«Ja arī Latvijā ir tādi parketa ražotāji, tad viņi noteikti ozolus iepērk Baltkrievijā vai kādā citā valstī, tādēļ runas par ozola izmantošanu Gaismas pils grīdā, ir demagoģija,» norāda M. Mežulis.

Lēmums par kļavas koka izmantošanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdu izbūvē bija Gunāra Birkerta kā būves arhitekta sākotnējā iecere un G. Birkerts iebilda pret grīdas materiāla nomaiņu pret ozolu vai osi arhitektoniski estētisku apsvērumu dēļ, Db.lv skaidroja Kultūras ministrijas pārstāve Lolita Rūsiņa. Tam piekrīt arī M. Mežulis norādot, ka, realizējot kādu projektu, ir jāpieturas pie arhitekta iecerēm, un nevar izmantot materiālus, kādi ienāk prātā.

«LNB ēkā jau ir izmantoti Latvijā ražoti būvmateriāli. Latvijā ražots ir LNB ēkas celtniecībā izmantotais betons, fasāžu konstrukcijas un fasāžu stikla paneļi, kā arī daļa no dzelzsbetona armatūras. Ēkas interjerā būs ievērojams Latvijas ražotās koksnes izstrādājumu īpatsvars, piemēram, vairāku tūkstošu kvadrātmetru platībā, konsultējoties ar būves arhitektu, tiek uzstādīti Latvijā ražoti bērza koka sienu paneļi, kas pēc arhitekta ieceres (gan vizuāli, gan tonāli, gan pēc faktūras) ideāli saskan ar Kanādas kļavas grīdas segumu,» ministrijas pārstāvji atvaira pārmetumus par Kanādas kļavas izmantošanu Latvijas ozola vietā.

Saskaņā ar ekspertu ieteikumiem, sabiedriskajā ēkā, kur paredzams liels cilvēku pieplūdums, nepieciešams tāds grīdas segumu, kas ir atbilstošs intensīvai noslodzei. Šāda veida objektos Kanādas kļavas grīdas izmantošana ilgtermiņā garantē resursu ietaupījumu, jo nav nepieciešama regulāra grīdas seguma atjaunošana, pauž ministrijas pārstāvji.

Lasīt vairāk...