Foto: Projekta vizualizācijas
SIA “Kvinta BCL” ir uzsākusi Dailes teātra skvēra atjaunošanas darbus par 1,7
miljoniem eiro (bez PVN). Tiek iekārtots būvlaukums, sadarbībā ar SIA “Arborists”
uzsākti koku vainagu sakopšanas darbi, kā arī tiks uzsākti laukumā esošā seguma
demontāžas darbi, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes
priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
“Dailes teātra labiekārtojuma projekta ietvaros laukumam tiks nodrošināta brīva un ērta
pieejamība, ievērojami uzlabota drošība un publiskās telpas kvalitāte. Jauninājumi ieviesti,
respektējot būtiskās modernisma laika labiekārtojuma līnijas un visus vērtīgos kokus. Līdzās
esošajiem kokiem tiks veikti jauni koku un krūmu stādījumi, palielinot zaļumu daudzveidību
pilsētā. Labiekārtojumā izmantoti ilgtspējīgi lietusūdens apsaimniekošanas risinājumi, kas
atdarina lietus ūdeņu noteci dabiskajās ekosistēmās. Šādu sistēmu pielietošana pilsētvidē
novērš plūdu riskus, uzlabo publiskās ārtelpas kvalitāti un veicina bioloģisko
daudzveidību pilsētā, kā arī atslogo lietusūdens kanalizācijas sistēmas,” ieceri atklāj "MADE
arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.
Dailes teātra priekšlaukumā tiks demontēti betona, bruģakmens un granīta pakāpieni un
plāksnes un asfaltbetona segums. Plānota daļēja esošā laukuma seguma materiālu atkārtota
izmantošana un jauna seguma izbūve. Tiks sakārtota autostāvvietu zona, saimniecības
pagalms un Dailes teātra teritorija gar Bruņinieku ielu, kā arī veikta ārējo vājstrāvu
inženiertīklu un ārējo elektroapgādes inženiertīklu pārbūve, ierīkots teritorijas ārējais
apgaismojums, labiekārtojuma elementi un apstādījumi. Saskaņā ar Rīgas domes Apstādījumu
saglabāšanas komisijas apstiprināto lēmumu, teātra priekšlaukuma atjaunošanas ietvaros
iestādīs 28 jaunus kokus (purva bērzi, dekoratīvās ābeles, daudzstumbru korintes, parastā
kļava, māka ieva, purva un parastais ozols, Holandes liepa u.c.), izzāģēs vecos kokus, kuri pēc
ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, kā arī tiks saglabāti un sakopti 45
esošo koku vainagi un veikti to aizsardzības pasākumi. Ap teritoriju uzstādītais metāla
būvžogs aiztur gan vēju, atvieglojot būvkomersanta darbu konstrukciju demontāžas ietvaros
un veicina darba drošību koku izzāģēšanas laikā, kā arī nodrošina estētiskāku risinājumu kā
ierastie caurspīgie būvžogu risinājumi.
“Kā valsts akciju sabiedrība, mēs rūpējamies ne tikai par dažādu valstiski nozīmīgu projektu
īstenošanu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, bet arī īstenojam valsts kultūrai
nozīmīgus projektus. Darbu kopā ar Rīgas pašvaldību pie priekšlaukuma kompleksas
atjaunošanas redzam kā sekmīgu valsts un pašvaldības sadarbības formu, esam apvienojuši
spēkus un resursus zaļās zonas radīšanā pilsētas iedzīvotājiem un viesiem,” norāda
R.Griškevičs.
Skvērā esošā Andra Vārpas skulptūra “Irbīte” tiks saglabāta esošajā vietā visu būvniecības
laiku, ap to izveidojot aizsargkonstrukcijas. Trīs laukumā esošie Induļa Rankas mākslas darbi
tiks atdoti Mākslas savienībai, kura tos izvietoja laukuma teritorijā izstādes ietvaros 20. gs.
80. gados. Laukuma atjaunošanas darbu laikā teātra darbība netiek apturēta un tajā joprojām
norisināsies mēģinājumi un izrādes. Apmeklētāji teritorijā varēs iekļūt no Bruņinieku ielas
puses.
Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku
ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm un teātra iekšpagalma lielākā teritorijas
daļa ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai –
Rīgas pašvaldības īpašumā. Projekta rezultātā līdz 2022.gada rudenim teātra priekšlaukums
un teritorija gar Bruņinieku ielu kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu
publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti
soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta
kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ.
Pirms Dailes teātra laukuma atjaunošanas darbiem 2019.gadā VNĪ uzsāktais Dailes teātra
ēkas energoefektivitātes projekts tuvojas noslēgumam. Būvdarbi veikti, saglabājot 1976. gadā
pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Vēsturiskajai teātra ēkai
nosiltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan
teātra darbiniekiem, gan skatītājiem, vienlaikus būtiski samazinot elektroenerģijas un apkures
izmaksas. Pārbūvēta apkures sistēma un pilnveidots aprīkojums apgaismojumam uz skatuves,
nodrošinot “gudros” prožektorus.