Nevienam nav noslēpums, ka jumts ir viens no ēkas konstrukcijas būtiskākajiem elementiem. Diemžēl, ēku īpašnieki nereti aizmirst, ka tieši jumta segums ir tas, kas pasargās konstrukcijas no ārējās ietekmes. Lai cik rūpīgi arhitekts un būvkonstruktors būtu izrēķinājis slodzes un citus būtiskus rādītājus, nepareizi izvēlēts jumta segums, nekvalitatīva ieklāšana un laicīgi neveikta jumta apkope agrāk vai vēlāk novedīs pie pamatīgiem zaudējumiem.
Jumti jāapseko un jākopj regulāri
Roofmaster, kausējamo jumtu eksperti, kā absolūto minimumu iesaka jumta diagnostiku veikt vismaz vienu reizi gadā. Pareizākais laiks, lai to darītu esot tieši vasara- pirms rudens lietavām, jo visbiežāk bojājumi rodas dēļ stipra, ilgstoša lietus, sniega un sala ietekmē, kā arī atkušņa laikā. Tas jādara, lai būtu droši, ka jauno /rudens ziemas sezonu sagaidīsim siltās un drošās telpās, un pārliecinātos, ka iepriekšējā aukstā sezona nav nodarījusi nekādu kaitējumu jumtam.
Jumta apsekošanas laikā speciālisti pārliecinās, ka jumta segumā nav bojājumu, kas var izraisīt ūdens iekļūšanu jumta konstrukcijās. Nedrīkst aizmirst arī par ūdens noteksistēmām - tās nepieciešams attīrīt no lapām un citiem netīrumiem. Pretējā gadījumā notekas var aizdambēties, ļaujot ūdenim pārplūst un notecēt gar ēkas fasādi pamatīgi bojājot tās apdari.
Ūdens nokļūšana telpās- rezultāts ilgstošai bezdarbībai
Roofmaster komandas vadītājs, Gatis Kalniņš, norāda, ka, diemžēl, jumta bojājumus visbiežāk cilvēki pamana tikai tajā brīdī, kad ūdens jau iekļuvis iekštelpās. Tas nozīmē tikai to, ka jumta segums jau ir bijis bojāts ilgāku laiku, tas ir ļāvis ūdenim, uzkrāties jumta konstrukcijās pakāpeniski izsūcoties cauri arī siltinājuma materiāliem un nonākot dzīvojamajā telpā. Šajā brīdī noteikti jāpiesaista speciālisti, lai pārliecinātos, ka nav nodarīti bojājumi jumta nesošajām konstrukcijām un ēkā ir droši atrasties.
“Ir gadījies ieiet kādā pārtikas lielveikalā un redzēt, ka uzlikta norobežojošā lenta, lai cilvēki neiekāptu peļķē un apakšā palikts vien spainis. Vienīgais uz ko atliek cerēt, ka pirms šāda soļa ir izsaukti speciālisti, kas apstiprinājuši, ka sabiedriskās ēkas darbība var turpināties un radušies bojājumi nav konstrukcijai bīstami. Galu galā vēl nemaz tik sen piedzīvojām traģēdiju, iebrūkot tieši sabiedriskās ēkas jumtam. “ norāda Roofmaster projektu vadītājs.
Plakanajiem jumtiem jāpievērš pastiprināta uzmanība
Ņemot vērā, ka lielākā daļa no industriālajām jaunbūvēm- lielveikali, noliktavas u.t.t. ir celtas tieši ar plakanajiem jumtiem, jumtu apkopei un drošībai jāpievērš pastiprināta uzmanība. Ja ēkām ar slīpo jumtu sniegs ziemā, lielākoties, noslīd nost un ūdens notek neatstājot paliekošas pēdas, tad ēkām ar plakanajiem jumtiem ir pretēji. Pie nepareizas noteku sistēmas izbūves uz plakanā jumta var veidoties iespaidīga izmēra peļķes ( jeb kā to sauc speciālisti “ezeriņi”), tāpat īpaši uzmanīgiem jābūt ar sniega segas biezumu ziemā. Tā nekādos apstākļos nebūtu pieļaujama biezāka par 25 cm. Uzņēmuma, Roofmaster kausējamo jumtu eksperti, projektu vadītājs Gatis, norāda, ka savas karjeras laikā ne vienu reizi vien ir redzējis noliktavas un tirdzniecības centrus, kuriem ziemas laikā iebrucis jumts dēļ sniega radītās slodzes. Norādot, ka šāda informācija, ja nav cietušo, visbiežāk neparādās plašsaziņas līdzekļos, lai negrautu uzņēmuma tēlu.
Gatis Kalniņš stāsta: “Iedomājieties, bojāts jumta segums, kas pusgada garumā ir ļāvis jumta konstrukcijām būt mitrumā. Tad sākoties ziemai izveidojas bieza sniega sega, paaugstinot slodzi nesošajām konstrukcijām. Tālākai ir tikai veiksmes jautājums- izturēs vai neizturēs.“
Apskatīt uzņēmuma prezentāciju | ROOFMASTER
