Foto: Publicitātes
Aizvadītajā nedēļā veiksmīgi pabeigts Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskās baznīcas krustapuķu restaurācijas kārtējais posms.
Neogotikas formās celtajai baznīcai, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam, šajā restaurācijas posmā tika uzstādītas 37 jaunas krustapuķes, kā arī pilnībā atjaunoti tās balstošie jumta un fasādes dekoratīvie tornīši.
Pirmie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumi, kuros minēts, ka vecās Ģertrūdes baznīcas jumta dekori ir avārijas stāvoklī, datēti ar 1998. gadu, taču pati krustapuķu demontāža tika uzsākta ievērojami vēlāk – 2008. gadā.
„Kad Ģertrūdes baznīca tika celta, neviens jau nedomāja par to, ka pēc140 vai 150 gadiem jumta dekorus vajadzēs mainīt. Līdz ar to tika izgatavotas viengabalainas dekoru formas, kuras visdrīzāk tika atlietas jau uzstādīto tornīšu galos vēl paša būvniecības procesa laikā. Vienīgais stiprinājums, kas sasaistīja betona krustapuķi ar dekoratīvo tornīti, bija tērauda stienis. Taču gadu gaitā, ilgstoši sūcoties cauri betonam, mitrums neizbēgami izraisa koroziju, kas tēraudu var izplest līdz pat četrām reizēm. Tas šajā gadījumā arī notika, un rezultātā palēnām sadrupa gan pašas krustapuķes, gan arī tornīši, uz kurām tās bija nostiprinātas,” stāsta AS „Būvuzņēmums Restaurators” būvniecības un restaurācijas projektu vadītājs Alberts Jukonis. Viņš arī atklāj, „lai situācija neatkārtotos, mums nācās izdomāt pilnīgi jaunu krustapuķu koncepciju. Sākot ar materiāliem un īpašu pārklājumu, kas neļauj mitrumam sūkties cauri betonam, un beidzot ar pašu krustapuķu konstrukciju, kuras tagad ir atlietas pa detaļām un uzstādīšanas procesā tiek speciāli iebetonētas tornīšos kopā ar nerūsējošā tērauda stieni.”
Līdzšinējo 67 dievnama krustapuķu restaurācija noritēja trijos posmos, kuru laikā atjaunošanas darbus veica AS „Būvuzņēmums Restaurators”.
Pirmajā restaurācijas darbu posmā, kurš tika uzsākts vēl 2008. gadā, tika atrasti līdzekļi, lai vecās krustapuķes demontētu, atrastu tehnisko risinājumu un atlietu detaļas aptuveni 28 jauno krustapuķu izgatavošanai. Taču līdzekļu nebija tik daudz, lai jaunās krustapuķes uzstādītu uz jumta.
2009. gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija piešķīra 5 000 latu, par kuriem baznīcai tiek uzliktas atpakaļ pirmās trīs krustapuķes. Pārējās krustapuķes atrodas ēkas pagrabā līdz pat 2011. gadam, kad pateicoties pazīstamā advokāta Andra Grūtupa individuālam ziedojumam (vairāk kā 23 000 latu apmērā), tornīšu smailēs tiek uzliktas arī pārējās 25 puķes. Ar to noslēdzas otrais vecās Ģertrūdes baznīcas jumta dekoru atjaunošanas posms, kura laikā kopā ir izgatavotas un uzstādītas 28 jaunas krustapuķes.
Nākamais restaurācijas darbu posms pie jumta dekoriem atsākas 2014. gadā, kad, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķirtajam finansējumam, tika izgatavotas atlikušās 37 krustapuķes. Taču, to uzstādīšanas laikā atklājas, ka sākotnēji Ģertrūdes baznīcai bijušas vēl divas krustapuķes, kuras sākotnēji projektētāju uzmanībai paslīdējušas garām.
Tagad, noslēdzoties fasādes restaurācijas darbu trešajam posmam, dievnams ir atguvis 67 atjaunotas vēsturiskās krustapuķes un dekoratīvos tornīšus.
„Darbs, kas pēdējo septiņu gadu laikā ir ieguldīts pie krustapuķu atjaunošanas un nostiprināšanas, patiesībā ir milzīgs. Pašas puķes vien ir sešu veidu. Tas nozīmē, ka katram veidam ir jāizgatavo savs formu komplekts, jāatlej detaļas un jānostiprina tās uz celtnes jumta vai fasādes. Papildus darbam, ko paveicām pie pašu krustapuķu restaurācijas, nācās atjaunot arī to pamatnes tornīšus un rūpēties, lai pašreizējā konstrukcija, būtu ilglaicīgāka par iepriekšējo,” skaidro AS „Būvuzņēmums Restaurators” valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs, norādot, ka visiem iepriekš nosauktajiem tehniskajiem risinājumiem baznīcas jumta dekoru konstrukciju vajadzētu padarīt ievērojami izturīgāku.
Sagatavoja: Jānis Riņķis, AS „Būvuzņēmums Restaurators” sabiedrisko attiecību speciālists
