Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra (BKC) dalībnieku sanāksmē Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas, Latvijas Elektriķu brālības un Latvijas Melioratoru biedrības vadītāji un speciālistu sertificējošo institūciju vadītāji, lai pārrunātu par arhitektu un inženieru profesionālās kompetences izvērtēšanu.
Būvniecības likuma 10. pants nosaka: «lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kurās fiziskajai personai patstāvīgai darbībai saskaņā ar Būvniecības likuma 8. panta pirmo daļu nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, komersantam jāreģistrējas būvkomersantu reģistrā».
2011. gada 19. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 799 Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi 4. punkts nosaka, ka komersants var pretendēt uz reģistrāciju reģistrā, ja viņš uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu arhitektu, inženierizpētes veicēju, projektētāju, būvekspertu, būvdarbu vadītāju vai būvuzraugu un attiecīgajai personai ir patstāvīgās prakses tiesības saskaņā ar Būvniecības likuma 8. pantu, kurš nosaka, ka būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir, reģistrē vai anulē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
2003. gada 8. jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr. 383 Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu 3. punktā ir noteikts, ka «būvprakses un arhitekta prakses sertifikātus piešķir, sertifikāta termiņu pagarina vai sertifikātus anulē Ministru kabineta pilnvarotas kompetentas sertificēšanas institūcijas».
Tās ir: Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, Latvijas Jūrniecības savienība, Latvijas Melioratoru biedrība, Latvijas Dzelzceļnieku biedrība, Latvijas Enerģētiķu un energobūvnieku asociācija un Latvijas Elektriķu brālība. Bet kā ir patiesībā?
BKC Prezidija priekšsēdētājs Mārtiņš Straume teica: „Valstī ir iesākta prakse, ka šos būvspeciālistu kompetences sertifikātus izdod bez valdības deleģējuma arī vienkāršas biznesa struktūras – sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Cik saprotams, likumdevēju neinteresē fakts, ka šīm sabiedrībām nav ES standartā noteiktās kvalitātes uzraudzības padomes un Profesionālas kvalitātes vadības sistēmas Shēmas komitejas, ka nav profesionālu ekspertu, eksaminācijas un novērtēšanas komisiju locekļu, kā arī būvspeciālistu kvalifikācijas celšanas, prakses kvalitātes uzraudzības un kontroles institūciju. SIA jau pēc savas būtības ir orientēta uz biznesu, nevis uz būvspeciālistu kvalifikācijas un kompetences celšanu. Mazsvarīgs nav fakts, ka SIA jebkurā mirklī var beigt savu darbību, tā sagādājot problēmas visiem šo sertifikātu īpašniekiem.”
Līdzīga situācija izveidojusies ar ēku energoefektivitātes energoauditoru kompetences izvērtēšanu – sertifikāciju. Būvprakses sertifikāti tiek izdoti bez speciālās ēku būvniecības izglītības!!! No Ekonomikas ministrijas datubāzes (situācija 2012. gada 16. jūlijā) var secināt, ka no 95 energoauditoriem kompetences sertifikāti ēku projektēšanā, būvdarbu vadīšanā vai būvuzraudzībā ir tikai divpadsmit cilvēkiem. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka nedēļas laikā radīs kopīgus priekšlikumus, kurus BKC vārdā iesniegs attiecīgajām ministrijā
Mārīte Šperberga
Latvijas Būvinženieru savienības žurnāla „Būvinženieris” galvenā redaktore
