Valsts svētku noskaņā jaunu akcentu ieguvis vēsturiskais “Saktas” nams Brīvības bulvārī 32, Rīgā, jo veikta vēsturiskā uzraksta un izkārtnes joslas atjaunošana. Uzraksts “Sakta” saglabāts tā agrākajā fontā un lielumā, saglabājot nostaļģiju, kas daudziem saistās ar šo ēku, atklāj VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Atjaunotais uzraksts ir neliels, bet sabiedrībai nozīmīgs projekts, jo ēka daudziem saistās ar atmiņām par gaidītām un negaidītām tikšanām, pasta sūtīšanu, dāvanām un suvenīriem. “Veikto darbu rezultātā namam piešķirts jauns izskats, saglabājot tā vēsturisko raksturu. Uzrakstu burti projektēti vēsturiskajā fontā un lielumā, savukārt izkārtnes josla veidota mūsdienīgā noformējumā, izmantojot kompozītmateriāla paneļus pelēkā tonī, kas sasaucas ar 2021. gadā atjaunotās nama fasādes toni un iekļaujot rombveida perforējumu. Paneļus vakara stundās izgaismo aiz tiem izvietotais LED apgaismojums, kas veido gaismas spēles ar ēnām, kur daži rombi ir spilgtāki un daži blāvāki, radot vizuāli interesantu efektu un akcentējot vēsturiskā nama stūri,” norāda Jeļena Gavrilova.
Projekta ietvaros būvuzņēmējs SIA “Eltex veica divu telpisko neona uzrakstu “Sakta” projektēšanas un uzstādīšanas darbus. Būvdarbu laikā veikti fasādes izkārtnes noformējuma demontāžas darbi, apdares atjaunošana būvdarbu zonā, jaunu divu uzrakstu “Sakta” izgatavošana, jaunā fasādes paneļa izgatavošana un elementu uzstādīšana, kā arī esošo elektroinstalācijas komunikāciju sakārtošana un jaunas elektroinstalācijas izveide. Darbu laikā tika domāts arī par ilgmūžību un apsaimniekošanas jautājumiem. Darbu veikšanai VNĪ noslēdzis līgumu ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu valstī noteiktajā kārtībā vispārējās vienošanās ietvaros starp 23 pretendentiem. Darbu veikšanas izmaksas saskaņā ar līgumu – 38 790,51 eur (bez PVN).
“Saktas” nams Brīvības bulvārī 32, Rīgā, ir neorenesanses stila ēka un viena no Rīgas apbūves pērlēm. Nams uzcelts 1869. gadā pēc Heinriha Kārļa Šēla projekta kā daudzdzīvokļu īres nams un bijis piederīgs Rīgas mūrniekmeistaru Krīgeru ģimenei. Vēlāk, 1912. gadā, pēc Mārtiņa Nukšas projekta, ēkai tika piebūvēts ceturtais stāvs. Ēkas pirmajā stāvā vienmēr ir bijušas telpas, kas atvērtas plašai publikai. Padomju laikos, 1964. gadā, tajā atvērās dāvanu un suvenīru veikals “Sakta”, bet vēlāk ēkā atradās dažādas iestādes, tostarp kioski, kafejnīcas un veikali. Kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, ēku rotā arī vēsturiskais uzraksts “Sakta”, kas ir saglabājies līdz mūsdienām.
2021. gadā tika atjaunota ēkas vēsturiskā fasāde, sakārtotas notekas un uzlabota zibens aizsardzība. Visi ārējie darbi tika veikti, ievērojot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādes, lai saglabātu ēkas autentisko raksturu.
No 2006. gada līdz 2022. gada beigām, ēkas pirmajā stāvā atradās Latvijas Pasta centrālā filiāle. Savukārt, no 2014. gada, ēkas augšējos stāvos mājvietu rada Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kas jau šogad sāks ekspozīcijas pārvākšanas darbus uz savu vēsturisko mājvietu Rīgas pilī.
Vairāk informācijas par ēkas vēsturi un 2021. gadā noslēgto ēkas fasādes renovācijas projektu video stāstā “Ēkas un leģendas - Saktas nams cauri laikmeta griežiem”
