Foto: Publicitātes foto
Izmantojot Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā izveidoto testēšanas poligonu, iegūtas jaunas atziņas par būkonstruktīvo risinājumu izvēli zema energopatēriņa ēkām un to ilgtspēju.
LU 72. zinātniskās konferences sekcijā „Ēku siltumfizika, energoefektivitāte un ilgtspēja Latvijas klimatā” 29. janvārī Fizikas un matemātikas fakultātē, Zeļļu ielā 8, tiks prezentēti LU Botāniskajā dārzā izveidotajos testēšanas stendos veiktā monitoringa pirmā gada datu analīzes rezultāti. Lai pārbaudītu Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotus būvkonstruktīvos risinājumus, kas galvenokārt veidoti no vietējām izejvielām un ļauj nodrošināt būvju ilgtspēju un termisko komfortu ar nelielu energopatēriņu, tiek veikti vispusīgi mērījumi un modelēšana piecām ēkām, kas izbūvētas no dažādām būvkonstrukcijām. Pētījums ir unikāls, jo šāda veida salīdzinošā ilgtermiņa analīze Latvijas klimatā līdz šim nav veikta. Ar pirmajām atziņām LU pētnieki iepazīstināja jau pagājušā gada nogalē izstādē „Vide un enerģija”, kā arī semināros nozares profesionāļiem. Tagad ir iegūti rezultāti par pirmajiem četriem apkures sezonas mēnešiem.
Visas modeļēkas novietotas vienādos apstākļos un ir vienāda izmēra, ar vienādiem logiem, durvīm un pārsegumiem. Šajās ēkās apkuri, dzesēšanu un ventilāciju nodrošina inovatīvi gaisa siltumsūkņi. Energoefektivitātes, termiskā komforta un konstrukciju ilgtspējas monitoringu paredzēts turpināt vismaz vēl trīs gadus - šo iespēju nodrošina uzsāktais ESF līdzfinansētais pētījumu projekts „Latvijas klimatam un kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai piemērotu ilgtspējīgu un sistēmisku risinājumu izstrāde gandrīz nulles patēriņa ēkām”. Tas ļaus turpināt analizēt gan pārejas procesu ietekmi uz energoefektivitāti un termoklimatiskajiem apstākļiem telpās, gan arī izvērtēt Latvijas klimatam raksturīgo izteikto temperatūras svārstību un augstā gaisa mitruma ietekmi uz konstrukciju ilgtspēju un energoefektivitāti.
Jau pašreizējie rezultāti ļauj izvērtēt plaši izplatītos mītus par konstrukciju masivitātes lomu, to „elpošanu” un tā saucamajiem „eko” materiāliem. Tai pat laikā tie parāda, cik izšķiroša ir mitruma loma un godprātīga ražotāju attieksme, uzdodot savas produkcijas raksturlielumus un kā tas ietekmē iedzīvotāju „maciņus”.
Pētījums tiek veikts, lai sekmētu EP Direktīvas 2010/31/ES par energoefektivitāti ieviešanu Latvijā. Tā paredz no 2020. gada nodrošināt gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību ES. Šo apjomīgo pētījumu līdzfinansēja ERAF projekts „ES energoefektivitātes un optimāla telpu mikroklimata prasībām atbilstoša kompozīta ēkas ārsienas konstruktīvā risinājuma no vietējām izejvielām izstrāde, izmantojot multifizikālās modelēšanas metodi”, kuru realizēja Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorija. Papildu informācija par pētījumu un tā rezultātiem: www.eem.lv.
