Vasaras vidū VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) izsludināja sarunu procedūru, aicinot arhitektus iesniegt vīziju muzeja teritorijas attīstībai, kas paredz muzeja teritorijā esošas, ilgāku laiku neizmantotas 1868. gadā būvētas dzelzceļa depo ēkas atjaunošanu un iekļaušanu muzeja kompleksā.
Iepirkuma procedūras mērķis ir, izmantojot radošo sacensību, izvēlēties arhitektoniski un funkcionāli augstvērtīgāko un dizainiski interesantāko risinājumu metu Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja izglītības centra izveidošanai, kā arī tās īstenošanas piedāvājumu.
Sarunu procedūrā par Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja teritorijas attīstību, tostarp vienas vēsturiskās depo ēkas rekonstrukciju, saņemti seši piedāvājumi, kurus izvērtēs ekspertu komisija, nosakot trīs godalgotās vietas. Sarunu procedūras mērķis ir izvēlēties labāko risinājumu, lai, ieejot Latvijas valsts otrajā simtgadē un atzīmējot “Latvijas dzelzceļa” (LDz) 100 gadu jubileju, muzeju veidotu par vietu, kas ne tikai pilnīgāk iekļausies mūsdienu dinamiskajā kultūrvidē un pilsētas dzīvē, bet kļūs arī pieejamāks un atvērtāks ikvienam iedzīvotājam.
LDz viceprezidents Ainis Stūrmanis: "Dzelzceļš ir nozare, kas vienmēr ir bijusi vēsturiski nozīmīgu tehnoloģiskās attīstības procesu priekšplānā. Līdz ar to šai jomā ir izveidojies nozīmīgs industriālais mantojums, kura saglabāšana un pieejamība sabiedrībai ir viens no LDz sociāli nozīmīgiem mērķiem. Tai pašā laikā mūsu uzdevums ir caur vēsturisko prizmu iezīmēt arī transporta un loģistikas nozares nākotni, veidojot interaktīvu un mūsdienu cilvēkam interesantu kultūrtelpu. Rīkojot sarunu procedūru par muzeja teritorijas attīstības perspektīvām, esam saņēmuši patiesi interesantus piedāvājumus, kuros šis uzdevums ir izprasts, un ekspertu komisijai tagad priekšā ir ļoti sarežģīts un atbildīgs darbs – izvēlēties piemērotāko risinājumu."
Jau tuvākajā laikā ekspertu komisija sāks izvērtēt iesniegtos piedāvājumus un teritorijas attīstības ieceres, izvērtējot to atbilstību iepirkuma nolikumā minētajām prasībām. Izvērtējot saņemtos metus un teritorijas attīstības skices, eksperti izvēlēsies trīs labākos un mērķim atbilstošākos risinājumus. Tikai pēc tam tiks identificēti godalgoto pieteikumu iesniedzēji un izvērtēta to iesniedzēju kvalifikācija, kā arī LDz iespēja īstenot projektu.
Dzelzceļa vēstures muzeja direktore Ieva Pētersone: "Pirmais iespaids, saņemot piedāvājumus, ir ļoti labs. Esam ieguvuši ļoti augstvērtīgus un apspriešanas vērtus piedāvājumus, kas ļauj palūkoties citām acīm uz muzeju tā šodienas veidolā un nākotnes perspektīvā. Tāds arī bija viens no konkursa mērķiem - ir iegūt citu redzējumu, tādu, kas pārsteidz, iedvesmo. Esam pateicīgi arhitektiem par ieguldīto darbu un radošumu. Tagad mums būs ļoti atbildīgs darbs – iepazīties ar arhitektu piedāvājumiem un tajā paustajām idejām, novērtēt un izvēlēties, to, kas būs vispiemērotākais. Izvērtēšanas procesā liela uzmanība būs jāvelta ne tikai vizuālajam iespaidam, kas dominē šobrīd, bet gan piedāvājuma funkcionalitātei, ikdienas procesu vadībai, ilgtspējai, integritātei, ar esošo muzeja ēku un citiem aspektiem."
Iesniegtos darbus vērtēs komisija, kurā līdzās LDz speciālistiem kā eksperti piedalīsies arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji.
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs ir dibināts 1994. gadā. Kopš 1996. gada muzejs atrodas Torņakalna preču stacijas teritorijas daļā, kādreizējā Rīgas-Jelgavas dzelzceļa remontdarbnīcu ēkā. Muzejs lepojas ar lielāko platsliežu ritekļu kolekciju Baltijā un plašāko Latvijas dzelzceļu vēsturi raksturojošu krājumu. Gada laikā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeju apmeklē vairāk nekā 40 tūkstoši apmeklētāju, bet muzeja teritorijas attīstības projekta rezultātā interesentu loku paredzēts paplašināt, piesaistot arvien jaunus apmeklētājus.
