājas, kurās apvienojas ilgtspēja, dabiskums un komforts,” piebilst Zeps, uzsverot, ka šādas mājas ir ne tikai draudzīgas videi, bet arī ekonomiski izdevīgas.

Risinājumi, kas izturējuši laika pārbaudi

Ekoloģisku māju būvniecība nav iespējama bez piemērotiem un ilgtspējīgiem materiāliem. Harijs Tučs, RB&B Eko materiāli projektu vadītājs, norāda uz nepieciešamību domāt ilgtermiņā, pieņemot lēmumus par būvniecības procesiem un materiālu izvēli. “Mēs dzīvojam pasaulē, kur ēkas nojaukšana un utilizācija var izmaksāt pat dārgāk nekā tās uzcelšana. Pats svarīgākais ir tas, kas paliek pēc mums.”

Viņš uzsver, ka atbildīga būvniecība sākas ar jautājumu, kas paliks pēc mums. Tur, kur bijusi koka māja, paliek akmeņi savukārt, mūra ēkas atstāj aiz sevis vidi piesārņojošu būvatkritumu kaudzi. Tāpēc, izvēloties materiālus, ir būtiski saprast, vai tie piesārņo apkārtējo vidi vai nē. Šāda pieeja palīdz veidot ilgtspējīgu un videi draudzīgu būvniecību.

Harija redzējums ir skaidrs: piestrādājot pie tradicionālās būvniecības, to var pielāgot mūsdienu vajadzībām un uzlabot tās efektivitāti. Šāda kombinācija ļautu radīt ekonomiskas, ilgtspējīgas un veselīgas mājas, kas ne tikai kalpotu ilgāk, bet arī neietekmētu vidi.

Ekoloģiskajā būvniecībā izmantotie materiāli nav jaunatklājums — tie ir laika pārbaudīti un modernizēti, lai atbilstu mūsdienu vajadzībām. Harijs Tučs uzsver: "Materiāli, ko mēs izmantojam, ir zināmi jau kopš 30. gadiem. Nekā jauna mēs neizdomājam — mēs tos tikai modernizējam."

Viens no šādiem materiāliem ir māls, kas senāk bija rupjš un Latvijā bija pieejams tikai brūnā krāsā. Mūsdienās, pateicoties tehnoloģijām, mālu var izstrādāt smalkāku, padarot to ideāli piemērotu iekštelpu interjeriem. Latvijā plaši pieejams brūnais/sarkanais māls, ko izmanto 8 mm biezam pamatslānim, kas nodrošina izcilu mitruma regulāciju. Taču māls nav tikai brūns – tas pieejams gandrīz visos dabisko krāsu toņos. Māla krāsu daudzveidību nosaka tajā esošie minerāli. Tā kā šīs krāsas nāk no dabas, tās ir mierīgas, harmoniskas un bagātas ar niansēm. Piemēram, skatoties uz koka vai krūma lapotni, mēs redzam zaļu krāsu, taču tajā var atklāt neskaitāmi daudz dažādu zaļo toņu. Līdzīgi ir ar māla apmetumu – minerāli piešķir krāsai dziļumu un rada daudzslāņainu, dzīvīgu izskatu.

Turklāt māla apmetums piedāvā bezgalīgas virsmas apdares iespējas – no tradicionāli raupjas faktūras līdz glancēti gludai apdarei. Šī daudzpusība padara to par ideālu izvēli ekoloģiskām mājām, kur estētika un dabiskums ir vienlīdz svarīgi.

Papildus mālam nozīmīgu vietu ieņem kokšķiedras plāksnes un ekovate. Kokšķiedras plāksnes nodrošina siltumizolāciju, skaņas slāpēšanu un palīdz regulēt mitrumu, vienlaikus ļaujot konstrukcijām “elpot”. Savukārt ekovate, kas ražota no pārstrādātas celulozes, ir ne tikai videi draudzīga, bet arī energoefektīva. Tā lieliski piepilda konstrukcijas, novērš aukstuma tiltus un nodrošina ilgtermiņa komfortu un siltumu.

"Dabīgie materiāli, kurus piedāvājam, ir izturējuši laika pārbaudi un ir piemēroti ekoloģisko māju būvniecībai," rezumē Harijs Tučs. Tie ir risinājumi, kas apvieno ilgtspēju, praktiskumu un rūpes par veselīgu dzīves vidi.

Modernajā būvniecībā hermētiski uzceltās klimata neitrālās mājas bieži sastopas ar tādām problēmām kā palielināts gaisa mitrums un kaitīgo vielu koncentrācija iekštelpu gaisā. Samazinātā gaisa apmaiņa, kas ir raksturīga mūsdienu mājokļiem, šo situāciju tikai pasliktina. Lai to risinātu, mājas tiek aprīkotas ar mehāniskām ventilācijas sistēmām ar rekuperāciju.

“Taču ar to saistīti trūkumi — papildu investīcijas iekārtās un ikgadējās apkopes izmaksas. Jebkura iekārta strādā vidēji 5–10 gadus, pēc tam tā ir jānomaina, un šīs izmaksas jāizdala uz darbības gadiem,” skaidro Harijs Tučs.

Tučs uzsver, ka no dabīgiem būvmateriāliem būvētās mājās šādas problēmas nepastāv. Ekoloģiskajās mājās dabiska gaisa apmaiņa un mitruma regulācija tiek nodrošināta ar tādiem materiāliem kā māla apmetums un kokšķiedras izolācija, kas ļauj sienām “elpot” un uztur veselīgu mikroklimatu bez mehāniskām iekārtām. “Būvējot ekoloģisko māju, lielākas izmaksas ir par materiāliem, bet “plēves mājai” tās rodas ventilācijas iekārtu dēļ. Saliekot visu kopā, celtniecības izmaksas ir vienādas, bet 50 gadu griezumā ekoloģiska māja ir trīs reizes lētāka,” viņš norāda.

Šāda pieeja ne tikai samazina ilgtermiņa izmaksas, bet arī rada ilgtspējīgu, veselīgu un dabai draudzīgu dzīves vidi.

Ceļš uz veselīgāku nākotni

Andris Zeps uzsver, ka izpratnes trūkums par ekoloģiskajām mājām joprojām ir izplatīts. “Daudzi dabīgas mājas jauc ar plēves karkasa mājām, kurās tiek izmantoti sintētiski materiāli un piespiedu ventilācija,” viņš skaidro. Taču īstas ekoloģiskas mājas piedāvā ne tikai ilgtspējīgus risinājumus, bet tām ir būtiskas priekšrocības — nav pelējuma, sēnīšu vai veselības problēmu, jo dabīgie materiāli, piemēram, māla apmetums un kokšķiedras izolācija, palīdz regulēt mitruma līmeni un nodrošina optimālu mikroklimatu. Turklāt šādas mājas ir arī energoefektīvas — tās spēj uzkrāt siltumu, bet vasarā nodrošināt patīkamu vēsumu, tāpēc nav nepieciešams kondicionieris.

Kā redzam, tad ekoloģiskas mājas ir dzīvotspējīga alternatīva klimata neitrālām mājām, kas sniedz būtisku pienesumu gan videi, gan iedzīvotāju veselībai. Tā nav pagātnes ilūzija par “veselīgu būvniecību”, bet gan mūsdienīga un praktiska pieeja, ko nodrošina rūpīgi izvēlēti materiāli, pārdomāta arhitektūra un ilgtspējīgas būvniecības metodes.