Foto: Sarmīte Livdāne
Lai veicinātu labo praksi ēku energoefektivātes jomā, kā arī lai veidotu sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību un energoefektivitāti kopumā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un žurnālu “Būvinženieris” rīko konkursu “Energoefektīvākā ēka Latvijā”. Konkurss notiek piekto gadu.
Konkursa žūrijā apvienojušies dažādu specialitāšu eksperti, kuri katrs savā jomā niansēs izvērtē konkursam pieteiktās ēkas. Šoreiz par konkursa gaitu, ieguvumiem un pieredzi iztaujājām žūrijas komisijas vadītāju, žurnāla “Būvinženieris” galveno redaktori un Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekli Mārīti Šperbergu.
Ar katru gadu kļūstam kvalitatīvāki, kļūstam energoefektīvāki
Konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā” projektus ik gadus iesniedz vairāk kā 40 pretendenti. Konkursa žūrija, izvērtējot pretendentus, ikreiz atklāj arvien jaunas nianses, kā nākošajā gadā pilnveidot konkursa nolikumu. Pēc kārtējā konkursa noslēguma žūrija uzsāk diskusiju jau par nākošā konkursa vērtēšanas sistēmu un kritērijiem. Kā akcentē M.Šperberga: „Žūrijas intensīvais darbs apliecina to, ka konkurss nav formāls. Konkursa gaitā rūpīgi tiek meklēti un arī atrasti labākie piemēri energoefektivitātei Latvijā”.
Gaidot šī gada konkursa pieteikumus, M.Šperberga ar gandarījumu atzīst, ka konkursa mērķis jau ir sasniegts – būtiski ir palielinājusies sabiedrības izpratne par energoefektivitāti, renovētās ēkas kļūst arvien energoefektīvākas, tiek rasti dažādi jauni risinājumi vēl labāku rezultātu sasniegšanai, un ar katru gadu arī konkursam iesniegto projektu kvalitāte uzlabojas. Pieredzei ir liela nozīme visās jomās – energoefektivātes pasākumu īstenošanā, gan konkursa žūrijas darbā, uzsver M.Šperberga.
Dažādas pašvaldības, dažāda aktivitāte konkursā
Latvija ir dažāda, mums ir ļoti dažādas pašvaldības, un dažāda ir to aktivitāte energoefektivitātes pasākumu īstenošanā un līdz ar to arī dalībai konkursā.
Liela nozīme ir gan uzņēmīgiem namu iedzīvotājiem, gan apsaimniekotājiem un, protams, pašvaldībām. Šajā jomā darbīgākās pašvaldības ir Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Saldū.
Diemžēl līdz šim ļoti mazs pieteikumu skaits bijis no Latgales. Tāpēc šogad konkursa organizatori cenšas uzrunāt īpaši Latgales pašvaldības, būvuzņēmumus un apsaimniekotājus .„Arī Latgalē ir labas būves, kuras pelnījušas novērtējumu, atzinību un plāksnīti “Energofektīvākā ēka Latvijā”,” uzsver M.Šperberga.
Arī energoefektivitātes veicināšanas pamatā - cilvēku attieksme un entuziasms
Sabiedrībā vairāk dominē uzskats, ka veikt ēku renovāciju un veicināt energoefektivitāti iespējams tikai ar milzīgiem ieguldījumiem, tai skaitā piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu. Tomēr M.Šperberga norāda, ka ieceres realizēšanā būtiska nozīme ir cilvēku attieksmei, ieinteresētībai un entuziasmam.
Žūrijas komisijas vadītāja spilgti atceras, kā konkursa pirmajā gadā tika apbalvota Valentīna Jermaka no Rīgas, kura lielo enerģiju un pūles bija veltījusi sava nama renovācijai. Viņa pacietīgi bija apstaigājusi visus lielās daudzstāvu mājas dzīvokļus un pārliecinājusi nama iedzīvotājus par renovācijas nepieciešamību. Pat tos, kuri sākumā bija skeptiski noskaņoti, šī kundze ar savu entuziasmu un neatlaidību spēja pārliecināt. Turklāt māja tika renovēta bez Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma.
Renovācijas rezultāti bija labi un cilvēki juta būtisku līdzekļu ietaupījumu. Un mājas iedzīvotāji, tai skaitā arī tie, kas sākumā bija pret mājas renovāciju, pateicās V.Jermakas kundzei par paveikto. Pēc tik radikālām pārmaiņām blakus mājas iedzīvotāji lūdza, lai šī kundze arī viņu mājai noorganizē renovāciju, jo pašiem trūkst uzņēmības un entuziasma.
„Tas tikai vēlreiz apliecina, ka jebkurš paveiktais darbs ir atkarīgs gan no mūsu vēlmes kaut ko darīt, gan no uzņēmības un spējas pārvarēt savu ierasto slinkumu,” uzskata M.Šperberga.
„Lipīgā” energoefektivitāte
Kaut gan renovēto ēku skaits un sabiedrības izpratne energoefektivitātes jomā Latvijā ar katru gadu pieaug, mums vēl tāls ceļš priekšā, lai sasniegtu šajā jomā attīstītākās valstis Eiropā.
Pēc M.Šperbergas domām, tieksme pēc energoefektīvām ēkām kļuvusi visai “lipīga”. „Ja pilsētas vienā kvartālā ir renovēta viena māja, tad nākamajā gadā tai blakus tiek renovētas vēl vairākas ēkas. Redzot skaistu māju un patiesu ietaupījumu, blakus esošo māju iedzīvotāji daudz drošāk pieņem lēmumu arī par savas ēkas renovāciju. Turklāt, ierodoties žūrijas komisijai, iedzīvotāji ar gandarījumu stāsta, cik viņiem tagad ir labi, cik viņu ēka ir skaista, un ne tikai skaista, bet arī silta un lētāka uzturēšanā. Viņi lepojas ar paveikto. Un mēs lepojamies ar viņiem!”
Šogad konkursā energoefektivitāte tiks vērtēta renovētām daudzdzīvokļu ēkām, daudzdzīvokļu ēkām - jaunbūvēm, sabiedriskām ēkām, vienģimenes ēkām un industriālām ēkām. Vēl līdz š.g. 15. maijam aicinām iesniegt pieteikumus konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015”. Sīkāka informācija konkursa mājas lapā www.energoefektivakaeka.lv.
2015. gadā konkursu atbalsta uzņēmumi: UAB „Profine Baltic”, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Aeroc”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA “Tenapors", SIA "Grundfos Pumps Baltic" un SIA "Robert Bosch".
Sagatavoja: Dace Kosa
