Arhitektūras biroja “SEP” arhitektūras un ģenerālplāna nodaļas vadītājs Artūrs Krastiņš
Martā Latvijā norisinās Digitālā nedēļa, kuras ietvaros tiek plaši diskutēts par digitalizācijas iespējām dažādās nozarēs. Uzņēmumu digitālā pārveide ir arī viens no Eiropas Digitālās desmitgades virzieniem, tomēr, domājot par digitalizāciju, nereti vairāk fokusējamies uz valsts pakalpojumiem, finanšu pakalpojumiem, IT jomu, taču digitalizācija var sniegt būtiskus ieguvumus arī tādās nozarēs kā būvniecība un arhitektūra. Viena no mūsdienīgākajām pieejām šajā jomā ir būvju informācijas modelēšana jeb BIM (Building Information Modeling). Tā ir vienota, digitalizēta pieeja, kas nozīmē – visa informācija par būvi tiek pārvaldīta visā tās tapšanas un dzīves ciklā - no pirmās skices līdz pat brīdim, kad būve tiek nojaukta.
No rasējumiem pie datiem
Vienkāršāk skaidrojot, BIM var salīdzināt ar sarežģīta LEGO komplekta būvēšanu, kur par katru klucīti visu laiku ir pieejama nepieciešamā informācija. Piemēram, ja digitālajā modelī uzklikšķinām uz ēkas durvīm, parādās visa informācija par saistītajām izmaksām, materiālu, no kā tās izgatavotas, cik daudz enerģijas tās zaudē un kad tām nepieciešama apkope. Šāda pieeja nozīmē, ka projektā iesaistītie speciālisti, arhitekti, būvkonstruktori, inženieri un citi strādā pie viena kopīga 3D modeļa, nevis atsevišķiem rasējumiem vai datnēm. Tas ļauj daudzas kļūdas pamanīt un novērst projektēšanas laikā, nevis būvniecības gaitā, kas pasūtītājam var nozīmēt būtisku izmaksu ietaupījumu. Būtiska atšķirība starp tradicionālo projektēšanu un BIM pieeju ir tā, ka klasiskajā projektēšanā galvenais rezultāts ir rasējumi - līnijas un formas, savukārt BIM koncentrējas uz datiem par būvniecības objektiem.
Ieguvumi parādās ilgtermiņā
Protams, lai šādā modelī būtu pieejama visa nepieciešamā informācija, svarīgs ir cilvēku darbs. Modelis ir jāaizpilda ar korektu informāciju, un tas prasa laiku. Ja projektā tiek izmantota šāda pieeja, tad, atkarībā no detalizācijas pakāpes, tas var aizņemt 1,25 līdz 1,5 reizes vairāk laika nekā tradicionāls projekts. BIM sākotnēji var nozīmēt lielākas izmaksas un ilgāku projektēšanas laiku, taču, paraugoties uz projektu ilgtermiņā (projektēšanu un būvniecību), ir redzami ieguvumi.
Mazāk manuālā darba un kļūdu riska
BIM sniedz iespēju vienkāršot tehniskos procesus, automatizēt atkārtotus uzdevumus un uzlabot precizitāti. Projektēšanas laikā digitaizācija ļauj identificēt un atrisināt tādas problēmas, kuru risināšana reālajā vidē radītu izmaksas un patērētu daudz laika, piemēram, situāciju, kad caurule šķērso konstrukcijas siju. Šādas problēmas var pamanīt un novērst vēl pirms būvniecības sākuma un tas ir daudz lētāk, nekā veikt izmaiņas būvniecības laikā. Vēl viena priekšrocība ir tā, ka izmaiņas modelī automātiski atjauninās visos skatos. Ja, piemēram, durvis tiek pārvietotas stāva plānā, tās automātiski tiek atjaunotas arī citos rasējumos - augstumos, griezumos un specifikācijās. Tas samazina manuāla darba apjomu un kļūdu risku. Modelēšanas vidē iespējams arī analizēt ēkas veiktspēju, piemēram, enerģijas patēriņu vai saules gaismas ietekmi. Tas ļauj pieņemt efektīvākus projektēšanas lēmumus. Ja modelis ir izstrādāts pareizi, materiālu specifikācijas var iegūt automātiski, ļaujot projektētājiem vairāk koncentrēties uz dizainu, nevis manuālu aprēķinu veikšanu.
Profesionālu speciālistu loma
Runājot par šo pieeju, svarīgi pieminēt būtisku aspektu - BIM koordinatoru, proti, speciālistu, kurš palīdz kontrolēt un īstenot visus projekta procesus digitālajā vidē. Bez šāda speciālista pilnvērtīga BIM projekta izstrāde faktiski nav iespējama. Būtībā tas ir būvniecības vadītājs, tikai digitālajā vidē – šis cilvēks praktiski strādā ar modeli un nodrošina, lai visi projektā iesaistītie (arhitekti, konstrukciju inženieri, mehānikas, elektrotehnikas un santehnikas speciālisti) strādā sinhroni. Šādu speciālistu tirgū nav daudz, un labi BIM koordinatori ir īpaši pieprasīti. Tāpēc jo īpaši lepojamies, ka “SEP” komandā ir BIM koordinatori, kuru uzdevums ir nodrošināt, lai visi projektā iesaistītie speciālisti strādātu vienotā digitālajā vidē un savlaicīgi tiktu identificētas iespējamās problēmas.
Klientam vieglāk saprast, par ko tiek maksāts
No šī visa ieguvumi ir arī pasūtītājiem. Detalizēti 3D modeļi un virtuālās realitātes risinājumi palīdz klientiem precīzāk saprast, par ko viņi maksā – tas ne tikai uzlabo sadarbību, bet arī palīdz realizēt projektu ar mazāk izmaiņām. Svarīgi, protams, lai arī pasūtītājs būtu sagatavojis korektu tehnisko uzdevumu ar skaidri definētu detalizācijas pakāpi un aktīvi iesaistās projektēšanas procesā, savlaicīgi sniedzot nepieciešamos precizējumus un papildu informāciju.
Tomēr svarīgi saprast, ka digitalizācija pati par sevi nav mērķis, tā ir instruments, kas palīdz strādāt precīzāk un efektīvāk. Ja BIM tiek izmantots pārdomāti un projektā ir laba sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm, kļūdas iespējams pamanīt jau digitālajā modelī, nevis būvlaukumā, kur to labošana vienmēr maksā daudz vairāk.
