Bijušās izgāztuves vietā starp Pļavnieku un Purvciemu apkaimēm vairāk nekā 20 hektāru platībā kopš pagājušā gada notiek rekultivēšanas darbi, jau izveidots teju 36 metrus augsts mākslīgs kalns – augstākais kalns un viens no augstākajiem punktiem galvaspilsētā.
Būvdarbi bijušās izgāztuves rekultivācijai tika sākti pirms gada, 2014. gada oktobrī. Kopumā pārvietoti vairāk nekā 900 000 kubikmetru atkritumu, kas sablīvēti un šobrīd veido 36 metrus augstu kalnu (virs jūras līmeņa). Kalnam ir dažāda slīpuma nogāzes, lai radītu vizuāli interesantu objektu.
Pēc kalna izveides tas ir pārklāts ar nosedzošo pretfiltrācijas māla slāni 50 centimetru biezumā un auglīgās grunts slāni 20 centimetru biezumā, kā arī iesēta zāle. Līdzās kalnam pārējā teritorijā, kas atbrīvota no atkritumiem, izveidots auglīgās grunts slānis 15 centimetru biezumā un tas arī apzaļumots.
Lai nodrošinātu virsūdeņu plūsmas savākšanu un sadalīšanu, tika izbūvētas divas ievalkas pa atkritumu kalna perimetru. Tāpat visā projekta īstenošanas laikā veikta piesārņoto gruntsūdeņu attīrīšana. Ap kalnu ir izveidoti pieci monitoringa urbumi turpmākai piesārņojuma kontrolei.
Papildus tam veikta piegulošās teritorijas A.Deglava ielas sarkanajās līnijās labiekārtošana. Rīgas pilsētas Ziemeļu izpilddirekcija veica arī savā pārziņā esošā 2,4 hektārus plašā zemes gabala sakārtošanu, kas pieguļ projekta teritorijai.
Līdz pilnīgai projekta īstenošanai paredzēts iesēt zālāju piegulošajā teritorijā, kas atbrīvota no atkritumiem, iestādīt desmit liepas pretim skolai un izvietot informatīvās plāksnes par projektu. Lai nodrošinātu pretfiltrācijas slāņa nostiprināšanos, apkārt izgāztuves kalnam tiks izveidots žogs.
Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, piecus gadus pēc projekta noslēguma izgāztuves teritoriju nevarēs izmantot nekādām aktivitātēm. Pēc pieciem gadiem - to būs iespējams izmantot atpūtai, rekreācijas pasākumiem un aktīvās atpūtas nodarbībām.
Visus būvdarbus plānots pabeigt oktobra beigās, bet objektu nodos ekspluatācijā līdz 1. decembrim.
Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību veic SIA „SCO Centrs”, būvdarbus - SIA "Merks", bet būvuzraudzību - SIA "Geo Consultants".
Projekta kopējās paredzētās izmaksas ir 8,38 miljoni eiro, no kuriem pusi finansē Rīgas dome, bet otru pusi - Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
