Četru Latvijas jauno arhitektu darbi nominēti ikgadējai Baltijas arhitektu savienību asociācijas (BAUA) arhitektūras skolu absolventu balvai. Tai kopumā pretendē septiņu Baltijas arhitektūras skolu 16 izcilākie bakalaura un maģistra programmu studentu darbi. Balvu labākajam no tiem pasniegs svinīgā ceremonijā sestdien, 9. novembrī, plkst. 19:30 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Studentus, kurus izvirzīt ikgadējai balvai, izvēlējās un nominēja pašas augstskolas. Labāko arhitektūras studentu diplomdarbu izstādi un balvas pasniegšanu Baltijas valstu līmeni organizē jau septīto reizi. Ar visiem nominētajiem darbiem var iepazīties, apmeklējot izstādi Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātē Durbes ielā 4, Rīgā. Izstāde aplūkojama līdz janvāra vidum.
Studentu veikumu vērtēs profesionāla žūrija, tajā skaitā Starptautiskās Arhitektu savienības ģenerālsekretārs Serbans Tiganas (Serban Tiganas) un pārstāvji no katras dalīvbalsts - arhitekte Ilze Mekša, SIA Wonderfull, Igns Ogintas (Ignas Uogintas), DO Architects, un Narvas pilsētas galvenais arhitekts Ivans Sergejevs (Ivan Sergejev).
No Latvijas universitātēm ir izvirzīti šādi darbi:
Matijs Babris, Rīgas Tehniskā Universitāte, “Būves kokos dabas tūrisma veicināšanai. Strenču ūdens tūrisma centrs”, maģistra darbs
Autors pēta, kā koku mājas var palīdzēt attīstīt dabas tūrismu, sniedzot unikālu un autentisku pieredzi. Darbā apkopota informācija par koku māju būvniecību, vēsturi un veidiem, kā arī intervēti 30 eksperti un organizēti trīs praktiski modelēšanas semināri dažādās Latvijas pašvaldībās. Balstoties uz savākto informāciju un praktisko modelēšanas semināru pieredzi, ierosināts Strenču parka revitalizācijas projekts, lai šajā apgabalā palielinātu ūdens tūristu skaitu. Vietējā autentiskā pirts, plostnieku svētki un psihoneiroloģiskā klīnika nodrošina lieliskus nosacījumus aktīvai un rehabilitējošai dabas terapijai.
Jēkabs Šmits, Rīgas Tehniskā Universitāte, “Velo koplietošanas risinājumi pilsētvidē”, bakalaura darbs
Darba autors pēta, kā piesātināto transporta sistēmu dēļ pilsētas maina mobilitātes paradumus, piedāvājot un izvēloties izmantot ilgtspējīgākus transporta veidus, piemēram, velosipēdus un to koplietošanu. Rīgā “zināšanu jūdzes” ietvaros velosipēdu koplietošanai varētu būt neatņemama loma studentu ikdienas mobilitātē, veicinot sadarbību starp universitātēm, kas ir velosipēdu infrastruktūras un tās kultūras attīstības katalizators Rīgā, kā zīmols un ilgtspējīgs piemērs citām pašvaldībām.
Ruta Rinkule, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, “Saulkrastu novada teritorijas “Silmala” lokālplānojums, mainot teritorijas lietošanas veidu no dārzkopības uz dzīvojamo”, maģistra darbs
Jaunā arhitekte piedāvā 19 kritērijus - īpašības un vērtības -, kas atšķir vasarnīcu ciematus no dzīvojamajiem rajoniem. Caur katru no šiem kritērijiem viņa sniedz priekšlikumus, kā pašreizējo Saulkrastu novada vasarnīcu ciematu “Silmala” pārveidot par ilgtspējīgu dzīvojamo rajonu ar potenciālu kļūt par pievilcīgu jauktas izmantošanas teritoriju. Autores projekts attēlo pēc iespējas reāli īstenojamu scenāriju, kura lielākais gaidāmais šķērslis ir pašvaldības politiskā griba.
Helēna Laura Bindemane, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, “Mūsdienīgs studentu mājoklis Torņakalnā”, bakalaura darbs
Dzīves telpa mūsdienu studentiem, kas aicina pārdomāt tradicionālos priekšstatus par studentu viesnīcu arhitektūru - šādu projektu Torņakalnā izstrādājusi bakalaura darba autore. Studentu mājoklis dod iespēju tās iemītniekiem daudzveidīgajās koplietošanas telpās dalīties ar zināšanām un atklāt kopīgas intereses. Taču vienlaikus projekts sniedz studentiem savu privāto telpu - greznību, ko viņi nereti meklē pēc vecāku ligzdas atstāšanas. Torņakalna studentu mājokļu projekta mērķis ir sniegt piemēru tam, ko mūsdienu studenti meklē savā dzīves telpā.
Novembra sākums - arhitektūras zīmē
Novembra pirmajā nedēļā notiek arī vairāki citi arhitektūras nozarei nozīmīgi starptautiski pasākumi. 6. novembrī Rīgā tiekas Starptautiskās Arhitektu savienības (International Union of Architects - UIA) pārstāvji no 19 valstīm, tajā skaitā Baltijas, lai diskutētu par reģiona valstu aktuālajiem arhitektūras tematiem, dalītos ar inovācijām, spriestu par pārrobežu sadarbības iespējām. Savukārt 7. un 8. novembrī notiek starptautiskā konference Architecture of Migration, kas ir lielākais nozares notikums reģionā un pulcēs pilsētplānošanas, arhitektūras, mobilitātes un sociālo zinātņu ekspertus no desmit valstīm.
