Foto: Publicitātes
Eiropas Savienības finanšu perioda no 2021. līdz 2027. gadam otrajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) Rail Baltica projekta īstenošanai piešķīrusi vairāk nekā 928 miljonus eiro.
Par to informē Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS projekta finansējuma saņēmēju Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas, Latvijas Satiksmes ministrijas un Lietuvas Transporta un sakaru ministrijas vārdā. Šis apjomīgais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro, ļaujot veiksmīgi turpināt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.
Eiropas Komisija no 2022. gada finansējuma programmas uzsaukumam iesniegtajiem 353 projektiem atbalstījusi 107 projektus. Kopējais finansējuma apjoms stratēģiskiem ieguldījumiem transporta infrastruktūras attīstībai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pārsniegs 6 miljardus eiro.
Prioritāte finansējuma saņemšanai ir galvenajiem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem Eiropas Transporta (TEN-T) pamattīklā, un Rail Baltica ir starp visvairāk atbalstītajiem Eiropas projektiem. Būtisku finansējumu saņem arī Brennera bāzes tunelis starp Itāliju un Austriju, pārrobežu posmi starp Vāciju un Šveici (Karlsrūe līdz Bāzelei) un starp Vāciju un Nīderlandi (Emmeriha–Oberhauzene). Vairāk nekā 80 % no ES finansējuma tiks piešķirts projektiem, kas nodrošina efektīvāku, zaļāku un viedāku dzelzceļu, iekšējo ūdensceļu un jūras ceļu attīstību TEN-T tīklā. Tāpat finansējumu plānots piešķirt projektiem, kas veicinās Eiropas Savienības – Ukrainas solidaritātes joslas stiprināšanu, lai atvieglotu Ukrainas eksportu un importu.
Eiropas Savienības transporta komisāre Adina Valena (Adina Vălean) sacīja: “Rail Baltica ieviešana agrāk bija prioritāte, taču tagad tā ir ģeopolitiska nepieciešamība, jo mums ir vajadzīgs dzelzceļa transporta savienojums pasažieru un kravu pārvadājumiem uz un no Baltijas valstīm. Atšķirīgo dzelzceļa sliežu platumu salāgošana ir obligāts nosacījums, lai izveidotu integrētu Eiropas dzelzceļa tīklu, kas nodrošinās ātrvilciena satiksmi šajā reģionā un sniegs iedzīvotājiem jaunas pārvietošanās iespējas starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropu. Reģionam ir vajadzīga šī ilgtspējīgā transporta alternatīva līdzās sauszemes un gaisa transportam, no kuriem tas šobrīd ir atkarīgs. Lai turpinātu Rail Baltica projekta ieviešanu, koridora posms Baltijā saņems 928 miljonus eiro papildus jau piešķirtajiem 1,2 miljardiem eiro. Savukārt Rail Baltica līnijai Polijā tiks piešķirti papildu 285 miljoni eiro.”
“Šogad viena no projekta galvenajām prioritātēm būs pamattrases būvniecības darbu uzsākšana visas Baltijas valstīs, kas ietver arī ar pamattrasi saistīto infrastruktūras objektu, struktūru, pievadceļu būvniecību, saglabājot projekta galveno mērķi – nodrošinātu savietojamību un projekta pārrobežu dimensiju. Lai veicinātu savlaicīgu lēmumu pieņemšanu un sekotu progresam, noticis aktīvs darbs pie projekta ieviešanas stratēģijas saskaņošanas ar projektā iesaistītajām pusēm. Tāpat uzsākts darbs pie atjaunotas izmaksu un ieguvumu analīzes un ilgtermiņa biznesa plāna, kas tiks pabeigti 2024. gadā. Šie ir būtiski uzdevumi, lai apliecinātu projekta ekonomisko pamatojumu, nodrošinātu turpmāku finansējuma piesaisti un pilnveidotu projekta izpildi,” sacīja RB Rail AS pagaidu valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Marko Kivila.
