Šī gada 10. martā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”, kas precizē periodiskās būvju tehniskās apsekošanas kārtību un nosaka gadījumus, kad šāda apsekošana turpmāk vairs nav nepieciešama.
Ar grozījumiem būvnormatīvā noteikti konkrēti gadījumi, kad otrās un trešās grupas publiskām ēkām vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām periodisko tehnisko apsekošanu var neveikt. Tie ir šādi gadījumi:
• ēkas daļā pēdējo 10 gadu laikā veikta atjaunošana vai pārbūve un darbi pieņemti ekspluatācijā;
• būvvalde ir aizliegusi ēkas ekspluatāciju;
• ēka ir konservēta;
• ēka faktiski netiek ekspluatēta un atrodas norobežotā teritorijā.
Savukārt gadījumos, kad ēka netiek ekspluatēta, bet ir brīvi pieejama vismaz no vienas fasādes puses, apsekošanas laikā būvspeciālistam būs jānovērtē vismaz garāmgājēju drošības riski un nepieciešamība veikt konservācijas pasākumus. Tas palīdzēs savlaicīgi identificēt potenciālus apdraudējumus apkārtējai videi un sabiedrības drošībai, piemēram, konstrukciju atdalīšanās, fasādes elementu krišanas vai citu bīstamu bojājumu riskus, un nodrošināt, ka īpašnieks veic nepieciešamos drošības vai konservācijas pasākumus.
Būvnormatīva grozījumos ir ietverts jauns pienākums ēkas īpašniekam (vai, ja tāda nav, tad tiesiskajam valdītājam) informēt būvvaldi vai BVKB par otrās vai trešās grupas publiskas vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas faktisku neekspluatēšanu vai ekspluatācijas atsākšanu. Šobrīd BVKB norit aktīvs darbs pie BIS funkcionalitātes pilnveides, lai nodrošinātu, ka ar 2026. gada 1. novembri minēto informāciju par ēku faktisko neekspluatēšanu vai ekspluatācijas atsākšanu ēku īpašnieks varētu paziņot Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), nevis tērējot savu laiku un tieši sazinoties ar būvvaldi vai BVKB.
Grozījumi arī nosaka, ka būvnormatīvs turpmāk neattieksies uz elektroapgādes komersantu līnijveida inženierbūvju un ar tām saistīto transformatoru apakšstaciju ēku apsekošanu, kā arī uz liftu drošuma novērtēšanu, jo tā regulēta citos normatīvajos aktos.
“Būvju tehniskā apsekošana ir būtisks instruments ēku drošas ekspluatācijas nodrošināšanai. Vienlaikus praksē bija redzams, ka dažos gadījumos tā tika veikta formāli, lai izpildītu normatīvo prasību. Līdz ar grozījumiem regulējums saglabā drošības kontroli tur, kur tā ir nepieciešama, bet ļauj neveikt apsekošanu gadījumos, kad ēka netiek ekspluatēta vai nesen ir atjaunota,” norāda BVKB direktore Baiba Vītoliņa.
Lai uzlabotu informācijas pieejamību par ēku energoefektivitāti, noteikumu grozījumi nosaka, ka periodiskās tehniskās apsekošanas laikā valstij vai pašvaldībai piederošām publiskām ēkām ar platību virs 250 m² jāveic arī energosertifikācija, ja ēkai nav spēkā esoša energosertifikāta. Šāda pieeja palīdzēs nodrošināt regulāru datu atjaunošanu par ēku energoefektivitāti un atbalstīs valsts politikas plānošanu ēku fonda atjaunošanas un dekarbonizācijas jomā.
Grozījumi precizē arī periodiskās tehniskās apsekošanas saturu. Apsekošanas laikā apsekotājs turpmāk galvenokārt vērtēs ēkas nesošo konstrukciju mehānisko stiprību, stabilitāti un lietošanas drošību, kā arī pārliecināsies par ugunsdrošības sistēmu uzturēšanas dokumentācijas esamību un vizuāli novērtēs iespējamās izmaiņas ēkā, kas varētu pasliktināt ugunsdrošību. Šādi precizējumi palīdz skaidrāk nodalīt būvju tehnisko apsekošanu no citām uzraudzības jomām, piemēram, ugunsdrošības kontroles.
BVKB atgādina, ka ēku apsekotāji (sertificēti būvspeciālisti) arī turpmāk sagatavoto tehniskās apsekošanas atzinumu ievieto BIS, kas kalpo kā vienota platforma informācijas uzkrāšanai par būvju tehnisko stāvokli un ekspluatāciju. Tas nodrošina pārskatāmu informācijas apriti starp nozares profesionāļiem un institūcijām, kā arī palīdz valstij iegūt aktuālus datus par ēku tehnisko stāvokli un ēku fondu.
Grozījumi būs saistoši vairāk nekā 17 tūkstošiem nekustamo īpašumu īpašnieku – gan fiziskām, gan juridiskām personām –, kā arī būvkomersantiem un būvspeciālistiem, kas veic periodisko tehnisko apsekošanu.
BVKB aicina otrās un trešās grupas publisko ēku īpašniekus, apsaimniekotājus un būvniecības nozares profesionāļus iepazīties ar grozījumiem, savukārt neskaidrību gadījumā sazināties ar BVKB vai attiecīgās pašvaldības būvvaldi.
