Kā vienmēr ik pēc pāris mēnešiem, kārtējā mēneša pašā viducī pie lasītājiem dodas žurnāls „Būvinženieris”. Ko varat lasīt augusta numurā?
Būtiskākā aktualitāte: Saeimā 9. jūlijā trešajā lasījumā pieņemts jaunais Būvniecības likums, kam paredzēts stāties spēkā ar 2014. gada 1. februāri. Līdz tam brīdim jābūt gataviem jauniem Vispārīgajiem būvnoteikumiem, jāsaskaņo un jāmaina citi saistītie likumi, Ministru kabineta un speciālie noteikumi, līdz nākamā gada 1. jūlijam no jauna jāizdod 29 Latvijas būvnoteikumi. Tāpēc žurnālā daudz viedokļu, arī realitātes skaidrojumu.
Noslēdzot ceļu būves inženiera Aivara Treiča piedāvāto pētījumu un publikāciju ciklu par Rīgas bruģa attīstību, „Būvinženieris” vēsta par mūsdienās raksturīgajām problēmām vēsturisko ielu rekonstrukcijā, akmens segumu brauktuvēm un ietvēm, kā arī nākotnē veicamiem darbiem.
„Būvinženieris” piedāvā jaunu pētījumu, kas tapis sadarbībā ar „Lursoft”. Jaunreģistrēto būvniecības uzņēmumu skaits lieliski parāda arī jaunu uzņēmumu reģistrācijas dinamiku valstī kopumā. Lielākā daļa būvniecības nozares uzņēmumu koncentrēti tieši Rīgā un Pierīgā. „Lursoft” pētījuma rezultāti parāda, ka patlaban galvaspilsētā darbojas puse no visiem Latvijas būvniekiem, t.i., 3 168, savukārt Pierīgā – 1 322. Novados vislielākais skaits reģistrēts Kurzemē – kopumā 538 uzņēmumi, bet vismazāk Latgalē, kur šobrīd darbojas vien 348 nozarē strādājošās firmas. Kādi bijuši aizvadītie trīs gadi būvniecībā Latvijā, uzzināsiet lasot pētījuma rezultātus. Pētījums liecina par konkrētām tendencēm nozarē.
Lielākā šķidro kristālu displeju rūpnīca Eiropā, lielākā tīrā telpa elektronikas ražošanai Latvijā – jau ar pāris raksturlielumiem pietiek, lai visi, kas pielikuši roku maijā ekspluatācijā nodotās „EUROLCDS” ražotnes tapšanā Ventspilī, varētu cits citam un sev atzinīgi uzsist pa plecu. Darbi paveikti precīzi un rūpīgi, ievērojot augstās tehnoloģiskās prasības, un ražotne var darboties kā inovatīva Eiropas mēroga produkta radītājs.
Vecas garāžas un kafejnīca koka būdiņā, atkritumiem nobērts saplaisājis asfalts un šķirbaina dēļu sēta, grafiti uz vecām betona plāksnēm un sarūsējušas margas krastmalā, vietām iebrucis un piedrazots gājēju tunelis, vienā galā aiztaisīts ar režģi. Tāda bija Spīķeru un Krasta ielas Daugavmalas agrākā aina. Tagad Spīķeros un Daugavas krastmalā tapusi mūsdienīga pilsētvide. Žurnālā „Būvinženieris” Antra Ērgle raksta par to, kā tika radīta skaistā promenāde.
Izcila izglītība Kardiffa universitātē Lielbritānijā. Strauja karjera. Zināšanu novērtējums atklājas vērienīgos daudzmiljonu projektos. Precizitāte. Drošība. Termiņi. Problēmas atrisinājums pat tad, ja liekas – situācija bezcerīga. Vienkāršība. Pozitīvisms visdažādākajos apstākļos. Tas ir par žurnāla „Būvinženieris” šī mēneša personību, konkursa „Būvindustrijas gada balva” laureātu, titula „Gada inženieris – 2013” īpašnieku, SIA „Tilts” celtniecības departamenta direktoru Artjomu Gridņevu.
Toties SIA „RBSSKALS Būvvadība” projektu vadītāju Igoru Šenbergu, kurš konkursā „Būvindustrijas gada balva 2013” pirmais Latvijā ieguva titulu „Gada jaunais inženieris” kolēģi saka, ka Igoram raksturīgs pamatīgums, veselīgas ambīcijas, cieņpilna attieksme pret darbu, prasme deleģēt, spēja pieņemt izsvērtus lēmumus un radīt patīkami motivētu darba gaisotni, ētiska un profesionāla attieksme gan pret būvi, gan pret komandu un vidi, drosmīga un radoša pieeja inovatīviem risinājumiem. Arī par šo jauno inženieri var izlasīt žurnāla „Būvinženieris” augusta numurā. Tas būs klāt pēc dažām dienām.
Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2013” ietvaros radītā dienasgrāmata šoreiz piepildīta ar laureātiem un sumināšanas ceremoniju. Konkurss tika izsludināts piecās kategorijās. Iesniegti 42 pieteikumi. Konkursa galvenie vērtēšanas kritēriji bija sasniegtais kopējais siltumenerģijas patēriņš apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī siltumenerģijas ietaupījums pēc renovācijas. Kā sekundārie kritēriji tika izvirzīti ventilācijas sistēmas risinājumi, būvniecības ilgtspējīgie risinājumi un kvalitāte.
Tērvetē pēc vēsturiskās izpētes top 12. gadsimta koka cietoksnis. Būves pirmā kārta un tajā savāktās zemgaļu ieroču un rotu ekspozīcija atklāta. Arvien augošo un siltu koka elpu nesošo celtni vērts apmeklēt būvniekiem – tās veidotājs Normunds Jērums, arhitekts tehniķis, policists ar teju 20 gadu stāžu, vēstures maģistrs, kurš par jau paveikto senās baltu cilts mantojuma un dzīvesveida izpētē visnotaļ pelnījis mūslaiku zemgaļu ķēniņa titulu, izrādīs sešstāvu guļbaļķu būvi un atklās ne mazumu pārsteidzošu detaļu gan par mūsu senču celtniecības prasmēm, gan par dzīves ritmu un ieražām.
Latvijā izveidots pirmais testēšanas poligons ar īpašām celtnēm, kuru būvniecībā izmantoti Latvijas apstākļiem piemēroti materiāli. Projekta mērķis ir izstrādāt tādus ārējo norobežojošo konstrukciju risinājumus, kas galvenokārt veidoti no vietējiem izejmateriāliem. Šo projektu atbalstījuši vairāki būvmateriālu ražotāji un būvfirmas.
Ielūkojamies ārzemju pieredzē. Pilsētplānošanai Vestminsterā ir augstas prasības. Tajā ir daudz kultūrvēsturiski aizsargātu objektu, kas ierobežo apgabala pārbūvi. Neskatoties uz to, plānošana un projektu realizācija norit visnotaļ veiksmīgi. Par to un par būvēm „TheO2 Arena” un „30 St Mary Axe” jeb „Gurķīti” raksta „Būvinženieris”.
Arhīvs pieejams www.buvinzenierusavieniba.lv
Mārīte Šperberga
žurnāla „Būvinženieris” galvenā redaktore
