Ilgtspējas jautājumi arhitektūrā un būvniecībā kļūst arvien aktuālāki, liekot gan profesionāļiem, gan uzņēmējiem meklēt jaunus risinājumus – dabai draudzīgus, ilgtspējīgus un estētiski kvalitatīvus. Šajā rakstā piedāvājam trīs dažādus skatījumus uz norisēm nozarē: arhitekts Normunds Zitmanis (Palast Architekts) dalās pārdomās par ilgtspējīgu pieeju mūsdienu arhitektūrā, uzņēmējs Uģis Pauriņš (Hemp EcoSystems Latvia) stāsta par inovatīvu bērnudārzu Šveicē, kas būvēts no kaņepju betona, savukārt uzņēmējs Ringolds Zvaigzne (Rwood) iepazīstina ar seno japāņu dedzināšanas tehniku Yakisugi, kas piešķir koksnei ne tikai izturību, bet arī neatkārtojamu raksturu. Trīs atšķirīgas pieredzes – viens kopīgs virziens: ilgtspējīga domāšana būvniecības un dizaina jomā.

“Katrs projekts ir daudzu apstākļu sakritība” – arhitekts Normunds Zitmanis par attieksmi, izvēlēm un arhitektūras iespējām šodien.

“Palast Architekts” ir viens no tiem arhitektu birojiem, kas savu ceļu veido bez liekas publicitātes. Taču paskatoties viņu paveikto, kļūst skaidrs, ka abi biroja vadošie arhitekti - Normunds Zitmanis un Juris Bērziņš, ir ar daudzveidīgu pieredzi un stabilu radošo rokrakstu - gan nelielos objektos, gan lielizmēra projektos. “Mēs cenšamies arī pie mazajiem pasūtījumiem strādāt ar tādu pašu attieksmi kā pie lielajiem,” saka arhitekts Normunds Zitmanis. “Bieži vien tieši no tiem var izaugt kas lielāks.

Runājot par šī brīža situāciju būvniecības nozarē, viņš norāda uz izteiktu nogaidīšanas sajūtu un plašu optimizēšanu. “Ja agrāk varēja atļauties, piemēram, monolītos pārsegumus un dārgākus betona risinājumus, tad tagad biežāk ir prasības izmantot saliekamos paneļus vai veidot ēkas no saliekamā dzelzsbetona.” Materiālu izvēlē dominē nevis ekoloģiski apsvērumi, bet ātrums un piegādes izmaksas. “Nereti vairs neskatās, vai materiāls ir ekoloģisks vai nav – svarīgākais ir, lai to var ātri un lēti piegādāt.” Tas viss, protams, ietekmē arī telpu kvalitāti. “Ir ļoti spēcīga tendence būvēt mazus dzīvokļus – vienkāršāk pārdot, ātrāk realizēt,” viņš saka. “Un jāatzīst, šobrīd dzīvokļu izmēri mani tiešām pārsteidz. Proti, pārsteidz attiecība starp kvadratūru un cenu – tie ir cipari, kas agrāk liktos neiedomājami.”

Runājot par ekoloģiskajiem materiāliem, viņš atzīst – šie risinājumi biežāk parādās privātajā sektorā. Tur, kur klients pats vēlas noskaidrot, ko viņam vajag, kur ir interese un izpratne. Bet, ja tādas nav – būs ļoti grūti pārliecināt.

Vienu no biroja projektiem Normunds Zitmanis veidoja kopā ar Uģi Pauriņu no NATURE NEST – māja tika būvēta no Keraterm blokiem, siltināšanai izmantojot kaņepju betonu. “Tā nebija pilnībā kaņepju betona māja, bet daļēji – kā kombinēts, bet efektīvs risinājums,” viņš stāsta. Apmetumam izmantots kaļķa apmetums – “gan ekoloģisks, gan vizuāli ļoti interesants. Apmetums piešķir sienām unikālu tekstūru un krāsu toņus, kas rodas dabiski – mākslinieciski un neatkārtojami.” Tomēr Normunds atzīst – “šādas izvēles ikdienā atļaujas reti kurš – galvenokārt cenu dēļ.”

