Foto: Publicitātes
Februārī vērienīgi rekonstrukcijas darbi uzsākti Siguldas pils kompleksā, kurā ietilpst vairākas vēsturiskās ēkas, tostarp Livonijas ordeņa Siguldas pils un Siguldas Jaunā pils ar muižas ēkām un dārzu. Siguldas pils kompleksa rekonstrukcijas laikā tiks pārbūvēta muižas koka māja, pils kompleksa dzīvojamā māja un saimniecības ēka, kurās kapitālais remonts nav veikts vairākus gadu desmitus.
Tuvāko gadu laikā, piesaistot līdzekļus ERAF no Emisijas kvotu izsoļu finanšu instrumenta, pārbūve skars arī Siguldas Jauno pili, kurai šobrīd norisinās pārbūves un restaurācijas būvniecības ieceres publiskā apspriešana. Kopējās Siguldas pils kompleksa rekonstrukcijas izmaksas varētu sasniegt vairākus miljonus eiro un, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, to plānots pabeigt 2018. gadā, lai vēsturiskais komplekss nākotnē varētu pārtapt par radošo kvartālu un vietu, kur veiksmīgi attīstīties uzņēmējdarbībai, radot vairāk nekā 90 jaunas darba vietas.
Pils kompleksa muižas koka mājai (saukta arī par Vasaras pili), kas uzskatāma arī par vecāko koka ēku Siguldā, nav veikti kapitāli remontdarbi un pārbūves vismaz kopš 1993. gada, kad kompleksā ietilpstošās ēkas tika iekļautas pašvaldības bilancē. Šobrīd 19. gadsimtā klasicisma stilā celtās ēkas ārējās un iekšējās konstrukcijas atrodas avārijas stāvoklī un ēka ir pilnībā neizmantojama. Ēkā esošo kultūrvēsturisko vērtību situācija arvien vairāk pasliktinās mitruma un nestabilās gaisa temperatūras dēļ. Ēku pēc pārbūves paredzēts izmantot gan radošām darbnīcām, gan kā konferenču un semināru centru, akcentējot kņazu Kropotkinu dzimtas stāstu un viņu paveikto Siguldas attīstībā.
Arī pils kompleksa dzīvojamai mājai, kura pēdējās desmitgadēs tika izmantota kā daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, būtiski remontdarbi nav veikti. Pēc pārbūves šajā ēkā plānots izvietot mūsdienu tehnoloģiju un mākslu centru, kurā varētu darboties audiovizuālās mākslas darbnīcas.
Pils kompleksa saimniecības mūra ēkai ir apmierinošas ārējās konstrukcijas, bet starpstāvu konstrukcijas ir avārijas stāvoklī un ēka vairs nav izmantojama. Pēc rekonstrukcijas šī ēka, kura vēsturiski pirmās Latvijas neatkarības laikā atvērta kā pirmais ekskursantu nams, paredzēta kā mākslinieku rezidenču un jaunu produktu attīstības centrs ar koprades telpām un atsevišķām nomas platībām.
Dažādas pārmaiņas un uzlabojumi paredzēti arī pils kompleksa teritorijas labiekārtošanā, ievērojot tās vēsturisko formu un nozīmi, galveno akcentu piešķirot muižas ēkām.
Vērienīgos rekonstrukcijas darbus – trīs vēsturisko ēku pārbūvi, pamatojoties uz izsludinātā iepirkuma rezultātiem, par vairāk nekā 4 miljoniem eiro veic pilnsabiedrība „ReRE Būve 1”.
Jau ziņots, ka Siguldas novada pašvaldība kopš 2013. gada ir uzsākusi Siguldas pils kompleksa attīstību. 2015. gadā Siguldas novada pašvaldība, ieguldot vairāk nekā pusmiljonu eiro, rekonstruēja vienu no Siguldas pils kompleksa ēkām – stalli, kura pirmajā stāvā izvietotas telpas radošajiem uzņēmējiem un Siguldas Biznesa inkubatoram, bet otrajā stāvā atrodas Siguldas novada pašvaldības telpas.
