Latvijas iedzīvotāji ir vāji informēti par svarīgiem ēku energoefektivitātes aspektiem, kas mājokļu meklētājiem bieži neļauj objektīvi novērtēt jaunus dzīvokļus un to ekspluatācijas izmaksas, liecina nekustamā īpašuma attīstītāja „Kaamos“ rīcībā esošā informācija. Saskaņā ar jaunākajiem būvniecības normatīviem, stingrākas energoefektivitātes prasības jāpilda visām jaunbūvētām daudzdzīvokļu ēkām, tomēr praksē to sniegums ilgtermiņā var būt ļoti atšķirīgs.
“Šobrīd diemžēl lielākā daļa jauno projektu Latvijā ir būvēti atbilstoši energoefektivitātes prasībām, kas atbilst C vai labākajā gadījumā B energoefektivitātes klasei. Līdz ar to pircējiem nav daudz salīdzinošas informācijas un praktiskas pieredzes dzīvošanai gandrīz nulles enerģijas ēkās. Tomēr inženiertehnisku risinājumu un komforta aspektu ziņā tajās ir daudz labāki energoefektivitātes rādītāji nekā C vai B klases mājās,” norāda neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā Andris Vulāns.
Gandrīz nulles enerģijas daudzdzīvokļu ēkās energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā. Dzīvē tas nozīmē, ka gandrīz nulles enerģijas ēku dzīvokļos ventilāciju nodrošina ar rekuperācijas sistēmu, kas silto iekštelpu gaisu izmanto, lai ziemā sasildītu vēso ieplūdes gaisu. Tas ļauj ne tikai samazināt apkures rēķinus ziemā, bet vienlaikus telpās novērš arī mitrumu, bezgaisu un to izraisītās problēmas. Aprīkojot ēku ar saules paneļiem, tiek izmantota atjaunojamā enerģija, kas nerada emisijas un atkritumus, kā arī palīdz taupīt resursus. Savukārt, lai mājoklī nodrošinātu vienmērīgu un komfortablu temperatūru, var ierīkot zemgrīdas apkuri, kurai ir zemākas kopējās ekspluatācijas izmaksas.
“Ja padomju laikā uzbūvētas ēkas siltumenerģijas patēriņš ir aptuveni 150 kilovatstundas uz kvadrātmetru, tad gandrīz nulles enerģijas daudzdzīvokļu jaunbūves patēriņš nedrīkst būt lielāks par 40 kilovatstundām uz kvadrātmetru. Attiecīgi mazāks ir arī maksājums par siltumenerģiju,” skaidro A.Vulāns. Turklāt gandrīz nulles enerģijas ēkās mikroklimats ir labāks arī gada aukstākajā sezonā un nepieciešamība pēc apkures pieslēgšanas ir vismaz mēnesi vēlāk nekā zemākas energoefektivitātes klases mājās.
“Mājokļa pircējam vai biroja nomniekam šobrīd ir ļoti svarīgi sekot līdzi ēkas energoresursu patēriņam. Cilvēki tagad sāk raudzīties arī uz total cost of ownership jeb kopējām telpu ekspluatācijas izmaksām, kas ietver ne tikai dzīvokļa pirkuma summu un attiecīgo ikmēneša kredīta maksājumu, bet arī tēriņus par komunālajiem pakalpojumiem,” norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags. Daudzviet Eiropā ir norma, ka, piemēram, sludinājumos par dzīvokļu īri vai iegādi kā obligāts kritērijs tiek norādīta arī mājokļa energoefektivitātes klase. Latvijā šādas prakses pagaidām nav.
„Kopumā vidējais pircējs Latvijā ir maz informēts par ēku energoefektivitātes klasēm un to atšķirībām. Tas attiecas gan uz komforta līmeni dzīvoklī, iespējamību pašiem regulēt savu siltumenerģijas patēriņu, gan komunālo maksājumu apmēru. Tāpēc pirms dzīvokļa iegādes aicinām pārliecināties, lai izvēlētajā ēkā būtu izmantoti tādi siltumizolācijas, apkures, būvmateriālu un stikloto konstrukciju risinājumi, kas ļauj dzīvot izmaksu ziņā iespējami efektīvi un, protams, komfortabli,ˮ stāsta „Kaamos Real Estateˮ Pārdošanas speciāliste Laura Ozola.
Lai ilgtermiņā samazinātu rēķinus par mājokli, eksperti iesaka pirms dzīvokļa iegādes iepazīties ar visas daudzdzīvokļu ēkas tehniskajiem risinājumiem, nepieciešamības gadījumā tos izvērtējot kopā ar speciālistu, kā arī pievēršot uzmanību mehāniskas ventilācijas sistēmas esamībai ar rekuperāciju un tās efektivitātes rādītājiem.
