Foto: Liepājas koncertzāles jeb daudzfunkcionālā centra "Lielais dzintars" kopskats / www.liepaja.lv
Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, "Rietumu Radio" atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.
Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA "Merks", kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. "Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām," atzina Sesks.
Koncertzāles "Lielais dzintars" būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.
Uzņēmuma "Skonto Būve" piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības "UPB" piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.
Kā pastāstīja Sesks, pašlaik piedāvājumi tiek rūpīgi izvērtēti, lai izraudzītos saimnieciski izdevīgāko un "nebūtu problēmu būvniecības procesa laikā". "Tas ir rūpīgs un skrupulozs profesionāļu darbs, un, kad izvērtēšanas process būs pabeigts, jau precīzāk varēsim runāt par termiņiem," atzina Sesks.
Liepājas mērs noraida izskanējušās bažas par to, vai pašvaldība bez valsts līdzdalības spēs uzturēt tik lielu objektu un piepildīt to ar kvalitatīvu saturu. Kā skaidroja Sesks, koncertzāle būs daudzfunkcionāla un tajā varēs rīkot ne tikai koncertus, bet arī konferences, seminārus, izstādes, ēka kļūs par mājvietu Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Liepājas Mūzikas vidusskolai, kas šobrīd savās mājvietās maksā par apkuri.
"Protams, ka būs aktīvi un radoši jāstrādā un arī pašvaldībai ar savu artavu jāpiedalās kompleksa attīstībā, uzturēšanā un iedzīvināšanā," sacīja Sesks. Viņš atzina, ka arī pirms Liepājas Olimpiskā centra (LOC) būvniecības ir bijuši skeptiķi, kas apšaubījuši tā lietderību un dzīvotspēju. Taču pašlaik LOC dienā apmeklējot trīs četri tūkstoši apmeklētāju, un, kā izteicās Liepājas mērs, centra darbība atzinīgi novērtēta gan Latvijas, gan visas Baltijas mērogā.
Kā ziņots, koncertzāles "Lielais dzintars" būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumu atvēršanas termiņš ir pārcelts uz 5.aprīli, jo vairāki pretendenti lūguši termiņu pagarināt, "Rietumu Radio" iepriekš informēja Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš, norādot, ka iepirkumu likums to pieļauj.
Piedāvājumu atvēršanas termiņi pārcelti jau vairākkārt: sākotnēji piedāvājumus bija plānots atvērt 6.martā, tad - 26.martā. Termiņu pārcelšanu Jēriņš skaidroja ar koncertzāles projekta lielo apjomu un projekta sarežģītību, tāpēc pretendentiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai sagatavotu savus piedāvājumus.
Pēc piedāvājumu atvēršanas, kā skaidroja Jēriņš, arī paies laiks, kamēr tiks izvērtēti piedāvājumi, izraudzīts saimnieciski izdevīgākais variants un nokārtotas citas formalitātes, ko prasa likums. Turklāt esot jārēķinās, ka arī šo lēmumu var pārsūdzēt IUB.
Kā atzina Jēriņš, optimistiskākās prognozes paredz, ka līgums ar koncertzāles būvnieku varētu tikt noslēgts ne ātrāk kā šā gada maijā. Amatpersona atzīst, ka pašvaldība nevar ietekmēt būvnieka izvēles procesu, vienlaikus piebilstot, ka "tas nevar vilkties bezgalīgi".
Jau ziņots, ka iepirkuma konkursā par Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" būvniecību kandidātu jeb konkursa pirmās kārtas atlasi izturējuši un par atbilstošiem atzīti četri no pieciem pretendentiem: AS "UPB", SIA "Merks", SIA "Skonto būve", kā arī apvienība "Hochtief Solutions" un "Velve".
Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēta pretendentu atbilstība kvalifikācijas prasībām. Tie pretendenti, kuri šīm prasībām atbilst, tiek virzīti uz konkursa otro kārtu - proti, viņiem būs jāiesniedz konkrēti finanšu piedāvājumi būvniecībai, informēja pašvaldībā.
Jau ziņots, ka Liepājas dome izsludinājusi daudzfunkcionālā centra "Lielais dzintars" jeb Liepājas koncertzāles būvniecības konkursu, informēja koncertzāles projekta vadītājs Ints Dālderis.
Plānojot būvdarbu veikšanu, kandidātam jānodrošina darba izpilde termiņā, kas nav ilgāks par 30 mēnešiem pēc būvdarbu sākšanas.
Liepājas koncertzāles tehnisko projektu izstrādājis Austrijas arhitekts Folkers Gīnke, kurš uzvarēja 2003.gadā notikušajā starptautiskajā konkursā. Koncertzāles būvniecība paredzēta Liepājā, Radio ielā 8. Būves kopējā platība atbilstoši tehniskajam projektam ir 14 126 kvadrātmetri, ēkā būs astoņi stāvi. Lielajā koncertzālē paredzētas 1080 skatītāju vietas, bet kamerzālē - 200 vietas.
2011.gada novembrī Liepājas pilsētas dome atbalstīja Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti projekta īstenošanai. 1.decembrī dome parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par sešu miljonu latu piesaisti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta īstenošanai. Līgums paredz, ka projekta īstenošanas beigu termiņš ir 2015.gada 30.jūnijs.
28.decembrī Liepājas pilsētas dome un Kultūras ministrija (KM) parakstīja nodomu protokolu, kurā ministrija apņēmās "Lielajā dzintarā" izvietot tās padotībā esošo E.Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolu un Liepājas Simfonisko orķestri. Atbilstoši nodomu protokolam dome un KM apņemas sadarboties projektam nepieciešamā finansējuma piesaistē, sagatavot un nodrošināt daudzfunkcionālā centra apsaimniekošanas un juridiskā modeļa īstenošanu.
Šā gada 20.janvārī premjers Valdis Dombrovskis (V) solīja atbalstu Liepājas koncertzālei, apliecinot, ka valdība meklēs iespējas papildus atbalstīt Liepājas koncertzāles projektu, lai paredzētajos termiņos to pabeigtu un nodrošinātu sekmīgu funkcionēšanu.
31.janvārī Liepājas pilsētas būvvaldē tika apstiprināts koncertzāles "Lielais dzintars" tehniskais projekts.
Liepājas koncertzāles kopējās izmaksas tiek lēstas ap 19,5 miljoniem latu. Ēkā paredzēts izvietot arī Liepājas Mūzikas vidusskolu.
Liepājas koncertzāles jeb daudzfunkcionālā centra "Lielais dzintars" projektā līdz šim ieguldīti jau vairāk nekā pieci miljoni latu.