Savukārt komentējot Uģa Pauriņa realizēto bērnudārza projektu Šveicē, Zitmanis saka: “Tas ir arhitektoniski izteiksmīgs objekts ar individuālu pieeju, kur komplekss siltinājuma un fasāžu apdares risinājums ļāvis realizēt liektas formas, kas izceļas un vienlaikus papildina blakus esošo apbūvi. Funkcijai ļoti atbilstošs risinājums – bērnudārzu būvējot no ekoloģiskiem materiāliem, brīvās formās, lai bērniem nodrošinātu labāko.”

Bērnudārzs Untervaz Šveicē | Arhitektūra: Krähenbühl Architekten

Pie mums Latvijā kaņepju betona ražotāji pagaidām nevar lepoties ar sabiedriski nozīmīgiem projektiem. Citviet situācija ir atškirīga – valstīs, kur ilgspējīga celtniecība ar ekoloģiskiem materiāliem jau kļuvusi par ierastu praksi.

Lai izprastu, kā šāds projekts vispār kļuva iespējams – un kāpēc Latvijā joprojām šādu piemēru ir tik maz –, sarunājāmies ar uzņēmēju Uģi Pauriņu, Hemp Eco Systems Latvia vadītāju un Latvijā izveidotā kaņepju vieglbetona zīmola Nature Nest radītāju. Viņš ir viens no retajiem, kas ne tikai pārzina šo materiālu līdz sīkākai niansei, bet arī pats būvējis ēkas gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Kaņepju betona potenciāls jeb sabiedriskās ēkas no kaņepju betona – cik tāla nākotne?

Lai arī kaņepju betons kā būvmateriāls Latvijā joprojām aizņem pavisam nelielu daļu kopējā būvniecības tirgū, interese par to aug. Uzņēmējs Uģis Pauriņš, “Hemp Eco Systems Latvia” vadītājs, atzīst: “Salīdzinot pret ko? Ja skatāmies procentuāli no visas Latvijas būvniecības apjoma, tad, protams, mūsu piedāvājums pagaidām neaizņem lielu daļu no tā. Taču situācija mainās – interese pieaug un kaņepju vieglbetona būvētās mājas kļūst arvien populārākas.”

Pēc viņa novērojumiem, šo materiālu īpaši novērtē tie cilvēki, kuri domā par labvēlīgu un veselīgu dzīves vidi, un kuri ir gatavi izvēlēties ilgtspējīgus risinājumus, pat ja tie prasa rūpīgāku izpēti un mazāk ērtu pieejamību nekā “standarta” varianti.

Taču Pauriņš neslēpj kritiku par to, kā Latvijā tiek interpretēts jēdziens "ekomāja". “Tās tiek dēvētas kā ekomājas, lai gan bieži vien vārdu "eko" šeit lietot nebūtu īsti korekti. Vairums māju ražotāji izmanto būvniecības sistēmas, kurās tiek izmantots putupolistirols, PVC plēves un citi sintētiskie būvmateriāli. Tas ne tuvu nav ekoloģiski,” viņš uzsver. “Šādās ēkās dabīgie materiāli varbūt ir niecīga daļa no visa izmantotā būvmateriālu apjoma. Tās nenodrošina komfortablu un veselīgu mikroklimatu telpās.” Viņaprāt, ekobūvniecība ir pavisam kas cits. Tā nav tikai tehnoloģisks risinājums vai konstrukciju tips – tā ir domāšana un attieksme. “Pašlaik tas, ko bieži sauc par ekomājām, ir mārketinga triks – vārdu spēle,” viņš piebilst. “Patiesībā pareizāk tās būtu tulkot kā "ekonomiskās mājas".”

“Kad mēs pirms aptuveni trīspadsmit gadiem uzsākām būvēt ēkas no kaņepju vieglbetona, tas bija jaunums Latvijā,” atceras Uģis Pauriņš. “Toreiz informācijas par šo materiālu bija ļoti niecīga un nebija arī esošu piemēru, lai pierādītu šī materiāla izcilās īpašības. Nebija pierādījumu, kā šis materiāls strādā praksē.”

Kaņepju vieglbetons | NATURE NEST

Pirmajos gados viss balstījās uz uzticēšanos un pārliecību – gan pašiem, gan klientiem. “Paldies pirmajiem klientiem, kas mums uzticējās un deva mums iespēju būvēt,” viņš saka. Šī uzticība atmaksājās – gadu gaitā uzņēmums ir uzkrājis pieredzi un realizējis projektus, kas pierāda materiāla spējas reālajā būvniecībā.

