Foto: Publicitātes
Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas 2014.gada programmas atbalstu veikusi ēkas Brīvības ielā 61 arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju 1.stāvā un pagrabstāvā, kam piešķirts kultūras pieminekļa statuss „Valsts nozīmes vēsturiskā notikumu vieta “Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta – “Stūra māja””.
Inventarizācijas ietvaros 2014.gada novembrī un decembrī veikts ēkas būvvēstures apkopojums, ēkas 1.stāva un pagraba fotofiksācijas un vizuālā apsekošana, kā arī sniegti secinājumi un ieteikumi par ēkas kultūrvēsturisko vērtību un turpmāko izmantošanu. VNĪ organizēto arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju veica SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”.
Vērtējot ēkas tālāko izmantošanas veidu, jāņem vērā gan tās arhitektoniskais gan vēsturiskais mantojums. Ēkā no Tetera nama un Iekšlietu ministrijas nama laikiem saglabājusies fasāde, kāpņu telpas, 1.stāvā vitrīnu logi, atsevišķi būvgaldniecības izstrādājumi. No Stūra mājas laikiem gandrīz neskarti ir saglabājušies pārbūvētie pagrabi, patvertnes, caurlaižu ieejas komplekss, tomēr, lai precizētu tā laika telpu izvietojumu un funkcijas, būtu neieciešama padziļināta aculiecinieku sniegtās informācijas apkopošana un izpēte. Skatot ēkas vēsturi kopš tās atklāšanas 1912.gadā, jāsecina, ka Tetera nama gadi ir pilnīgi pretēji tam, kā šo ēku mēs uztveram šobrīd. Ēka tolaik bija pilna radošuma un uzņēmības. Tai ēkas daļai, kurai nav piešķirts vēsturiskās notikumu vietas statuss, ir laiks izkāpt no Stūra mājas noslēpumiem.
Inventarizācijas slēdzienā kā pirmie soļi ēkas saglabāšanā ieteikti ēkas fasādes, jumta un torņa remonta darbi, kā arī ēkas inženierkomunikāciju sakārtošana. 2015. gada vidū sāksies nama fasādes un jumta remonts. Turpretī nupat ierīkotā apkure Tetera nama pirmajā un pagrabstāvā ļaus Okupācijas muzeja ekspozīciju atvērt apmeklētājiem jau nākamā gada sākumā.
No Arhitektoniski mākslinieciskās izpētes:
Ēka, nojaukto koka ēku vietā, celta 1912. gadā kā īres nams ar veikaliem pēc arhitekta Aleksandra Vanga projekta un pirmos gadus saukta par Tetera namu. Ēkas arhitekts Aleksandrs Vanags ir tā laika nacionālā romantisma stila piekritējs un pēc viņa projektiem tapuši ap 60 namiem visā Latvijā. Teteru nama laikā ēkai bija gaiši pelēka krāsojuma fasāde un greznas tirdzniecības vitrīnas pirmajā stāvā. Ēkas pirmajā stāvā atradās dažādi modes preču veikali, mežģīņu tirgotava, saldumu veikali, grāmatnīca un bibliotēka, pagalma korpusos izvietoti dzīvokļi. Par pagrabstāva funkcijām ziņu trūkst – ņemot vērā, ka tas bijis labi izgaismots, iespējams tajā atradās amatnieku darbnīcas vai dzīvokļi.
1930.gados ēka tiek pielāgota Iekšlietu ministrijas vajadzībām – tika likvidēti dzīvokļi, ierīkojot tur telpas kārtībniekiem. Ēku tautā sāk saukt par Iekšlietu ministrijas namu. Paralēli ēkā izvietojās arī citas valsts iestādes – Būvvalde, mežu departaments, un pat Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas virsvalde.
No 1940.-1941.gadam un no 1944.-1991.gadam, Padomju okupācijas laikā, ēkā atradās Iekšlietu tautas komisariāts, vēlāk Valsts drošības komiteja, savukārt 1941.-1944. gados, Vācu okupācijas laikā, ēkā darbojās virkne vietējo pārvaldes iestāžu, tostarp Iekšlietu ģenerāldirekcija, Kārtības policijas departaments. Šajos gados ēku sauca par Stūra māju.
Par ēku Rīgas pilsētas Būvvaldes arhīvā dokumenti atrodami tikai par periodu līdz 1944.gadam. Vēl 1944.gadā Būvvaldē apstiprināts vācu laiku pasūtījums „Pretgaisa aizsardzības telpu izbūvei dienesta ēkā”, tomēr par to nekādi vizuāli materiāli nav pieejami. Par laika posmu pēc 1944.gada, kad ēkā veiktas vislielākās pārbūves – izveidotas ieslodzīto kameras, patvertne ar avārijas izeju tuneļa veidā zem Stabu ielas, garāža un šautuve, Būvvaldē nav neviena dokumenta. Pēc Valsts drošības komitejas pasūtījuma iznīcināts arī ēkas būvprojekts.
1990-ajos gados, pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, ēkā darbojas Valsts policija un pagrabi tika aizslēgti.
