Pirmdien, 19. februārī notika seminārs, kurā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sadarbībā ar SIA “KPMG Baltics” ekspertiem prezentēja izstrādē esošo pētījumu par Latvijas iespējām “zaļā budžeta” izveidei. Savukārt SIA “Ernst & Young Baltic” eksperti iepazīstināja ar sākotnējo novērtējumu par ilgtspējīga finansējuma piesaistes iespējām Latvijā.
Pēc pētījuma galīgo rezultātu saņemšanas Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sadarbībā ar nozaru ekspertiem gatavos priekšlikumus klimata politikai draudzīga budžeta ieviešanai un ilgtspējīga finansējuma piesaistes iespējām dažādās nozarēs.
SIA “KPMG Baltics” eksperti prezentēja esošās situācijas izvērtējumu par Latvijas valsts budžeta izstrādes procesu un tā ietekmi uz klimata politikas mērķu izpildi. Viens no SIA “KPMG Baltics” ekspertu ieteikumiem ir papildināt esošo valsts budžeta izdevumu klasifikācijas metodi, kas ļautu uzskaitīt budžeta līdzekļus, kuri tiek novirzīti klimata politikas mērķu īstenošanai.
Tāpat pētījuma eksperti iesaka – uzsākot “zaļā budžeta” ieviešanu pirmo etapu Latvijā, būtu jānovērtē pozitīvos jeb “zaļos” un negatīvos jeb “brūnos” izdevumus valsts budžeta izpildes datos saistībā ar klimata politikas mērķiem. Nākamajā etapā, jau plānojot budžetu, eksperti iesaka vērtēt gan ieņēmumu, gan izdevumu pozitīvo un negatīvo ietekmi ne vien uz klimata mērķu īstenošanu un klimata pārmaiņu mazināšanu, bet iekļaujot arī vides mērķus.
Plašas zināšanas un labās prakses piemēri “zaļā budžeta” izstrādē ir Norvēģijai, Dānijai un Zviedrijai, uzsvēra eksperti. Tām ir vieni no augstākajiem “zaļā budžeta” veidošanas indeksiem, liecina 2022. gada dati. Diskusiju laikā eksperti arī atzina Francijas racionālo pieredzi. No visām OECD dalībvalstīm 24 dalībvalstis šobrīd ir ieviesušas “zaļā budžeta” veidošanas praksi.
SIA “KPMG Baltics” organizētā pētījuma ietvaros intervijas tika veiktas ar Finanšu ministriju, Valsts kasi, Latvijas Banku, Klimata un enerģētikas ministrijas ekspertiem, kuru rezultāta tika apzināti iespējamie galvenie pamatprincipi “zaļā budžeta” ietvara ieviešanai Latvijā.
SIA “Ernst & Young Baltic” iepazīstināja semināra dalībniekus ar pašreizējo situāciju ilgtspējīga finansējuma pieejamībai tautsaimniecības sektoros atbilstoši Eiropas Savienības (ES) taksonomijas noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem. Ar šiem kritērijiem tiek sekmēta klimata politikas mērķu sasniegšana – klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. ES Taksonomija ir vienotu kritēriju un robežvērtību sistēma, kas palīdz uzņēmumiem novērtēt, vai to īstenotās darbības ir ekoloģiski ilgtspējīgas, un vai tās būtiski sekmē ES klimata un vides mērķus un ilgtspējīgu ekonomiku.
SIA “Ernst & Young Baltic” veica izvērtējumu par enerģētikas, transporta, būvniecības, ražošanas, ūdensapgādes, atkritumu apsaimniekošanas, mežsaimniecības u.c. nozarēm.
Atsevišķiem nozaru sektoriem – transports (dzelzceļa kravas pārvadājumi, mazoglekļa ūdenstransporta infrastruktūra, pasažieru un kravas pārvadājumi iekšzemes ūdeņos, piekrastē un jūrā) un ražošana (ūdeņraža ražošana) un enerģētika (siltuma/aukstuma, elektroenerģijas vai koģenerācijas procesā saražota enerģija no fosilā kurināmā) ir jāveic uzlabojumi, lai veicinātu ilgtspējīga finansējuma pieejamību, liecina sākotnējie pētījuma rezultāti. Semināra ietvaros gūtās atziņas tiks ietvertas SIA “Ernst & Young Baltic” veiktā pētījuma gala nodevumā.
Semināra laikā nozaru eksperti ar SIA “Ernst & Young Baltic” pārstāvjiem diskutēja par tehniskās pārbaudes kritēriju piemērojamību Latvijas apstākļiem un uzņēmumu iespējām īstenot šos noteiktos kritērijus.
Seminārā piedalījās 72 pārstāvji no atbildīgajām nozares ministrijām, valsts institūcijām, nozaru asociācijām, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārstāvji, finanšu nozares eksperti, kā arī citi interesenti.
Pētījumi tiek īstenoti Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. – 2021. gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta Nr.LV-CLIMATE-0001 “Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā” ietvaros.
Plašāk ar 19. februārī seminārā sniegtajām prezentācijām var iepazīties šeit. Papildu informācija par projektu pieejama šeit.
