Foto: Publicitātes
“Reālā situācija ir bēdīga, jo Latvijā gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu ēku siltināšanas kvalitāte ir ļoti zema. Viens no iemesliem - cilvēkiem, kam nepieciešams nosiltināt ēku, nav skaidrības par to, pēc kādiem kritērijiem izvērtēt un izvēlēties būvniekus ēkas siltināšanai,” uzsver ekobūvnieku grupas “RB&B” būvnieks Harijs Tučs.
Šobrīd Latvijā vairumā tiek siltinātas daudzdzīvokļu ēkas, un ir paties prieks un lepnums par būvniekiem, pēc kuru darba dzīvokļu īpašniekiem ir gan zemāki apkures rēķini, gan mājoklī komforts un dzīves apstākļiem piemērots mikroklimats.
Diemžēl ļoti bieži situācija ir pretēja - pēc ēkas siltināšanas problēmu ir vairāk nekā bijis iepriekš tādēļ, ka siltinātājiem acīmredzot nav bijusi pilnīga izpratne par ēkas siltināšanu, mikroklimatu, kāds faktors nav ņemts vērā, un ar to pilnīgi pietiek, lai visa siltināšana būtu kaķim zem astes... Piemēram, tipiska situācija - pēc siltināšanas dzīvokļos sāk aizsvīst logi, pēc tam neizbēgami uz griestiem, sienām veidojas pelējums. Savukārt pelējums ir iemītnieku veselībai ļoti kaitīgs faktors, jo jutīgiem cilvēkiem, īpaši bērniem, tas var izraisīt elpošanas ceļu saslimšanas, tai skaitā alerģiju, astmu u.c. Attīstajās Eiropas valstīs uzskata, ka ēkās, kur ir pelējums, cilvēki nemaz nedrīkst dzīvot.
Protams, tam visam klāt nāk fakts, ka nosiltinātās ēkas dzīvokļa īpašniekam katru mēnesi komunālo maksājumu rēķinā ir jāapmaksā kredīts - aizdevums, kas ticis ņemts ēkas siltināšanai. Līdz ar to - dzīvokļa saimnieks apkures izmaksu samazināšanos neizjūt un neizbauda.
Paši dzīvokļu saimnieki šādās situācijās ir bezspēcīgi - apsaimniekotājs atbild, ka situāciju nevar ietekmēt, savukārt ēkas siltināšanas darbiem un materiāliem garantija ir tikai divi gadi, pēc tam vairs neviens nav atbildīgs. Arī tas ir absurds - būvniecības, tai skaitā siltināšanas darbiem garantijai vajadzētu būt vismaz 10 gadi.
Es ieteiktu pirms daudzdzīvokļu ēkas siltināšanas veikt aprēķinu, izvērtēt, vai siltināšanā ieguldītie līdzekļi atmaksāsies piecu gadu laikā. Ja aprēķins uzrāda, ka ieguldītie līdzekļi atmaksāsies tikai ilgākā laika periodā, šādā gadījumā, manuprāt, daudzdzīvokļu ēku nemaz nav lietderīgi siltināt. Mūsdienu siltināšanas sistēmām un tajās izmantotajiem materiāliem apmēram pēc septiņiem gadiem parasti ir nepieciešams lielāks vai mazāks remonts, un tas, protams, atkal prasa līdzekļus. Rezultātā ir riņķa dancis - dzīvokļu īpašnieki maksā par ēkas siltināšanu, pēc tam par remontu u.c.
Privātmāju īpašnieki, kam jānosiltina ēka, ir daudz izdevīgākā situācijā, jo viņiem ir lielākas rīcības un izvēles iespējas. Taču privātie bieži pieļauj kļūdu - ievāc informāciju, un, lai ietaupītu līdzekļus, mēģina ēku nosiltināt paši, jo ir radies priekšstats, ka to izdarīt ir vienkārši.
Vēlos uzsvērt, ka jebkuras ēkas siltināšanas process ir atšķirīgs, jo katra ēka ir savādāka. Siltināšanas procesā ir daudz dažādu materiālu, jāzina milzum daudz nianses, jo katrs sīkums var pamatīgi ietekmēt gala rezultātu. Privātmājas saimniekam, kam ir tikai teorētiskas zināšanas, bet nav praktiskas pieredzes, paša spēkiem kvalitatīvi nosiltināt ir gandrīz neiespējami. Jāņem arī vērā, ka ēkas siltināšana ir dārgs pasākums, kas nereti ir mērāms tūkstošos, tādēļ neveiksmīgi eksperimenti šajā jomā saimniekam izmaksā ļoti dārgi.
Ja ir nepieciešams kvalitatīvi nosiltināt daudzdzīvokļu ēku vai privātmāju, es ieteiktu, vispirms, rūpīgi izvēlēties siltinātājus, izvērtējot pēc šādiem principiem. Ja redzat veiksmīgu piemēru - saimniekus, kas ir priecīgi par kvalitatīvi nosiltinātu ēku, noskaidrojiet, kuri speciālisti veica siltināšanu, un uzmeklējiet tos. Un otrādi - sākot sarunas ar potenciālajiem siltinātājiem, noteikti pavaicājiet, lai parāda sevis realizētos objektus, un aprunājaties ar šo ēku iemītniekiem, lai noskaidrotu, kā ir samazinājušās apkures izmaksas, vai telpās nav pasliktinājies mikroklimats, piemēram, vai neaizsvīst logi u.c.
Kvalitatīvi veicot darbus, privātmāju ir iespējams nosiltināt, lai apkures rēķins būtu tieši tik liels, cik saimnieks ir gatavs maksāt par apkuri.
Daudz lielāka kvalitātes garantija ir tad, ja ēkas siltināšanai izvēlas būvnieku komandu - speciālistus, kas jau ir kopā strādājuši, realizējuši projektus. Siltinātāju komandā vajadzētu būt projektētājam, kas izstrādā siltināšanas projektu, būvfiziķim, kas veic aprēķinu, lai noskaidrotu, vai konkrēto ēku vispār ir vērts siltināt - vai ieguldītie līdzekļi atmaksāsies, un, protams, jābūt pieredzējušiem speciālistiem, kas veiks praktiskos siltināšanas darbus. Latvijā ir būvnieku komandas, kas specializējas kādā konkrētā nišā. Piemēram, ja vēlaties ekoloģiski nosiltināt ēku - tā, lai telpās nebūtu kaitīgu ķīmisku izgarojumu, kādus rada liela daļa moderno siltumizolācijas materiālu, mājoklī būtu teicams mikroklimats - gaisa kvalitāte, ieteicams meklēt būvnieku komandu, kas siltina pēc ekobūvniecības principiem.