Kaņepju vieglbetons izrādījies ne tikai dzīvotspējīgs risinājums, bet arī materiāls ar unikālām īpašībām: tas ir tvaika caurlaidīgs, antialerģisks, ilgmūžīgs, energoefektīvs, un, kā saka pats Pauriņš – “elpojošs materiāls ar virkni pozitīvu īpašību”. Viņš arī uzsver: “Man nav jāveic mārketinga ‘kūleņi’, lai kādu par to pārliecinātu. Mūsu labākā reklāma ir pozitīvie piemēri.”

Kaņepju vieglbetons | NATURE NEST

Šo gadu laikā projekti realizēti visos Latvijas reģionos, un uzņēmuma darbība ir pārsniegusi valsts robežas – kaņepju betona ēkas būvētas ne tikai Lietuvā un Igaunijā, bet arī Vācijā, Dānijā, Austrijā, Šveicē. Pauriņš īpaši izceļ arī būves Beļģijā, Francijā un Portugālē – valstīs, kur konkurence ilgtspējīgas būvniecības jomā ir īpaši augsta.

Ekobūvniecības mīts: vai tiešām tas ir dārgi?

Pastāv plaši izplatīts uzskats, ka ekoloģiska būvniecība ir ekskluzīvs un dārgs prieks, taču Uģis Pauriņš tam nepiekrīt. “Ekskluzīvi – noteikti, bet ka tas ir dārgi – tas ir mīts,” viņš saka. “Ja runājam tikai par ēkas sienām, tad jāsaprot, ka tās veido tikai nelielu daļu no kopējām būvniecības izmaksām – ne pašu dārgāko.”

Salīdzinot materiālu kubikmetru cenas, kaņepju vieglbetons var šķist nedaudz dārgāks par citiem izplatītiem materiāliem, taču, kā viņš uzsver, ieguldījuma atdeve ir daudz plašāka. “Ja paskatās uz ieguvumiem – veselīgu vidi, siltuma noturību, elpojošas sienas –, tad šī ir ļoti saprātīga investīcija.”

Lai gan šī tehnoloģija balstās uz roku darbu, kas prasa zināšanas, pieredzi un speciālu aprīkojumu, rezultāts ir tā vērts. “Tas viss mums arī visdārgākais – profesionāla komanda, kas to visu dara. Jūs saņemat kvalitatīvu darbu.”

Kaņepju vieglbetona pielietojums nav ierobežots tikai ar sienu izbūvi. Tas ir piemērots arī jumta konstrukcijām, grīdu un pārsegumu siltināšanai – tātad praktiski visās ēkas norobežojošajās konstrukcijās. Galvenā struktūra parasti tiek veidota no koka konstrukcijas, kas kalpo kā nesošais elements. “Šī konstrukcija tiek apklāta ar kaņepju vieglbetonu, faktiski – iekonservēta. Tas nozīmē, ka vēlāk nekādas atkārtotas ārējās ietekmes šo konstrukciju vairs neietekmē,” skaidro Pauriņš.

Viens no būtiskākajiem aspektiem – kaņepju betonā nav cementa vai sintētisku saistvielu. Līdz ar to kombinācija “koks + kaņepju betons” veido ilgmūžīgu, stabilu un ekoloģisku konstrukciju, kas sevi labi pierāda arī gadu gaitā.

Bērnudārzs Untervaz Šveicē | Arhitektūra: Krähenbühl Architekten

Pirmais bērnudārzs no kaņepju betona – pierādījums praksē

Kaņepju vieglbetons ir izgājis visus nepieciešamos testus un pārbaudes, lai būtu pielietojams arī sabiedriskās celtnēs. Materiāls ir sertificēts laboratorijās, testēta tā ugunsreakcija, siltumnoturība un citas būtiskas īpašības. Tam ir piešķirts CE marķējums, kas apliecina atbilstību būvniecības standartiem Eiropas Savienībā. Tas nozīmē – šo materiālu ir tiesības izmantot arī sabiedriskās ēkās, ne tikai privātmājās.

