Foto: Publicitātes
Tikai 51% aptaujāto norāda, ka viņu darba vieta ir ergonomiska un ērta ikdienas darbam. Vienlaikus katrs piektais aptaujātais norāda, ka darba laikā viņiem bieži rodas sāpes vai fizisks diskomforts, bet tikai 41% uzskata, ka darba devējs darba vides kvalitātei pievērš pietiekamu uzmanību, liecina ergonomisku darba vides risinājumu piegādātāja “AJ Produkti” un pētījumu centra “Norstat” veiktā aptauja.
Īpaši izteiktas atšķirības redzamas dažādu profesiju vidū – nekvalificēto strādnieku vidū vairāk nekā puse (54,6%) aptaujāto norāda uz biežām sāpēm vai diskomfortu darba laikā, kamēr biroja darbinieku vidū šādu pieredzi min tikai 8,6%. Tas norāda uz būtiskām atšķirībām darba apstākļos un slodzes intensitātē dažādās darba vidēs.
“Ja tikai puse aptaujāto atzīst, ka darba vieta ir ērta ikdienas darbam, tas ir skaidrs signāls, ka darba apstākļi daudzviet joprojām netiek uztverti kā stratēģisks jautājums. Ergonomika nav tikai labs krēsls vai galds – tā ir sistēmiska pieeja darba videi, kas ietver arī telpu plānojumu, akustiku, apgaismojumu un to, kā komandas sadarbojas ikdienas darbā. Tāpēc svarīgi darba vidi plānot kopā ar speciālistiem un skatīt to kopā ar darba plūsmām un reālajiem procesiem. Ja darba vide tiek projektēta pārdomāti, tā palīdz gan uzlabot darbinieku pašsajūtu un efektivitāti, gan arī samazina uzņēmuma ilgtermiņa izmaksas,” uzsver “AJ Produkti” Latvijā vadītāja Zane Beķere.
Kopumā biežas sāpes vai fizisku diskomfortu darba laikā izjūt 21,3% aptaujāto, un šī problēma izteiktāk parādās pirmspensijas vecuma grupā – 50–59 gadu vecumā, kur aptaujātie biežāk nekā citās vecuma grupās norāda uz regulāru diskomfortu darba laikā. Tas var būt saistīts gan ar ilgāku darba pieredzi un uzkrātām veselības problēmām, gan ar augstākām prasībām pret darba vides kvalitāti un vēlmi saglabāt darba spējas ilgtermiņā.
Savukārt attiecībā uz apgalvojumu “Mans darba devējs pievērš pietiekamu uzmanību darba vides kvalitātei” tikai 41,0% aptaujāto piekrīt, ka uzmanība ir pietiekama. Šeit vērojamas būtiskas reģionālās atšķirības – Rīgā šim apgalvojumam piekrīt 45% aptaujāto, bet lauku teritorijās – tikai 30% aptaujāto. Reģionālās atšķirības iespējams skaidrot ar lielāku uzņēmumu koncentrāciju Rīgā, augstāku konkurenci par darbiniekiem un aktīvāku darba devēju iesaisti darba vides un labbūtības jautājumos.
Darba vietu kā ergonomisku un ērtu biežāk vērtē sievietes – tā norādījušas 55% aptaujāto sieviešu, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir zemāks – 46%. Šādas atšķirības var būt saistītas ar darba specifiku un amatu struktūru, jo vīrieši biežāk strādā fiziska darba profesijās, kur slodze un ergonomikas izaicinājumi ir izteiktāki. Tāpat darba vidi biežāk kā ergonomisku vērtē Rīgā dzīvojošie – 52% aptaujāto, savukārt lauku teritorijās šādu vērtējumu sniedz tikai 44% aptaujāto.
Aptauju pēc “AJ Produkti” pasūtījuma 2026. gada janvārī veica pētījumu centrs “Norstat”, aptaujājot 1006 Latvijas iedzīvotājus.
