Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes ātrijā līdz februāra beigām būs skatāma diplomprojektu izstāde "100% organiski arhitekti". 24 jaunie arhitekti savos darbos piedāvā gan mūsdienīgu ieslodzījumu vietu projektu Pierīgai, Brasas cietuma teritorijas reģenerāciju, Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza atjaunojamo teritoriju vīziju un daudzus citus projektus.
Jaunie arhitekti diplomprojektos nav vairījušies risināt tēmas, kur nepieciešams izvērtēt un līdzsvarot dažādus, pat savstarpēji pretrunīgus vides attīstību ietekmējošus faktorus – atzītā un neērtā vēsturiskā mantojuma attīstības perspektīvas, dzīvojamās vides un urbānās publiskās telpas revitalizācijas jautājumus un pat dzīvestelpas paplašināšanu aiz mūsu planētas robežām.
Raivis Jānis Mucenieks, izmantojot Skandināvijas valstīs izplatīto ieslodzījuma vietu konceptu, kurā ēkas pēc funkcijas sadala mazākās vienībās un kārto ciematam līdzīgā centriskā kompozīcijā, radījis projektu cietumam Pierīgā. Šis risinājums dzīvi ieslodzījuma vietā ļauj tuvināt dzīvei ārpus cietuma sienām un varētu palīdzēt ieslodzītajiem sekmīgāk atgriezties sabiedrībā pēc soda izciešanas.
Elzas Taubes diplomprojekts veltīts bijušā Brasas cietuma kompleksa teritorijas reģenerācijai. Viņa rosina Brasā veidot iniciatīvas centru, kas varētu kļūt par sociāli aktīvo Brasas apkaimes iedzīvotāju satikšanās vietu. Šajā risinājumā veiksmīgi izdevies saglabāt kultūrvēsturiski vērtīgos objektus un ar mūsdienīgu arhitektūras formu palīdzību kompozicionāli un funkcionāli izveidot arī jaunas sasaistes ar apkārtējo pilsētas telpu.
Viktorija Verenkova apskata sabiedriskā centra nozīmi sarūkoša pilsētas rajona revitalizācijā. Viņa izstrādājusi priekšlikumu jauna sabiedriskā centra izveidei Maskavas priekšpilsētā iepretim esošajam Siena tirgus skvēram. Vide veidota tā, lai sekmētu vietējās sabiedrības izaugsmi un iesaisti apkaimes dzīvē.
Attīstot degradēto Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza vidi un veidojot kalnu biotopa dzīvnieku ekspozīciju kompleksa projektu, Alise Leite aktualizējusi vienu no lielākajām 21. gadsimta problēmām – klimata pārmaiņu un cilvēku negatīvās darbības ietekmi uz planētas biosfēru.
Helmuts Nežborts iezīmē telpiskas aprises nākotnes civilizācijas attīstības teorētiskajām iespējām. Vai un kā nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi ekstrēmā vidē, piemēram, kosmosa izpētes stacijā uz Marsa? Kāda ir arhitekta loma tajā? Rūpējoties par cilvēka psiholoģisko labsajūtu, viņš kosmosa izpētes stacijā izveidojis mākslīgu biotopu un izmantojis cilvēkam labvēlīgus telpiskās plānošanas paņēmienus. Izveidot būves ārējo veidolu bijis izaicinošs uzdevums, jo jāņem vērā uz Marsa esošā radiācija, ekstremālais klimats, gravitācija un tam pakārtotie inženiertehniskie risinājumi.
Piektdien, 24. janvārī, plkst. 17.00 RTU Arhitektūras fakultātē, Ķīpsalas ielā 6 notiks jauno arhitektu izlaidums, bet plkst. 19.00 – viņu diplomprojektu izstādes "100% organiski arhitekti" atklāšana.