Un šis princips vairs nav tikai teorētisks. “Pavisam nesen, pagājušā gada rudenī, mēs Šveicē, Unterfācā (Untervaz) uzbūvējām bērnudārzu no kaņepju vieglbetona, kurā kaņepju vieglbetons tika izmantots kā galvenais sienu materiāls” stāsta Uģis Pauriņš. “Tas jau ir spēcīgs apliecinājumsmateriāla kvalitātei un uzticamībai. Šķiet, tas ir pirmais šāda veida bērnudārzs pasaulē!”

“Bērnudārzs sastāv no četriem korpusiem, un tā arhitektūra ir eleganta, pārdomāta un tajā pašā laikā – vienkārša”, tā projektu raksturo Uģis Pauriņš.

Šajā ēkā netika ierīkota piespiedu ventilācija – pēc rūpīgas izvērtēšanas tika secināts, ka kaņepju vieglbetons pats spēj nodrošināt labu iekštelpu mikroklimatu. Šāds lēmums liecina ne tikai par uzticību materiālam, bet arī par pārliecību par tā ilgtermiņa kvalitāti.

Ņemot vērā, ka Šveicē zeme ir dārga un tiek izmantota maksimāli efektīvi, zem bērnudārza tika izbūvēta pazemes autostāvvieta. Pāri tai – betona pārsegums, uz kura balstās visa virszemes daļa. Sienu konstrukcijās izmantots koka karkass, kurā tika iestrādāts kaņepju betons, savukārt jumts izveidots no koka paneļiem, kas siltināti ar 20 cm biezu kokšķiedras vati. Sienu iekšpusē izmantots kaļķa apmetums, kas piešķir telpai dabīgu mikroklimatu un estētisku vienkāršību.

Lepnums par paveikto nav tikai personīgs – šis projekts kalpo kā precedents visai nozarei. Tas parāda, ka materiāls, kas ražots Latvijā un sākotnēji bija eksperimentāls risinājums, var kļūt par pilnvērtīgu celtniecības materālu sabiedriskās ēkās attīstītās valstīs, kur celtniecības standarti ir ārkārtīgi augsti. “Esam lepni par to, ka mūs izvēlējās realizēt šo projektu,” viņš piebilst.

Sekošana būvniecības tendencēm rāda – īpaši privātajā sektorā – ka klienti kļūst aizvien zinošāki un apzinātāki. Vairs ne ātrums un zemākā cena ir galvenie kritēriji. Priekšplānā izvirzās kvalitāte, ilgtspēja un mājokļa vērtība ilgtermiņā. “Diez vai nākamā paaudze būs priecīga saņemt mantojumā ēku, kura būvēta no lētiem, īstermiņa materiāliem,” saka Pauriņš. “Kaņepju betons ir kā vīns – jo vecāks, jo labāks.”

Uguns, kas saglabā koku – mūsdienu fasādes vecā jaunā seja

Dedzināta koksne ir vēl viena metode, kā izmantot dabu — šoreiz caur uguni — lai panāktu ilgtspējīgu, izturīgu un vizuāli izteiksmīgu rezultātu.

Dedzināti fasādes dēļi ir sena japāņu metode, kas mūsdienās atgriežas modernajā arhitektūrā ar jaunu elpu. Par to, kā šī tehnoloģija tiek izmantota fasāžu apdarē, stāsta Ringolds Zvaigzne, RWood īpašnieks, kurš dedzināšanas procesu no pašmācības eksperimentiem attīstījis līdz inovatīvai ražošanas sistēmai.

Dedzināti dēļi mājas fasādes apdarei | RWood

Kad cilvēki izvēlas dedzinātus apdares dēļus, motivācija bieži vien ir sajūtu kopums — gan vizuālais iespaids, gan materiāla siltums. “Tas ir viss kopā,” saka Ringolds Zvaigzne. “Pirmkārt, ēka iegūst īpašu vizuālo raksturu — tādu kā monolītu, tumšu izskatu. Šobrīd arhitektūrā tumšie toņi ir ļoti aktuāli, un dedzinātam kokam tie rodas dabiski. Tas ir melns, matēts, ar izteiktu vecinājuma struktūru, kas uzreiz piešķir materiālam savu raksturu.”

