Foto: 1. Saldus, Jelgavas iela 13, 2. Liepāja, Roņu iela 3, 3. Saldus, Tūristu iela 11, 4. Rīga, Antonijas iela 16a, 5. Ērgļu arodvidusskolas dienesta viesnīca, Lauksaimniecības iela 14, Ērgļi, 6. Ventspils pilsētas dome, Jūras ielā 36, Ventspils, 7. Ventspils poliklīnika, Raiņa iela 6, Ventspils, 8. SIA "Skonto Plan Ltd" ražotne, Rūpniecības iela 6, Tukums, 9. Priežu iela 11a, Ventspils, 10. Rīgas iela 84, Daugavmala, Ikšķiles novads
Nolūkā veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls „Būvinženieris” 2013.gada martā izsludināja konkursu „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2013”.
Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2013” laureāti – 1.vietas ieguvēji:
- Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā – Saldus, Jelgavas iela 13;
- Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā. Jaunbūve – Rīga, Antonijas iela 16a;
- Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā – Ērgļu profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca (Ērgļu novads, Ērgļi, Lauksaimniecības iela 14);
- Energoefektīvākā industriālā ēka Latvijā – SIA „Skonto Plan Ltd” ražotne (Tukums, Rūpniecības iela 6);- Energoefektīvākā vienģimenes ēka Latvijā – Ventspils, Priežu iela 11a .
Konkursa laureāti balvā saņēma dāvanu kartes 150 latu vērtībā no “Akzo Nobel Baltic” un pie mājas piestiprināmu plāksni „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2013”.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzīst: „Energoresursu izmaksu pieaugums mums visiem liek domāt un meklēt veidus, kā strādāt un dzīvot efektīvāk. Energoefektivitāte palīdz samazināt enerģijas resursu patēriņu un attiecīgi arī mūsu izdevumus. Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” kļuvis par labu tradīciju, lai pateiktu paldies energoefektivitātes projektu īstenotājiem un ar labo piemēru palīdzību mudinātu arvien plašāku sabiedrības daļu iesaistīties energoefektivitātes kustībā, samazināt savas izmaksas un uzlabot mūsu dzīves telpu. Energoefektivitātes pasākumi ir aktuāli ne tikai dzīvojamo māju iedzīvotājiem, bet arī transportā un ražošanas sektoros, sniedzot uzņēmumiem iespēju kļūt produktīvākiem un konkurētspējīgākiem.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs uzsver: „Esmu gandarīts, ka arvien vairāk pašvaldību un uzņēmēju apzinās energoefektivitātes pasākumu būtisko lomu mums pieejamo resursu pārdomātā un ekonomiskā patēriņā. Arī šobrīd VARAM ir atvērts konkurss, kurā aicinu piedalīties Latvijā reģistrētus komersantus un kultūras, ārstniecības un izglītības iestādes, lai uzlabotu savu ēku energoefektivitāti. Tāpat pašvaldības līdz 3.jūlijam vēl var pieteikties atbalstam publisko teritoriju apgaismojuma energoefektivitātes uzlabošanai un tādējādi darbos apliecinātu spēju pārdomāti izmantot resursus".
Žurnāla „Būvinženieris” galvenā redaktore Mārīte Šperberga norāda: „Apbrīnojams un apsveicams ir pasūtītāju, projektētāju, būvnieku entuziasms un kopdarbs energoefektīvu risinājumu meklējumos privātajās mājās, rekonstruējot vecās ēkas un būvējot jaunos namus, lai radītu labākus apstākļus gan tiem, kas šajās ēkās dzīvo, gan tiem, kas tajās strādā. Prieks, ka labo piemēru rodas aizvien vairāk. Skeptiķu skaits pamazām sarūk. Īpaši gribas uzteikt tos entuziastus, kuri savas mājas iedzīvotājiem pacietīgi skaidro, kādus labumus katrs iegūs, ja mājai mainīs jumtu, logus, apkures sistēmu, ierīkos ventilāciju. Paldies, Ekonomikas ministrijas darbiniekiem, kuri ar energoefektivitātes ideju Latvijā aizrāvuši arī būvmateriālu un dažādu efektīvu iekārtu ražotājus un piegādātājus. Pacietība vainagojas panākumiem, izpratne pieaug un tas priecē.”
Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2013” notika laika posmā no šī gada 1. marta līdz 18. maijam. Konkursa ietvaros kopumā tika saņemti 42 pieteikumi (pielikums Nr.2 vai www.energoefektivaeka.lv). Konkursa nolikums tika sagatavots kopā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem – Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Būvnieku asociāciju, Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociāciju, Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Tehnisko ekspertu asociāciju, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību, Latvijas logu un durvju ražotāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Kurzemes reģionālo enerģētikas un attīstības aģentūru, kā arī Rīgas Tehnisko universitāti. Konkursa atbalstītāji ir „Profine”, SIA „Paroc”, SIA „Saint-gobain Latvija”, SIA „Tenapors”, SIA „Robert Bosch”; SIA „Aeroc”, SIA „Knauf”, AS „Inspecta Latvia”, SIA „Knauf Insulation”, SIA „111 metri”.
Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2013” noslēguma pasākums notiek Eiropas Savienības ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas ietvaros. Sīkāka informācija par ES Ilgtspējīgas enerģijas nedēļas pasākumiem atrodama tīmekļa vietnē http://eusew.eu.
Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2013” galvenie vērtēšanas kritēriji bija sasniegtais kopējais siltumenerģijas patēriņš apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī siltumenerģijas ietaupījums pēc renovācijas. Kā sekundārie kritēriji tika izvirzīti ventilācijas sistēmas risinājumi, būvniecības ilgtspējīgie risinājumi un kvalitāte.
„Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2013”
1. vieta - Saldus, Jelgavas iela 13
Dzīvojamā māja Jelgavas ielā 13, Saldū, ir 12 dzīvokļu māja ar kopējo platību 713 m2. Šai 318. sērijas ēkai ir trīs stāvi un tā tika nodota ekspluatācijā 1962.gadā. Līdz renovācijai 2012.gadā ēkā nav bijuši veikti remontdarbi. Projekta ietvaros ēkai veikta fasādes, cokola, bēniņu un pagraba pārseguma siltināšana, kā arī ielikti logi, kuros iestrādāti kontrolētas gaisa pieplūdes vārsti. Logi ir iebūvēti ārsienas siltināšanas slānī. Tāpat ēkā tika renovēta siltumapgādes sistēma un dzīvokļos uzstādīti alokatori. Kopējais siltumenerģijas ietaupījums pēc renovācijas ir 137,40 kWh/m2 jeb 62,73 %. Kopējais ēkas energoefektivitātes stāvoklis ir 83 kWh/m2 (kopā ar karsto ūdeni). Projekta pasūtītājs ir SIA „Saldus namu pārvalde”, projekta autors – Daiga Deruma, galvenais būvuzņēmējs – SIA „Skorpions VS”. Projektā kopējais ieguldītais finansējums ir 76 670,00 lati, un no tā ERAF līdzfinansējuma apjoms ir 23 280 lati.
2. vieta – Liepāja, Roņu iela 3
Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Liepājā, Roņu ielā, tika nodota ekspluatācijā 1981.gadā. Šīs 103. sērijas ēkai ir pieci stāvi (80 dzīvokļi) un ēkas kopējā platība ir 5184,1 m2. Tā kā jumts bija sliktā tehniskā stāvoklī, kas ietekmēja arī ēkas nesošās konstrukcijas, esošais jumts tika demontēts un uzstādīts jauns divslīpju skārda jumts. Tāpat projekta ietvaros ēkā tika izbūvēta horizontālā iekšējā siltumapgādes sistēma, nomainīta karstā ūdensvada un kanalizācijas sistēma, kā arī renovēti ventilācijas vadi. Tika veikta ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju, pagraba un bēniņu siltināšana. Renovācijas darbi tika veikti 2012. gadā. Kopējais siltumenerģijas ietaupījums ir 79,50 kWh/m2 jeb 56,67%. Kopējais ēkas energoefektivitātes stāvoklis ir 60,80 kWh/m2 (kopā ar karsto ūdeni). Projekta pasūtītājs ir SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”, projekta autors – Sandijs Grietēns, bet galvenais būvuzņēmējs – SIA „Mūrnieks”. Kopējais ieguldītais finansējums ir 318 044,23 lati un no tā ERAF līdzfinansējuma apjoms bija 113 755,68 lati.
3. vieta – Saldus, Tūristu iela 11
Dzīvojamā ēka Saldū, Tūristu ielā 11, ir lauztas konfigurācijas trīs stāvu 20 dzīvokļu dzīvojamā ēka. Ēkai ir divslīpņu jumts, kas veido plašu bēniņu telpu. Ēkas kopējā aprēķina platība ir 1459,7 m2. Ēka nodota ekspluatācijā 1993. gadā un līdz projekta uzsākšanai tajā nebija veikti nekādi ēkas remontdarbi, izņemot nelielu jumta platības nomaiņu vietās, kur bija radušies caurtecējumi. Projekta ietvaros veikta ēkas ārējo konstrukciju, bēniņu un pirmā stāva grīdu siltināšana, siltumapgādes sistēmas renovācija un dažu logu nomaiņa. Lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli, tika veikta ārējo norobežojošo konstrukciju, pagraba un bēniņu pārsegumu siltināšana, logu un durvju nomaiņa koplietošanas telpās, kā arī uzstādīti alokatori. Ēkas renovācija tika veikta 2012.gadā. Kopējais siltumenerģijas ietaupījums ir 40%. Kopējais ēkas energoefektivitātes stāvoklis ir 92,36 kWh/m2 (kopā ar karsto ūdeni). Projekta pasūtītājs ir biedrība „TŪRISTU 11”, projekta autori – Raimonds Grietēns un Santa Reinharde, bet galvenais būvuzņēmējs – SIA „RM Siltums”. Projekta īstenošanas izmaksas bija 102 809,80 lati un piesaistītais ERAF līdzfinansējuma apjoms bija 48 145,27 lati.
„Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2013. Jaunbūve”
Rīga, Antonijas iela 16a
Ēka nodota ekspluatācijā 2012. gada 30. maijā. Septiņstāvu ēkas kopējā platība ir 7318,3 m2. Ārsienas veidotas no keramzīta blokiem un dzelzsbetona, siltinātas ar 150 mm un 200 mm biezu akmensvati. Dzelzsbetona auksto bēniņu pārsegums siltināts ar 200 mm biezu akmensvati, bet jumts – ar 250 mm akmensvati. Nosiltināti arī autostāvvietas griesti. Logi veidoti no koka un trīs stiklu paketēm, logos iemontēti ventilācijas vārsti. Ēkā ierīkota centralizētā siltumapgāde. Kopējais ēkas energoefektivitātes stāvoklis ir 65,52 kWh/m2. Projekta pasūtītājs ir SIA „Larix Property”, galvenais būvuzņēmējs – SIA „Āboltiņa būvuzņēmums AG” (sākumposmā SIA „PBLC”). Kopējais ieguldītais finansējums ir 6 710 000 latu.
„Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2013”
1. vieta – Ērgļu arodvidusskolas dienesta viesnīca, Lauksaimniecības iela 14, Ērgļi
Ēka būvēta 1972.gadā no dzelzsbetona pamatiem, dobo māla ķieģeļu mūra, piekārtajiem gāzbetona paneļiem un saliekamā dzelzsbetona paneļu jumta. Ēkas atjaunošanas darbi veikti 2012. gadā un tās apkurināmā platība ir 3841 m2. Dienesta viesnīcai tika sasniegts zema enerģijas patēriņa ēkas standarts, izmantojot ievērojamu siltumizolācijas slāni, trīsstiklu pakešu logus un izbūvējot mehānisko rekuperācijas ventilācijas sistēmu. Ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšana tika veikta, izveidojot uz ārsienām un jumta koka karkasu, kurā ievietoja mīksto minerālvates siltumizolāciju. Ēkai tika arī pārbūvēts jumts. Kopējā ēkas energoefektivitāte ir 34,60 kWh/m2 . Projekta arhitekts ir Ervīns Krauklis, projektētājs - SIA „Ripess”, darbu veicējs - personu apvienība SIA „Kvadrum” un SIA „Wesemann.” Projekta pasūtītājs ir Ērgļu profesionālā vidusskola. Kopējais ieguldītais finansējums ir 593 686,16 lati, KPFI līdzfinansējuma apjoms 50 4633,24 lati.
2. vieta –Ventspils pilsētas dome, Jūras ielā 36, Ventspils
Domes ēka Ventspilī ekspluatācijā nodota 1971.gadā. Lai arī pirms 15 gadiem tai veikts remonts, ēkai bija augsts enerģijas patēriņš un zems iekštelpu komforts. Četrstāvīgās ēkas platība ir 2536 m2. Ēkas renovācijas laikā veikta jumta konstrukciju un jumta seguma siltināšana, atjaunošana un nepieciešamo daļu pārbūve, cokola siltināšana, fasādes siltināšana, jaunu logu un durvju montāža un noēnošanas žalūziju izbūve. Tāpat ēkā tika izbūvēta mehāniskā ventilācijas sistēma ar rekuperāciju un „zaļās” mitrināšanas kameras, veikta apkures sistēmas sakārtošana un piemērošana zemam ēkas enerģijas patēriņam ar temperatūras regulēšanas iespējām, esošo vējtveru pārbūve un ārdurvju nomaiņa.Ventspils domes ēka pēc rekonstrukcijas, saskaņā ar „Blower Door” mērījumu tehnoloģijas datiem, atbilst pasīvo māju standartam. Projekta pasūtītājs ir Ventspils pilsētas dome, projekta autors – Ervīns Krauklis, bet galvenais būvuzņēmējs – SIA „Pilsbūve”. Kopējais ieguldītais finansējums ir 823 533,45 Ls, piešķirtais KPFI finansējums - 306 941,24 Ls.
