Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse atzinīgi novērtē Saeimā pieņemtos Būvniecības likuma grozījumus, kas stājās spēkā šī gada 19. maijā. Galvenās izmaiņas ietver klusēšanas - piekrišanas principu, kas padarīs efektīvāku būvprojektu apstiprināšanas procesu būvvaldē, un atsevišķa tiesas lēmuma nepieciešamību būvdarbu apturēšanai gadījumā, ja būvatļauja tiek apstrīdēta. Tomēr, lai klusēšanas - piekrišanas jeb noklusējuma princips sāktu darboties praksē, Ministru kabinetam vēl jāizstrādā noteikumi, precizējot gadījumus, kuros principu varēs piemērot. Nozare aicina ar noteikumu izstrādi nekavēties, lai pēc iespējas drīzāk likuma grozījumi radītu pozitīvu ietekmi būvniecībā.
Viens no pieņemtajiem Būvniecības likuma grozījumiem – klusēšanas - piekrišanas jeb noklusējuma princips – vērsts uz to, lai izvairītos no administratīvajiem šķēršļiem būvniecības projekta apstiprināšanas laikā. Grozījumi norāda – ja būvvalde noteiktajā termiņā nepieņem lēmumu par būvprojektu, tiek uzskatīts, ka pieņemts iesniedzējam labvēlīgs lēmums. Tādējādi plānots novērst situācijas, kurās būvprojekta apstiprināšana iekavējas uz nenoteiktu laiku, nepamatoti kavējot būvniecības procesu. Pieņemtajā likumā noteikts, ka Ministru kabinetam vēl jāizstrādā noteikumi par to, kādos gadījumos šo principu var piemērot.
“Jau tuvākajā laikā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem un būvniecības procesa uzraudzībā iesaistītajām institūcijām tiks uzsākts darbs pie normatīvā regulējuma izstrādes “klusēšanas – piekrišanas” principa jēgpilnai iedzīvināšanai būvniecības procesā,” apstiprināja Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
Nozīmīgi ir arī pieņemtie likuma grozījumi, kas saistās ar būvatļaujas apstrīdēšanas procesu. Turpmāk gadījumā, ja tiek apstrīdēta būvniecības ierosinātājam izdota būvatļauja, tas automātiski neaptur būvdarbu procesu – par to apturēšanu tiesai jālemj atsevišķi. Ar šiem grozījumiem tiek risināti gadījumi, kad nepamatotas sūdzības un tiesvedība iesaldē būvprojektu pat uz vairākiem gadiem, kamēr norisinās tiesvedība.
Ar šiem un pārējiem pieņemtajiem grozījumiem ir plānots novērst nepilnības būvniecības procesā Latvijā, kas negatīvi iespaido būvniecības kvalitāti, rada administratīvos šķēršļus un ievērojami kavē būvniecības procesu, lai ilgtermiņā padarītu valsts nekustamā īpašuma vidi pievilcīgāku investoriem. “Pieņemtie Būvniecības likuma grozījumi nozares skatījumā atspoguļo sapratni starp likumdevējiem un nekustamā īpašuma attīstītājiem un būvniekiem. Augstu novērtējam pieņemtos grozījumus, jo tie ļaus izvairīties no dažādām nelabvēlīgām un nereti nepamatotām problēmsituācijām, kas kopumā investoru acīs Latvijas nekustamā īpašuma vidi līdz šim padarījušas neparedzamāku un nepievilcīgāku dažādiem investīciju projektiem,” norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Būvniecības likuma grozījumi tagad regulē arī katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību par konkrētu posmu – noteikts atbildības apjoms, un katrs dalībnieks atbildēs par savu būvniecības procesa daļu. Tāpat likums papildināts ar būvspeciālista profesionāliem pienākumiem, kā arī veikta virkne citu izmaiņu likumā, kas precizē regulējuma jēdzienu definīcijas, kā arī vietējās pašvaldības būvvaldes un citu kontrolējošo institūciju kompetenci.