“Esmu gandarīts par Eiropas Komisijas lēmumu un veiksmīgajiem uzsaukuma rezultātiem. No pieteiktām aktivitātēm Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā atbalstīti 93 %, kas ir viens no vēsturiski augstākajiem rādītājiem. Tas ļaus būvdarbu veicējiem raitāk strādāt pie Rīgas Centrālās stacijas mezgla un Rail Baltica savienojuma ar lidostu ''Rīga'' izbūves. Tāpat papildus finansējums veicinās zemju atsavināšanas procesu un Rail Baltica pamatlīnijas būvdarbus prioritārajā posmā līdz Lietuvas robežai,” uzsver satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
Finansēšanas līgums, kas tiks parakstīts starp Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru un Rail Baltica 2023. gada trešajā ceturksnī, aptvers šādas galvenās projekta ieviešanas aktivitātes: Latvijā šī uzsaukuma finansējums paredzēts būvniecības darbu turpināšanai pamattrases posmos abās starptautiskajās stacijās – Rail Baltica Rīgas Centrālajā mezglā estakādes izbūvei pār Maskavas un Krasta ielu, platformu pieejām, esošo sliežu pārcelšanai uz stacijas dienvidu pusi, pie starptautiskās lidostas “Rīga” dzelzceļa estakādes būvniecības darbiem un stacijas platformu paaugstināšanai. Tāpat finansējums paredzēts nekustamo īpašumu atsavināšanai, Iecavas būvniecības bāzes izveidei, pamattrases būvniecības un būvuzraudzības darbiem ārpus Rīgas, ko Rail Baltica nacionālais projekta ieviesējs Eiropas Dzelzceļa līnijas plāno uzsākt jau šogad.
"Latvijā Rail Baltica būvniecībā sasniegts būtisks progress, darbus sākām ar inženiertehniski sarežģītākajiem pamatlīnijas posmiem: stacijām un saistīto infrastruktūru Rīgas centrā un pie lidostas. Tagad pārliecinoši virzāmies uz liela apjoma būvniecību ārpus Rīgas, kur pirmais objekts būs būvdarbu atbalsta bāze Iecavā, kas vēlāk transformēsies par infrastruktūras apkopes punktu. Pamatlīnijas izbūves un uzraudzības īstenošanai lieti noderēs uzkrātā pieredze, lai arī šajos darbos būvniecība noritētu, ceļot Latvijas būvniecības nozares kvalitātes, darba drošības un tehnoloģiskā līmeņa latiņu," uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Tiks finansēta dzelzceļa apakšstruktūru, inženierbūvju, vairāklīmeņu dzelzceļa infrastruktūras, pievadceļu un ceļu krustojumu būvniecība vairākos Igaunijas posmos, tai skaitā no Loone līdz Alu, Harju/Raplas apgabala robežas līdz Loone, no Ülemiste līdz Soodevahe, Parila, Juula, Alu ceļu krustojumi un citi. Tāpat arī tiks nodrošināti būvuzraudzības pakalpojumi, kā arī zemju iegāde un ar to saistītās procedūras pamattrases būvniecībai Igaunijā. Lietuvā plānots uzsākt pamattrases būvniecību prioritārajā posmā no Kauņas līdz Latvijas robežai, tai skaitā veicot nepieciešamās ar zemju atsavināšanu saistītās aktivitātes.
Visām Baltijas valstīm kopīgās aktivitātes ietver konsolidētās materiālu piegādes loģistikas plānošanu, Rail Baltica ilgtspējas ietvara aktivitāšu īstenošanu, IT infrastruktūras un saistīto risinājumu ieviešanu, dzelzceļa ekspluatācijas un pārvadājuma konsultanta jeb ēnu operatora konsultācijas un citas aktivitātes.
“Vēlos izteikt mūsu visdziļāko atzinību par ES aktīvo atbalstu un izrādīto interesi par Rail Baltica. Šī uzticēšanās ļauj mums nodrošināt darbu nepārtrauktību, ieviest projektu saskaņā ar nesen apstiprināto Rail Baltica ieviešanas stratēģiju līdz 2030. gadam un ļaus ilgtermiņā veicināt ilgtspējīga transporta alternatīvas izveidi, nodrošināt reģionālo savienojamību un militārās mobilitātes iespējas,” sacīja Marko Kivila, RB Rail AS pagaidu valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.
No 2014.-2021. gada finanšu perioda Rail Baltica īstenošanai jau ir pieejami vairāk nekā 1,6 miljardi eiro, no kuriem līdz 85 % veido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalsts, savukārt atlikušo daļu līdzfinansē no Baltijas valstu budžetiem. Kopā ar nesen apstiprināto papildu ES finansējumu un nacionālo finansējumu Rail Baltica nodrošinājusi aptuveni 2,7 miljardus eiro.
CEF Transporta programma īsteno Eiropas Savienības transporta infrastruktūras politiku, atbalstot ieguldījumus transporta infrastruktūras veidošanā vai modernizācijā visā Eiropā.
