Teksts: Interjera dizainere Annija Straume
Arvien vairāk cilvēku tiecas dzīvot un veidot savu vidi impulsīvāk un bez aizspriedumiem, ļaujoties piesātinātiem dabas toņiem, izteiksmīgām formām un materiāliem, ko iespējams tulkot kā vēlmi pēc emancipācijas un brīvdienām. Lai arī klasiskais minimālisms kā dizaina stils norimst, tas aug un attīstās kā dzīves stils. Ir laiks, kad mums ir nopietni jāpārdomā savi ieradumi un dzīvesveids, kā tie ietekmē visas sabiedrības un dabas labklājību kopumā. Šis vēstījums ir novērojams dizaina tendencēs un ir izveidojies kā vizuālā valoda, kas pievērš dažādu nozaru profesionāļu uzmanību un iedvesmo uz pārmaiņām - sākot ar izvēli par katru iegādāto produktu un beidzot ar Pantone gada toni.
Less is more jeb fokuss uz svarīgo
Minimālisma koncepts nes sevī idejas par brīvību un dzīves esenci. Saskaņā ar vienu no pasaules senākajām kultūrām un tās filosofiju - minimālisms nav tikai estētiska vērtība. Tam ir morāle, kas liek ieskatīties patiesībā un atklāj materiālu un objektu iekšējo kvalitāti un esenci.
Japāņu tradicionālais dizains un arhitektūra nozīmīgi ietekmēja minimālisma stila attīstību 20. gadsimtā. Ievērojamais arhitekts Ludwig Mies van der Rohe radīja moto “less is more” (tulk. “mazāk ir vairāk”), lai raksturotu savu darbu estētiku. Viņa taktika bija rast vienkāršotus risinājumus un izvēlēties arhitektūras komponentes, kas sevī ietvertu vairākas funkcionālās un estētiskās nozīmes vienlaicīgi. Piemēram, grīda, kas kalpo arī kā radiators. Viņa ikoniskais domāšanas veids ir saglabājis savu iespaidu arī mūsdienās - minimālisms ir viena no galvenajām vadlīnijām, pēc kuras strādā vairums nozares profesionāļu.
Minimālisms ir klasika ar spēcīgu vēstījumu un savu raksturīgo izteiksmes valodu, kas dzīvos arī nākamajās paaudzēs. Tas nav tikai arhitektūras un dizaina stils. Kļuvis par dzīves stilu, tā izteiksmes valoda tiek interpretēta. Cilvēki savu vidi cenšas veidot brīvu, sakārtotu un bez nevajadzīgas enerģijas, ko rada lieku mantu kaudzes, tajā pašā laikā atkāpjoties no klasiskā minimālisma un ļaujoties krāsu bagātībai un izteiksmīgiem materiāliem. Minimālisms ir metode, kas palīdz atbrīvoties no liekā un saglabā fokusu uz svarīgo.
Šajā brīdī, kad cilvēki grib vairāk, kamēr pasaules resursi sarūk, ir ļoti būtiski atrast atbildīgu risinājumu, kas būtu piemērots gan konkrētajai personai un viņa telpai, gan sabiedrībai un dabai kopumā.
Dizaineru un arī klientu uzdevums ir uzdot jautājumu – kā mēs varam iegūt maksimāli vēlamo rezultātu, samazinot resursus? Vai risinājums ir ilgtspējīgs? Vai patiešām lietas, ko plānojam iegādāties, mums ir nepieciešamas vai arī tā ir impulsīva iegriba? Kādas ir produkta neredzamās “izmaksas” un ietekme uz pasaules, dabas un cilvēku dzīves labklājību, kāds ir šo lietu patiesais stāsts? Katra izvēle, ko veicam, veido pieprasījumu. Pieprasījumu pēc “aizkulišu stāsta” un attiecīgi nākotnes, ko tas piedāvā.
Tas, ko mēs patērējam un ar ko mēs veidojam savu vidi, rada stāstu par mums. Tagad ir tas laiks, kad mums ir jābūt pārmaiņām, ko vēlamies redzēt pasaulē (“Be the change you want to see in the world” Mahatma Gandhi).
Gēnos ierakstītais dizains
Biophilia ir termins, ko radīja psihoanalītiķis, sociālpsihologs un filosofs Ērihs Fromms (Erich Fromm), lai raksturotu “mīlestību pret dzīvi un dzīvajām sistēmām”. Pretēji fobijai (tulk. angļu val. - phobia), fīlija (tulk. angļu val. - philia) ir viens no grieķu vārdiem, kas apzīmē mīlestību. Aristoteļa darbos vārds “philia” tiek tulkots arī kā “draudzība” un “pieķeršanās”. Nenoliedzama un gēnos ierakstīta ir cilvēka mīlestība un saikne ar visu dzīvo.
