Foto: diskusijas dalībnieki - Māra Liepa - Zemeša, Ričards Batarags, Andris Vītols, Māra Ābele, Aida Lismane, Klāvs Sedlenieks / Sarmīte Livdāne
Vairākās Latvijas pašvaldībās izmantotie bērnudārzu tipveida projekti ir pietiekami ērti un izdevīgi pielāgojami konkrētām vietām, taču Rīgas vēsturiskajā centrā jaunas pirmsskolas izglītības iestādes var ne tikai būvēt no jauna, bet arī pielāgot tam brīvās ēkas. Savukārt jauncelto bērnudārzu ēkās būtu jāpieprasa izmantot labākus materiālus, lai vide būtu piemērota bērniem.
Tādi bija galvenie secinājumi un ieteikumi nozares žurnālu ''Latvijas Architektūra'' un ''Latvijas Būvniecība'' piektdien, 22.februārī, Eiropas Savienības mājā Rīgā rīkotajā lietpratēju diskusijā ''Latvijas bērnudārzu būvtipi – individuāli projektēti, tipveida risinājumi, renovēti, adaptēti. Izmaksas, priekšrocības, trūkumi''.
Savu pieredzi sava projektētā bērnudārza būvē Mārupē un Ķekavā aprakstīja arhitekts Andris Vītols. Mārupes novada Būvvaldes vadītāja Aida Lismane un pašvaldības vadītāja vietniece izglītības jautājumos Līga Kadiģe raksturoja pieredzi trijos dažādos projektos, proti, bērnudārza jaunbūvē, padomju laikos celta bērnudārza renovācijā un koka karkasa ēku izmantošanā pirmsskolas iestādei.
Klāvs Sedlenieks, Rīgas Stradiņa Universitātes sociālās antropoloģijas maģistrantūras vadītājs, apstiprināja, ka mūsdienu sabiedrībā audzināšana ģimenē nevar aizstāt bērnudārza izglītības posmu, jo ''cilvēks ir bara dzīvnieks, un viņam vajadzīga saskarsme ar citiem''.
Arhitekte Māra Ābele un teritorijas plānotāja Māra Liepa–Zemeša ieteica Rīgas vēsturiskajā centrā, kur vietu bērnudārzā gaida daudz bērnu, tam varētu pielāgot brīvās telpas, piemēram, dzīvokļu namu pirmos stāvus.
SIA „Cramo” Moduļu telpu nomas direktors Ričards Batarags raksturoja pēc Ziemeļvalstu parauga Latvijā piedāvāto moduļu ēku izmantošanu bērnudārzu grupu atvēršanai, kā tas darīts Babītes novadā.
Sīkāku diskusijas izklāstu un secinājumus lasiet žurnāla ''Latvijas Būvniecība'' marta – aprīļa numurā.
Teksts: Antra Ērgle
