Foto: Publicitātes
UNESCO Pasaules kultūras mantojuma atjaunošanas programmas ietvaros jaunu elpu ieguvusi Farmācijas muzeja mājvieta Riharda Vāgnera ielā 13, Rīgā - VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā 18. gadsimta rokoko stila ēkai atjaunota ārējā fasāde, logi un ieejas portāls ar greznajām ieejas durvīm, kā arī ēkas ilgtspējīgai saglabāšanai atjaunota lietus ūdens novadīšanas sistēma, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Restaurācijas darbi tika uzsākti 2020. gada jūnijā un pabeigti pusgada laikā. Būvdarbus veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”, būvuzraudzību SIA “Būvēlogs Projekti”, projekta risinājumus izstrādāja SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” speciālisti. Kopējais projekta budžets – 295,2 tūkstoši euro, līdzekļi piesaistīti no valsts dotācijas programmas - UNESCO Pasaules kultūras mantojuma “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā esošo valsts ēku sakārtošanai.
“Esmu patiesi gandarīta par rūpīgi paveikto darbu, kvalitatīvo rezultātu un visu pušu veiksmīgo sadarbošanos būvdarbu gaitā. Paldies VNĪ un būvniekiem par patiesu ieinteresētību un rūpēm, ar kādām tika paveikts restaurācijas projekts un pretimnākšanu muzeja vajadzībām. Tagad atjaunotā ēkas seja varēs priecēt ne tikai muzeja darbiniekus un citus ēkas šis iemītniekus, bet arī ikvienu viesi un garāmgājēju”, norāda Farmācijas muzeja vadītāja Inta Vegnere.
Farmācijas muzeja ēka atrodas Vecrīgā, paralēli Vaļņu ielai, kuras vienā galā atrodas Galerija ”Centrs” un otrā – Līvu laukums, dzīvojamajā namā, kas ir 18.gs. arhitektūras piemineklis. 18. gadsimta vidū nams piederēja H. Bolam – šajā laikā ēka arī ieguvusi pašreizējo apjomu. Tās pirmais stāvs izmantots amata meistara darbnīcas vajadzībām, otrais stāvs ticis apdzīvots. 1766. gadā īpašuma vērtība bijusi 4485 Alberta Valsts dālderi.
Ēkas arhitektoniski mākslinieciskajā izpētē, ko VNĪ uzdevumā veica restaurācijas speciālisti un pētnieki SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" secināts, ka ēka būvēta vietā, kur kādreiz bijis Rīdzenes upes krasts, ar ko daļēji izskaidrojama ēkas nevienmērīgā sēšanās gruntsapstākļu dēļ. Gruntsgabals atrodas pilsētas t.s. iekšvaļņu teritorijā, kurā kopš 16. gadsimta tika celtas koka ēkas, bet pēc 1689. gada ugunsgrēka – mūra nami. 17. gadsimta beigās, kad pār Rīdzenes upi tika ierīkoti 6 tilti, apbūvē šajā rajonā kļuva intensīvāka. Jau šajā laikā gruntsgabalā atrodas mūra ēka ar trijām logu asīm.
Ēka ir ievērojama ar „Kariešu meistara nama” rokoko portālu un grezno durvju komplektu, kas kā spēcīgs dekoratīvs akcents centrēts ēkas simetrijas asī. Ap 1770. gadu greznā rokoko stila portāla ārdurvis veidojis kokgriezējs J. Meijers, kurš Rīgā ieradies 1761. gadā no Dancigas. Ēku noslēdz augsts, ar holandiešu tipa kārniņiem segts jumts. 19.gs. tajā mitinājies kariešu meistars Goblens. Padomju laikā ēkā bijuši komunālie dzīvokļi.