3. vieta - Ventspils poliklīnika, Raiņa iela 6, Ventspils
Ventspils poliklīnikas ēka tika būvēta pēc pasīvās mājas principiem. Trīsstāvīgās ēkas apkurināmā platība ir 1954,9 m2. Ēkā ir centralizētā siltumapgāde. Gaisa apmaiņu nodrošina mehāniskā pieplūdes un nosūces ventilācija ar siltuma rekuperāciju. Kopējais ēkas energoefektivitātes rādītājs ir 79,21 kWh/m2. Projekta pasūtītājs ir Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde „Komunālā pārvalde”. Projekta autors ir SIA „OZOLA & BULA arhitektu birojs”, galvenais būvuzņēmējs - pilnsabiedrība „Piegādātāju apvienība „RBSSKALS”, „RBSSKALS Būvvadība”, „RBSSKALS Būvsabiedrība” un „Ostas celtnieks”. Projekta kopējās izmaksas – 2 111 694 Ls, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums –1 734 634 Ls un valsts budžeta dotācija – 47 513 Ls, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības līdzfinansējums projekta ieviešanai – 329 547 Ls.
„Energoefektīvākā industriālā ēka 2013”
SIA "Skonto Plan Ltd" ražotne, Rūpniecības iela 6, Tukums
Ražošanas uzņēmuma teritorijā atrodas 25 ēkas, no kurām energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi veikti piecām ēkām - metāla konstrukciju rūpnīcas ēkai, noliktavai, PVC konstrukciju rūpnīcas ēkai, stikla pakešu rūpnīcas ēkai un alumīnija konstrukciju rūpnīcas ēkai. Alumīnija konstrukciju rūpnīcas ēkai uzstādīts saules kolektors karstā ūdens nodrošināšanai, stikla pakešu izgatavošanas cehā veikta apkures sistēmu rekonstrukcija. Noliktavas ēkai un metāla konstrukciju rūpnīcas ēkai veikta norobežojošo konstrukciju uzlabošana un apkures sistēmu rekonstrukcija. Ēkas tiek apkurinātas, izmantojot koksnes resursus. Papildus koksnei, katlu mājā tiek sadedzināti veco logu koka rāmji.Logu, balkona durvju un durvju ražošanai izmantotas PVC profilu sistēmas un divstiklu paketes. Ārsienu un jumta pārsegumiem izmantota 205 mm bieza minerālvate. Hidroizolācija nodrošināta no ārpuses. Projekta pasūtītājs ir SIA „SKONTO PLAN LTD”. Projekta autors ir SIA „Strasa Konsultanti” un galvenais būvuzņēmējs – SIA „Dabas Parki”. Projektā kopējais ieguldītais finansējums ir 575 752, 21 lati, piešķirtais KPFI līdzfinansējums ir 316 101,62 lati.
„Energoefektīvākā vienģimenes ēka Latvijā 2013”
1. vieta - Priežu iela 11a, Ventspils
Ēka nodota ekspluatācijā 2007. gadā. Kopējā divstāvu ēkas platība – 261 m2. Māja būvēta no „AEROC” blokiem. Ārsienu siltumizolācijas slānis ir 375 mm, bet bēniņu koka brusām 200 mm, no dzelzsbetona konstrukcijām būvētajam pagrabam 100 mm. Siltumu ēkai nodrošina siltumsūknis un saules baterijas. Ēkai ir divstiklu pakešu koka logi. Gaisa apmaiņu nodrošina dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūces ventilācija. Projektā ieguldītais finansējums ir 120 000 lati. Projekta pasūtītājs un galvenais būvuzņēmējs ir Raivo Brauns, projekta autors – Māris Siliņš.
2. vieta - Rīgas iela 84, Daugavmala, Ikšķiles novads
Divstāvu vienģimenes ēka ekspluatācijā tika nodota 2011.gadā. Ēkas kopējā platība ir 158,5 m2 un apkurināmā platība ir 98,5 m2. Ēkas pamatos ir dzelzsbetona plātne ar XPS izolāciju. Ēka ir būvēta no dubulta koka karkasa konstrukcijām un sienās un jumtos ir akmensvates un celulozes izolācija. Ēkā ir iebūvēti trīskārši stikloti logi. Mājā ir uzstādīta ventilācijas sistēma ar siltummaini. Jāpiezīmē, ka īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ēkai ir ne lielāks par 17 kWh/m2 gadā. Projekta pasūtītājs - Voldemārs Jānis Uplejs, projekta autori - SIA „Krauklis Grende” un būvuzņēmējs SIA „KL nami”. Projekta īstenošanas izmaksas - 88 768,78 lati un piesaistītais KPFI līdzfinansējuma apjoms bija 29 087,57 lati.