Tomēr vizuālais efekts nav vienīgais ieguvums. Dedzinātā apdare ir arī praktiska – izturīga un vienkārši kopjama. “No estētiskā viedokļa – tas izskatās īpaši, bet no praktiskā – tas kalpo daudz ilgāk nekā, piemēram, krāsots dēlis,” skaidro Ringolds. Krāsotas fasādes ar laiku prasa sarežģītu atjaunošanu – jānoņem vecais krāsas slānis, jāslīpē, jāgatavo virsma. Dedzinātam kokam tas nav vajadzīgs: “Pa virsu vecajam eļļojuma slānim uzklāj jaunu. Tas ir viss.”

RWood dēļi tiek jau sākotnēji pilnībā apstrādāti – dedzināti no visām četrām pusēm, birstēti un eļļoti. Pirmā atkārtotā apstrāde parasti nepieciešama tikai pēc pieciem līdz septiņiem gadiem, atkarībā no ēkas atrašanās vietas. “Un tā nav sarežģīta – nav jāslīpē, nav jānoņem vecais slānis, pietiek tikai attīrīt no putekļiem un zirnekļu tīkliem un uzklāt jaunu eļļu,” viņš paskaidro. “Tādā veidā fasāde var kalpot pat 50 un vairāk gadu.”

Ja ēka ir atklātā laukā un visu dienu saulē, tonis dienvidu pusē var izbalēt ātrāk. “Bet tad vienkārši nepieciešama biežāka atjaunošana,” viņš piebilst. Turklāt dedzināti dēļi ir arī dabai draudzīgi. To apstrādē netiek izmantotas sintētiskās krāsas vai ķīmiskās vielas – tikai dabīgas eļļas un beices, kas uzlabo materiāla kalpošanas ilgumu, nezaudējot ilgtspējas principus.

Dedzināti apdares dēļi | RWood 

No eksperimenta līdz uzņēmumam – kā piedzimst Rwood

RWood stāsts aizsākās pavisam personīgi – ar Ringolda Zvaigznes vēlmi atjaunot savu guļbūvi. “Patiesībā viss sākās ar manu paša māju,” viņš atceras. “Kādā brīdī uzgāju informāciju par dedzinātiem dēļiem – tas izklausījās ekskluzīvi un interesanti. Tad sāku lasīt, pētīt, skatīties video. Vienā no tiem kāds cilvēks pats dedzināja dēļus ar gāzes degli, un es domāju – kāpēc gan nepamēģināt?”

Viņš sagādāja visu nepieciešamo: degli, birstes, eļļas – un sāka eksperimentēt. “Pirmos desmit dēļus dedzināju ar rokām, bet ātri sapratu, ka tas ir ārkārtīgi laikietilpīgi,” stāsta Ringolds. “Apstrādāt tikai vienu kvadrātmetru man prasīja apmēram pusstundu. Tas nozīmē – divi kvadrātmetri stundā. Simts kvadrātmetru? Praktiski neiespējami.”

Sāku ar pavisam vienkāršu iekārtu, ko pats uztaisīju, un jau ar to vien izdevās pieckāršot produktivitāti.” Šis bija sākums RWood – uzņēmumam, kas šobrīd piedāvā dedzinātus apdares dēļus gan Latvijas, gan ārvalstu klientiem, ar ražošanu, kas balstās paša izstrādātās iekārtās un pārbaudītā praksē.

Kvalitāte, cena un eksports – kā RWood nostiprina savu vietu tirgū

“Nav noslēpums, ka neesam vienīgie spēlētāji tirgū, kas piedāvā dedzinātus apdares dēļus,” saka Ringolds Zvaigzne. “Tomēr mēs cītīgi strādājam, lai iekarotu tirgu ar augstu kvalitāti par zemāku cenu – un tas mums ir iespējams vien pateicoties efektīvajām iekārtām.”

Uzņēmuma darbība sākās tikai Latvijas tirgū, taču šobrīd jau pirmie pasūtījumi dodas arī uz ārzemēm. “Ilgtermiņā, protams, mērķis ir eksports,” atzīst Zvaigzne, “jo ārzemēs pirktspēja ir ievērojami lielāka.”

