Foto: Publicitātes
Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati, cilvēki aizvien aktīvāk apdrošina savus mājokļus: salīdzinot ar 2014. gadu, apdrošināto īpašumu skaits ir palielinājies par piekto daļu. Vislielākais kāpums – 43% – ir novērojams dzīvokļu apdrošināšanā. Izvērtējot vidējo īpašuma vecumu, var secināt, ka aizvien biežāk cilvēki sāk apdrošināt arī dzīvokļus padomju laika projektos, - vidējais apdrošināto daudzdzīvokļu mājokļu celšanas laiks ir 1973. gads.
„Būtiska tendence, ko vērojam, analizējot mūsu klientu datus, - arvien vairāk tiek apdrošināti dzīvokļi padomju laika projektos, turklāt lēmumu par izvēli apdrošināt savu īpašumu īpašnieks pieņem pats, nevis tādēļ, ka īpašums ir kļuvis par hipotēkas nodrošinājumu. Šī iemesla dēļ 2014. gadā vidējais apdrošinātās mājas celšanas laiks bija 1961. gads. Savukārt daudzdzīvokļu māju apdrošināšanas dati norāda, ka pēdējos trīs gados vidējais ēkas vecums ir saglabājies nemainīgs – 1973.gads. Pieaugoša tendence vērojama arī dzīvokļu apdrošināšanā jaunajos projektos,” norāda Līva Bogdanova, BALTA Fizisko personu Īpašuma produktu vadītāja. Šo tendenci veido lielais padomju laiku sērijveida ēku īpatsvars, kā arī lielais apdrošināšanas ņēmēju skaits reģionos.
„Sērijveida dzīvokļu pārdošanas darījumi joprojām sastāda būtisku daļu no visiem nekustamo īpašumu darījumiem. Skaita ziņā tie ir ap 60% no nekustamo īpašumu pirkumu darījumiem, kas ir vidēji no 350 līdz 450 darījumiem mēnesī. Savu popularitāti tirgū saglabā lietuviešu un 602. sērijas dzīvokļi, un tiem seko pieprasījums Hruščova tipa dzīvojamajās mājās. Tas skaidrojams ar to, ka Latvijā ir liels šādu būvju īpatsvars, kā arī ģimenēm iegādāties sērijveida dzīvokli finansiāli ir vieglāk. Ja ģimene izmanto ALTUM programmas galvojumu, tad, lai tiktu pie sava pirmā mājokļa, ģimenei vidēji pietiek ar uzkrājumiem pāris tūkstošu eiro apmērā. Un pēc mūsu novērojumiem, pāreja uz savu īpašumu ir laiks, kad jaunās ģimenes aizdomājas arī par nepieciešamību apdrošināt īpašumu,” atklāj DNB bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš.
Visbiežāk tiek apdrošināti divistabu dzīvokļi, kuru vidējā platība ir 45 – 60 m2, un mājas ar vidējo platību 75 – 150 m2. Ņemot vērā, ka pēdējos trīs gados ir audzis gan apdrošināto dzīvokļu (43%), gan māju skaits (15%), mājokļu platību proporcija nav mainījusies, tādēļ saglabājas tendence, ka tiek apdrošinātas vidēja izmēra dzīvojamās platības. Par 2%, sasniedzot 30% no visām apdrošinātajām mājām, ir pieaudzis apdrošināto lielo māju skaits.
Arī vidējās apdrošināšanas seguma summas, salīdzinot ar 2014. gadu, ir krietni atšķirīgas. Ja vidējā mājas apdrošināšanas seguma summa 2014. gadā bija 70 000 EUR, tad 2016. gadā tā jau ir 90 000 EUR. Arī dzīvokļu apdrošināšanas segumu summas atšķiras teju par piekto daļu. Tas nozīmē, ka cilvēku dzīves kvalitāte ir uzlabojusies un viņu mājokļi ir kļuvuši vērtīgāki, jo nekustamo īpašumu tirgū tik krasas svārstības nav notikušas.
