Pēc Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) žurnāla „Būvinženieris” pasūtījuma veiktais „Lursoft” pētījums liecina, ka uzņēmumu vidējais apgrozījums, salīdzinot ar 2010. gadu, pērn audzis par 93,50%, sasniedzot 482 205 latus uz vienu komersantu.
Par nozares atkopšanos no krīzes liecina ne tikai finanšu rādītāji, bet arī uzņēmumos nodarbināto cilvēku skaits, jo tas ir viens no rādītājiem, kas apliecina uzņēmuma darbu apjomu. Apkopotie „Lursoft” dati parāda, ka, salīdzinot ar 2010. gadu, kad vidēji vienā būvniecības uzņēmumā tika nodarbināti 13 darbinieki, jau pērn to skaits pieaudzis līdz 20. Visvairāk strādājošo nodarbina būvniecības uzņēmumi Vidzemē, kur vidēji vienā firmā strādā 23 cilvēki, bet vismazāk – Latgalē, kur vidēji vienā būvniecības firmā strādā 17 cilvēki.
Patlaban valstī saimniecisko darbību būvniecības nozarē veic 6273 uzņēmumi. Lielākā daļa būvniecības nozares uzņēmumu koncentrēti Rīgā un Pierīgā. Galvaspilsētā darbojas 3168, savukārt Pierīgā – 1322. Novados vislielākais skaits reģistrēts Kurzemē –538 uzņēmumi, bet vismazāk Latgalē, - 348 nozares firmas.
„Lursoft” dati parāda, ka ne visi nozarē strādājošie sasniedz vienlīdz sekmīgus rezultātus. Piemēram, pērn viens no veiksmīgākajiem uzņēmumiem uzrādījis 2,659 miljonus latu peļņu, taču bijuši arī tādi, kuru zaudējumi pēc nodokļu nomaksas sasnieguši 4 miljonus latu. Būtiski atšķīries arī nozarē strādājošajos uzņēmumos nodarbināto skaits – lielākais nozares darba devējs 2012. gadā ar darbavietām nodrošinājis 242 strādājošos, kamēr bijuši arī tādi uzņēmumi, kuri gada pārskatā norādījuši, ka tiem pērn nav bijis neviena darbinieka.
„Lursoft” pētījuma rezultāti rāda, ka patlaban no visiem Latvijā reģistrētajiem 6273 uzņēmumiem, kuru pamatdarbība saistīta ar būvniecību, vien neliela daļa jeb nepilni 17% ir tādi, kuros tiek nodarbināti vismaz 10 cilvēki. Latvijā ir 1065 būvniecības uzņēmumi, kuros strādā vismaz 10 darbinieki, no tiem 752 uzņēmumiem gada apgrozījums ir vismaz 200 tūkstoši latu.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: „Būvniecības nozare ļoti labi atspoguļo norises un ekonomisko aktivitāti visā valsts ekonomikā, ko apliecina arī „Lursoft” veiktais pētījums. Ja ekonomika aug, arī būvniekiem būs darbs. Līdz šim ļoti daudz kritikas saņemts par smagnējo, birokrātisko un laikietilpīgo būvniecības saskaņošanas procesu. Tāpēc ir liels gandarījums, ka pēc trīs gadu diskusijām un reizēm arī neauglīgiem strīdiem, Saeima šogad ir pieņēmusi jauno Būvniecības likumu. Ceru, ka jaunais likums būs pozitīvs stimuls būvniecības nozares turpmākai ilgtspējīgai attīstībai, atvieglojot ne vien saskaņošanas procedūras, bet arī uzlabojot būvniecības uzņēmumu konkurētspēju un darbu kvalitāti.”
Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume: „„Lursoft” pētījuma dati dod iespēju izdarīt sekojošus secinājumus par būvniecību Latvijā: 22,3 % būvniecības uzņēmumu Latvijā strādā bez reģistrācijas Būvkomersantu reģistrā; 83% no visiem uzņēmumiem ir nelieli, nozīmīgiem valsts un pašvaldību būvniecības publiskajiem iepirkumiem nepiemēroti, ar nodarbināto skaitu mazāku par 10 cilvēkiem.”
Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra prezidija priekšsēdētājs un Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs: „”Lursoft” pētījums un Latvijas statistika uzrāda trīs skaidri izteiktus posmus būvindustrijas attīstības pēdējos desmit gados – piecus kāpuma, trīs krīzes un divus lēnas atlabšanas gadus. Šobrīd ilgtspējīgas sistēmas sakārtošanai ir radīts pamats – jaunais Būvniecības likums. Tagad ir svarīgi saprast, kāda īsti ir Ekonomikas ministrijas pozīcija vispārīgo būvnoteikumu jautājumā: vai turpināsies iesāktais neargumentētās deregulācijas kurss orientēt uz 5000 mazām kompānijām vai tiks radīti nopietni dokumenti, kas garantē kā projektēšanas, tā būvniecības kvalitāti un drošību. To jau ir izdarījuši igauņu kolēģi, sevišķi detalizēti reglamentējot projektēšanu.”
Uzsākot pētījumu, „Lursoft” veica sākotnējo datu atlasi par būvniecības firmām un tiem uzņēmumiem, kuri ir norādījuši kādu no šādām darbības nozarēm: specializētie būvdarbi,
būvdarbu pabeigšana, dzīvojamo, nedzīvojamo ēku būvniecība.
Nākamais pētījums paredzēts par uzņēmumiem, kuri būvindustrijā nodarbojas ar projektēšanu (arhitektu, konstruktoru, projektēšanas biroji).
Mārīte Šperberga
