Jaunu privātmāju būvniecībā, pēdējos trīs gados dominē koka karkasa mājas, aiz sevis atstājot mūra ēkas, vidējam aizdevuma apmēram māju būvniecībā sasniedzot apmēram 230 000 eiro. Vienlaikus pieaug interese par mazākām ēkām un samazinājusies arī ārtelpu platība, liecina Luminor bankas novērojumi. Par tendencēm māju būvniecībā stāsta Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Kā veidojas koka mājas vērtība?
Privātmāju būvniecība kopumā ir aktīva. Pēdējos gados Latvijā būtiski pieaugusi interese par koka karkasa privātmājām. Tās kļūst par populāru alternatīvu mūra ēkām, un bankas tām parasti piemēro līdzīgus aizdevuma nosacījumus abiem būvniecības veidiem. Vidējais aizdevuma apmērs šādu māju būvniecībai ir ap 230 000 eiro.
Koka karkasa māju būvniecībā bieži tiek izmantotas rūpnīcā iepriekš izgatavotas konstrukcijas, kas ļauj būtiski saīsināt būvniecības procesu salīdzinājumā ar mūra ēkām. Tas ir nozīmīgs ieguvums klientiem, kuri vēlas ātrāk uzsākt dzīvi jaunajā mājoklī. Lielākā daļa klientu izvēlas tipveida projektus, kurus bieži iespējams apskatīt klātienē. Tas sniedz ieskatu telpu plānojumā un praktiskos risinājumos, kādi tiks pielietoti koka karkasa mājas būvniecībā. Vienlaikus tas var ierobežot iespējas radīt individuālu mājokli un īstenot konkrētākas vīzijas. Tajā pašā laikā, koka ēku būvniecības izmaksas mēdz būt prognozējamākas, taču tās var ietekmēt koka cenu svārstības tirgū konkrētajā laikā.
Svarīgs faktors mājokļa vērtības noteikšanā ir arī tā atrašanās vieta. Īpašumiem Rīgā, Pierīgā, lielākajās pilsētās un novadu centros parasti vērtība ir augstāka. Vērtējumā tiek ņemti vērā vairāki aspekti, tostarp atrašanas vieta, ēkas un zemes platība, telpu plānojums, būvniecības kvalitāte un apkārtējā vide.
Privātmāju būvniecības tendences
Novērojam arī vairākas tendences māju būvniecībā, piemēram, ir samazinājusies vidējā iekštelpu platība, kas, visticamāk, ir skaidrojams ar cilvēku vēlmi samazināt būvniecības izmaksas. Ja 2024. gadā privātmāja bija vidēji 135 m2 liela, tad 2025. gada pirmajā pusgadā vidējā iekštelpu platība bija 125 m2. Arī ārtelpas samazinājušās no 48 m2 uz 38 m2, te gan jāpiemin, ka ārtelpas, piemēram, terase var tikt izbūvēta arī pēc mājas būvniecības pabeigšanas.
Vienlaikus pieaug interese par mazākām ēkām, īpaši tādām, kuru apbūves laukums nepārsniedz 100 kvadrātmetrus. Tas atbilst mūsdienu pieprasījumam pēc kompaktākiem un efektīvākiem mājokļiem, īpaši, ja tie paredzēti tikai vasaras sezonai (tad platība pat ir līdz 60 kvadrātmetriem), kā arī ar cilvēku vēlmei samazināt gan būvniecības, gan uzturēšanas izmaksas.
Pēc Luminor datiem, privātmāju iegādi vai būvniecību izvēlas katrs ceturtais kredītņēmējs. Pieprasītākās vietas gan privātmāju būvniecībai, gan iegādei atrodas 35 kilometru rādusā ap Rīgu. Visvairāk šādi darījumi notiek Pierīgā (23%), īpaši Ropažu, Olaines un Mārupes novadu apkaimes. Arī interese par zemes iegādi privātmājas būvniecībai saglabājas augsta, pēdējo divu gadu laikā reģistrēti vairāk nekā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem māju būvniecībai.
