Lai gan mūsdienās plaši tiek diskutēts par ilgtspēju, ievērojama daļa patērētāju joprojām izvēlas lētas, ātri pieejamas mēbeles. Tās nodrošina aktuālu dizainu un zemas cenas, taču tas bieži tiek panākts uz kvalitātes un ergonomikas rēķina. Rezultātā ilgtermiņā nākas saskarties ar būtiski augstākām izmaksām, jo šīs mēbeles jānomaina daudz biežāk nekā kvalitatīvākas alternatīvas. Izvēloties mēbeles mājām, birojam vai citām telpām, ir vērts atcerēties – uzticami un ergonomiski risinājumi vienlaikus paredz ilgtspējīgu investīciju, darba vides kvalitāti un lietotāja labsajūtu.

Ātra izvēle ar ilgstošām sekām

Pētījumos minēts, ka šobrīd mēbeļu industrija virzās ātrās modes trajektorijā – patērētājiem ir svarīga zema cena un iespēja bieži atjaunot dizainu (Griffith, 2017). Likumsakarīgi, ka šīs mēbeles parasti tiek ražotas no materiāliem, kas nav paredzēti ilgstošai lietošanai, un tās tiek konstruētas, izmantojot tehnoloģiski vienkāršākos risinājumus. Tādas mēbeles neiztur ikdienas slodzi un nolietojas daudz ātrāk. Mūsu pieredzē tas īpaši attiecas uz biroja darba vietām – biroja krēsliem lietojuma pazīmes mēdz parādīties jau pēc dažiem mēnešiem, bet augstumā regulējamo galdu nekvalitatīvās konstrukcijas šūpojas un zaudē stabilitāti. Ņemot vērā šo mēbeļu ierobežoto kalpošanas laiku, tās bieži vien jau pēc neilga laika nonāk atkritumu poligonos. 2018. gadā Eiropas Savienībā poligonos nonāca 10 miljoni tonnu mēbeļu (Maier, 2021). 80–90% no šīm mēbelēm tiek apraktas vai sadedzinātas (Wang u.c., 2023). Plašākā kontekstā tas nozīmē būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, bet uzņēmumiem – papildu slogu, jo nākas biežāk organizēt mēbeļu iepirkumus, utilizēt veco aprīkojumu, kā arī rēķināties ar dīkstāvi, ja mēbeles ir tieši iesaistītas darba procesos. Šāds cikls ilgtermiņā rezultējas augstākās kopējās izmaksās.

Latvijas tirgū joprojām trūkst izpratnes par ilgtspējības sertifikāciju un ražošanas standartiem

Runājot par mēbeļu cenu un kvalitāti – ne vienmēr zemākā cena nozīmē, ka produkts būs nekvalitatīvs. Cenu atšķirības veikalos bieži nosaka nevis ražošanas kvalitāte, bet gan apjomi, kādos šie produkti tiek iepirkti. Patiesu priekšstatu par produktu kvalitāti var sniegt ekomarķējumi un sertifikāti saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kā FSC, Nordic Swan, Möbelfakta, Byggvarubedomningen u. c. Latvijas tirgū gan joprojām trūkst izpratnes un intereses par produktu sertifikāciju – līdz šim mūsu praksē ilgtspējas un kvalitātes sertifikāti nav bijuši pieprasīti no klientu puses, un tos reti ņem vērā kā nozīmīgu izvēles kritēriju. Saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumiem līdz pat 80% no produkta ietekmes uz vidi tiek noteikts tā dizaina posmā (Tischner, 2023). Tas nozīmē, ka lielākā daļa kvalitātes un ilgtspējas aspektu tiek izlemti jau pirms produkta ražošanas – cik ilgi tas kalpos, cik vienkārši to būs uzturēt, remontēt un pārstrādāt. Ilgtspējīgs dizains nav tikai labas gribas žests – tas ir stratēģisks ieguvums, kas palīdz samazināt izmaksas, mazināt uzņēmējdarbības riskus un stiprināt reputāciju. Un ekomarķējumi un kvalitātes sertifikāti patērētājiem var palīdzēt izvērtēt un salīdzināt produktus ilgtspējas kontekstā.

Neskatoties uz ilgtspējas, kvalitātes un ilgāka perioda budžeta apsvērumiem, ka gala lēmumu pieņēmējam mēbeļu un aprīkojuma iepirkumos prioritāte joprojām ir zemākā cena. Kā mēbeļu vairumtirgotājs mēs šo pieeju vērtējam ar izpratni, vienlaikus saskatām to kā savu iespēju veicināt atbildīgu mēbeļu iegādes  kultūru Latvijas uzņēmumos. Kā starptautisks ražotājs un arī izplatītājs mēs jau šobrīd veidojam dialogu ar uzņēmumiem - skaidrojam “mēbeļu ilgtspējas kombināciju”. Tā ietver ilgtspējīgu un atjaunojamu materiālu izmantošanu, augstus ražošanas standartus, nepārtrauktu dizaina un procesu uzlabošanu, kā arī kvalitātes sertifikātu un ekomarķējumu iegūšanu. Visi šie aspekti tiek izvērtēti, balstoties uz dzīves cikla analīzes (LCA) principiem, kas palīdz objektīvi noteikt mēbeļu ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā. Tas nosaka ne tikai produkta kvalitāti, bet arī godīgu un pamatotu cenu.

Ergonomika – pamats ilgtspējīgai darba videi

Ergonomika ne tikai uzlabo darbinieku komfortu un veselību, bet arī ir būtisks faktors darba aprīkojuma kalpošanas laika pagarināšanā. Atbilstoši pielāgots aprīkojums nodrošina slodzes sadalījumu saskaņā ar ražotāja konstrukciju, samazinot kustīgo daļu mehānisko stresu un mikrodeformācijas. Vairākos Henrija Kaļķa pētījumos (Latvijas Ergonomikas biedrības valdes loceklis, sertificēts Eiropas ergonomists un Latvijas Universitātes profesors) pierādīts, ka ergonomiski risinājumi uzlabo darbinieku produktivitāti – ērtā, drošā un komfortablā vidē cilvēki jūtas labāk un sniedz lielāku atdevi organizācijai, samazinot arī aprīkojuma bojājumu risku un nepieciešamību pēc tā nomaiņas. 

Ergonomiski izstrādāti produkti ir starpdisciplināras sadarbības rezultāts – dizaineri, inženieri un ergonomisti apvieno zināšanas, lai veidotu drošu, ilgtspējīgu darba vidi. Turklāt šādi risinājumi bieži balstīti uz dzīves cikla analīzi (LCA), kas ļauj objektīvi izvērtēt to ietekmi uz vidi. Darbinieku izpratne par ergonomikas principiem ir vienlīdz svarīga – korekta lietošana, pareizas darba pozas un atpūtas režīms mazina gan fizisko pārslodzi un mikrotraumu risku, gan paātrinātu aprīkojuma nolietojumu. Saskaņā ar Amerikas Nacionālās Medicīnas e-bibliotēkā pieejamo 2020. gada pētījumu, tikai 9% programmatūras inženieru bija pazīstami ar ergonomikas pamatprincipiem, kamēr 85,6% saskārās ar muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem. Tas norāda uz nopietnu nepieciešamību pēc izglītošanas un ergonomisko risinājumu integrācijas. Investīcijas ergonomiskos risinājumos var prasīt lielākus sākotnējos izdevumus, taču ilgtermiņā tās palīdz saglabāt gan cilvēkresursus, gan tehnisko aprīkojumu, padarot darba vidi noturīgāku, veselīgāku un ekonomiski izdevīgāku.