Foto: Publicitātes
Latvijas Okupācijas muzejs glabā ne tikai vēstures liecības par latviešu tautas skaudrajām vēstures lappusēm, bet arī vēsta par mūsu spēju sastrādāties un pārvarēt grūtības, kas ir ļoti svarīgs vēstījums nākotnei, un jaunās muzeja telpas palīdzēs šo stāstu nest plašumā, uzsvēra muzeja direktors Gunārs Nāgels pasākumā, kurā simboliski tika atklāts Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālā ansambļa būvniecības darbu sākums.
Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālo ansambli veidos pārbūvētais Latvijas Okupācijas muzejs, tā jaunā piebūve “Nākotnes nams” un vides mākslas piemiņas objekts “Vēstures taktīla”.
Šodien, 29. maijā, tika sperts būtisks solis, lai pārceltu memoriāla ansambļa projektu no ieilgušas plānošanas un saskaņošanas stadijas uz būvniecību. Pasākumā VAS “Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) parakstīja līgumu ar AS “Skonto Būve” par 1970. gadā celtās muzeja ēkas pārbūvi un jaunās piebūves “Nākotnes nams” būvniecību, kā arī ar SIA “Taktila” par piemiņas mākslas objekta “Vēstures taktīla” būvprojekta izstrādi, mākslas daļas ražošanu, uzstādīšanu un būvuzraudzību. Abi pretendenti ieguvuši šīs tiesības atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.
“Šim projektam ir daudz dziļāka simboliskā nozīme, tāpēc jūtam papildu atbildību īstenot Kultūras ministrijas, Okupācijas muzeja, arhitektu un mākslinieku ieceres. Jaunā VNĪ vadības komanda ir spējusi efektīvi sadarbojoties ar citām iesaistītajām institūcijām, panākt, ka projekts pārgājis no plānošanas stadijas īstenošanas stadijā, šobrīd ar pārliecību raugāmies nākotnē un ticam, ka jau šāgada novembrī varēsim likt “Nākotnes nama” pamatakmeni,” uzsvēra VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Neimanis arī atgādināja, ka ansambļa būvniecība ir daļa no VNĪ pārmaiņu programmas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei”, ar kuru VNĪ apņēmušies būvēt termiņos un kvalitātē. Tas nozīmē, ka šis būs viens no tiem objektiem, kas būs pastiprinātā uzraudzībā.
Vienlaikus līdztekus muzeja pārbūvei un “Nākotnes nama” būvniecībai tiks īstenota vēl viena būtiska ansambļa daļa – piemiņas mākslas objekts “Vēstures taktīla”.
Tā ideju klātienē īsumā ieskicēja viens no “Vēstures taktīlas” autoriem – mākslinieks un vairākkārtējs Purvīša balvas nominants Kristaps Ģelzis. “Memoriāla meta ideja – atdzīvināt tautas upuru piemiņu, iesaistot ikdienas pilsētu dzīvās skaņas piemiņas kompleksa funkcijas un arhitektūras formā. Tas ir simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas skumjākajiem vēstures brīžiem,” teica Ģelzis.
Pēc mākslinieka paustā, memoriāla kompleksa galvenās sienas motīvs radies, iedvesmojoties no Okupācijas muzeja eksponāta – kabatlakatiņa, ko izšuvusi Mērija Stakle, iemūžinot likteņbiedru parakstus.
Jāatgādina, ka pasaulē ievērojamais latviešu arhitekts Birkerts uzdāvināja “Nākotnes nama” skices vēl 2001. gadā. Vēlāk, 2007. gadā, Kultūras ministrija (KM) un Rīgas dome vienojās par Latvijas Okupācijas režīma laikā represēto piemiņas vietas izveidi Strēlnieku laukumā. Tajā pašā gadā KM rīkotajā starptautiskajā metu konkursā par labāko atzītā piemiņas objekta “Vēstures taktīla” ideja, kuras autori ir mākslinieks Kristaps Ģelzis, arhitekte Ilze Miķelsone un sonologs Voldemārs Johansons. Taču pilnu ansambļa īstenošanas ieceri pārtrauca finanšu krīze, valdība budžetu šim projektam piešķīra vien 2011. gadā, un ieilgusī projekta saskaņošana.
Saskaņā ar 2016. gada 14. novembra grozījumiem 2011. gada 8. jūlija Ministru kabineta rīkojumā valsts budžetā Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla ansambļa īstenošanai tika piešķirti 7 392 743 miljoni eiro.
Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves un jaunās piebūves “Nākotnes nams” kopējas būvniecības izmaksas ir 5,19 miljoni eiro un darbi ir jāpabeidz 12 mēnešos no līguma parakstīšanas brīža. Savukārt Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” I kārtai, tas ir, būvprojekta izstrādei, mākslas daļas izgatavošanai, uzstādīšanai un būvprojekta realizācijas autoruzraudzībai, paredzēti 1,149 miljoni eiro, bet darbu izpildes termiņš - 32 mēneši no līguma parakstīšanas brīža.