Lai arī šobrīd daba ir urbanizācijas un tehnoloģiju ēnā, tai vienmēr ir bijusi un vienmēr būs nenovērtējama un neatņemama daļa no cilvēka dzīves un labklājības. Visas evolūcijas gaitā 99,9% laika cilvēki ir pavadījuši dabā. Mūsu fizioloģija un psiholoģija ir pie tās adaptējusies. Mēs esam no tās veidojušies, un mūsu reakcija uz dabu, tās procesiem ir cēlusies no evolūcijas un izdzīvošanas instinkta. Mēs esam daba. Ir tikai loģiski, ka mūsu senči jutās drošāki un mierīgāki, ja tuvumā bija zaļumi un dzīvas būtnes, jo tas nozīmēja, ka tur ir jābūt ēdienam un ūdenim.
Arī mūsdienu urbanizētā vidē cilvēki joprojām piedzīvo šo izdzīvošanas instinkta psiholoģisko mantojumu. Zemapziņas līmenī mēs meklējam saiknes ar visu, kas ir dzīvs un vitāls. Attiecīgi vidē, kas veidota mijiedarbībā ar dabu, tās procesiem, elementiem, cilvēkam samazinās stresa līmenis, palielinās produktivitāte un uzlabojas fiziskās un garīgās veselības stāvoklis.
Klimatiskās pārmaiņas ir atgriezušas cilvēku uzmanību uz dabas nozīmīgumu. Ar katru gadu ir novērojamas izteiktākas tendences arhitektūrā un dizainā, kas veidojušās ciešā mijiedarbībā un cieņā pret dabu.
Arhitektu un dizaineru pieprasījums pēc sertificētiem un ilgtspējīgiem produktiem aug. Veidojot videi draudzīgu produktu, telpu vai ēku, resursu patēriņš ir viens no galvenajiem faktoriem. Ražotāji un dizaineri lielu uzmanību pievērš otrreizējai materiālu izmantošanai, cilvēka veselībai nekaitīgam materiālu sastāvam, produktu energoefektivitātei un videi draudzīgam ražošanas procesam.
Biofilais dizains ir ilgtspējīga dizaina stratēģija un koncepts, kura ietekmē tiek uzlabota cilvēka labklājība ēkā vai telpā, to veidojot ciešā mijiedarbībā ar dabu.
Viena no biofilā dizaina metodēm, kas bieži novērota pēdējos gados, ir pārliecinoša telpu apzaļumošana – zaļās sienas, apjomīgi, augsti un iekārti nokarenie augi. Telpaugi ne tikai uzlabo gaisa kvalitāti telpā, bet rada ļoti mierīgu un drošu sajūtu, jo tie veido zonējumu un asociāciju par patvērumu. Sevišķa uzmanība tiek pievērsta mēbeļu izvietojumam – tas tiek pielāgots, lai iegūtu paverošu skatu pa logu uz dabu, debesīm un laikapstākļiem.
Šogad populāri ir drosmīgi dabas motīvi audumos un tapetēs, it īpaši, ziedu formas un toņi, kas telpā ienes vasaru, prieku un romantismu. Dabiskas tekstūras un materiāli sniedz cilvēkam taktilu saikni ar dabu, piemēram, dabīga akmens virsmas vai it īpaši mums – latviešiem – koka grīdas. Šī taktilā saikne ir īpaši nozīmīga, ja ikdiena tiek pavadīta pie aukstiem un gludiem ekrāniem.
Ar tehnoloģiju attīstību iegūstam iespēju nodrošināt telpu vai ēku ar precīzāku un piemērotāku apgaismojumu. Dinamisks, izkliedēts un gaismas temperatūras mainošs apgaismojums ļauj variēt un pielāgot apgaismojuma un ēnu intensitāti dienas laikā, kas imitē dabiskos gaismas ritmus un ciklus.
Biofilais dizains ir spēcīga dizaina kustība ar globālu vēstījumu. Ejot roku rokā ar minimālismu, tam ir liels potenciāls mainīt cilvēku domāšanas un dzīvošanas veidu.
Vai tā ir telpa, ēka vai iela uz kuras stāvam, tā ir vide, ko veidojam sev apkārt, un tas ir stāsts, ko vēstījam. Dizaina tendences vērš mums uzmanību uz to, ka, veidojot pat vismazāko telpu, mēs patiesībā veidojam visu pasauli sev apkārt.