Latvijā šis materiāls daudziem joprojām šķiet pārāk dārgs. Tomēr, ja salīdzina izmaksas ar to, ko šādi dēļi sniedz ilgtermiņā — noturību, vizuālo kvalitāti, vienkāršu kopšanu un ekoloģisku sastāvu —, cena kļūst vairāk nekā saprātīga. “Turklāt mūsu cena ir viena no zemākajām tirgū,” viņš piebilst. “Ja citur dedzināts fasādes apdares dēlis maksā ap 33 eiro par kvadrātmetru bez PVN, tad mēs piedāvājam cenu, sākot no 24 eiro bez PVN. Tas ir aptuveni par 9 eiro lētāk.”

Tāpēc nākotnē uzņēmuma fokuss būs skaidrs – attīstīt eksportu un nostiprināties arī starptautiskajos tirgos.

Koksnes kvalitāte: ne tikai apdare, bet arī sagatavošana

Viens no būtiskākajiem faktoriem dedzinātas koksnes kvalitātē ir ne tikai pēcapstrāde, bet arī sākotnējais materiāls un tā sagatavošana. “Jā, pēcapstrāde ir viens no lielākajiem ‘noslēpumiem’, kā saka,” stāsta Ringolds Zvaigzne. “Bet arī pašam dēlim, pirms tas vispār tiek dedzināts, ir sava specifika un prasības.”

Viens no būtiskākajiem nosacījumiem ir koksnes mitruma līmenis. Dēļiem obligāti jābūt izžāvētiem – vismaz līdz 18% mitrumam, bet ideāli būtu sasniegt 12% vai pat mazāk. Diemžēl realitātē ne visi piegādātāji spēj šīs prasības izpildīt. “Daudzi uzņēmumi grēko – dēļus uzglabā zem klajas debess, pat kārtīgi neapsegtus,” viņš piebilst.

Lai nodrošinātu kvalitāti, Ringolds personīgi seko līdzi katram iepirkumam. “Pirms lielāka dēļu pirkuma pats aizbraucu uz kokmateriālu placi un ar mitruma mērītāju pārbaudu, vai viss ir kārtībā. Tikai tad, ja mitrums un kopējā kvalitāte atbilst mūsu prasībām, mēs šos dēļus iegādājamies.”

Bet ar mitrumu vien nepietiek. Liela nozīme ir arī koksnes struktūrai – vai dēlis ir izzāģēts no kodolkoksnes vai aplievas daļas, kāds ir koksnes blīvums, un citas nianses, kas būtiski ietekmē gala rezultātu. “Tāpēc nav tā, ka mēs iepērkam zaļus dēļus no lētākās kokmateriālu bāzes, tos apdedzinām un uzreiz pasniedzam kā ekskluzīvu produktu,” uzsver Ringolds. “Nē, tas tā nestrādā. Mēs izvēlamies tikai kvalitatīvu koksni no uzticama piegādātāja.”

No pirmās dienas uzņēmums arī testē dažādas apdares eļļas, to veidus un piemērotību dažādiem profilējumiem – gan pusspundes, gan bez spundes apdares dēļiem. Eksperimenti veikti arī ar dažādiem profiliem, un katrs variants tiek pārbaudīts praksē, ne tikai teorētiski. “Katram variantam ir savas nianses, un tās mēs pārbaudām praksē,” viņš noslēdz.

Optimāls risinājums – kvalitāte, cena un pielāgojamība

“Īsumā — mēs piedāvājam labāko cenu par augstu, bieži vien pat labāku kvalitāti nekā konkurenti,” saka Ringolds Zvaigzne. “Mūs atšķir tas, ka visus procesus maksimāli mehanizējam. Daži konkurenti joprojām dedzina ar rokām, piemēram, ar parasto gāzes degli, kas nevar nodrošināt vienmērīgu kvalitāti. Turpretim mēs to varam.”

Runājot par piedāvājuma daudzveidību, uzņēmums ražo dedzinātus apdares dēļus dažādos toņos — pieejami gan pilnībā apdedzināti ar izteiktu ogles rakstu, gan tonēti varianti — no balta līdz melnam, atkarībā no klienta vēlmēm. Pieejami arī dēļi bez spundes un ar pusspundi, atbilstoši konkrētajām tehniskajām vai estētiskajām prasībām.

RWood pozicionē sevi kā optimālu risinājumu klientam — kvalitatīvu produktu par saprātīgu cenu, kas tiek radīts, balstoties uz tehnoloģisku precizitāti un praktisku pieredzi.