Foto: Aivars Siliņš
Kompetenta žūrija ir pabeigusi darbu pie Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzīto objektu novērtēšanas, lemjot, ka šogad uz galveno balvu un atzinībām pretendēs kopumā 14 objekti. Rīgas pilsētas arhitekta birojs aicina Rīgas pilsētas iedzīvotājus un visus, kam interesē kvalitatīvas pārmaiņas Rīgas pilsētvidē un arhitektūras attīstība, iesaistīties arhitektūras sasniegumu skates „2020. gada balva Rīgas arhitektūrā” balvu pretendentu vērtēšanā.
Ar arhitektūras sasniegumu skates „2020. gada balva Rīgas arhitektūrā” finālistiem, to fotogrāfijām un žūrijas ekspertu vērtējumiem ir iespējams iepazīties Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā, savukārt nobalsot par sev tīkamāko objektu un paust savu vērtējumu vai viedokli var Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā.
"Tradicionāli balvu pretendentu loks atspoguļo profesionāli daudzpusīgi un pēc iespējas objektīvi augstvērtīgāko pienesumu Rīgas arhitektūrā un pilsētbūvniecībā. Tādas vērtības kā mērenība, raksturs un pilsētvides konteksts ir vadījušas šī gada žūriju finālistu atlasē. Uzsverama šī gada aktualitāte ir virkne ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītu objektu, kuri demonstrē zināšanas un risinājumus, kā rūpēties ne vien par labāku dzīves kvalitāti rīdziniekiem, bet arī nodrošina, ka zooloģiskā dārza savannas iemītnieki Rīgā jūtas daudz labāk. Īpašas ievērības cienīgs ir privāto investīciju īpatsvars starp finālistiem (93%) kas demonstrē mazo un vidējo attīstītāju kapacitāti tikt galā ar izaicinājumiem un īstenot veiksmīgus un vidē iederīgus projektus. Tomēr starp finālistiem joprojām aktuāla ir (un pārskatāmā laikā arī būs) mājokļu tēma, veidojot daudzveidību un kvalitāti Rīgai tradicionālas apbūves struktūras atjaunošanā un pilnveidošanā," uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
"Vēlos īpaši uzteikt skates žūrijas ekspertu paveikto, kas tāpat kā citus gadus ir ziedojuši savu laiku un ieguldījuši lielu darbu, izvērtējot objektus, apmeklējot tos klātienē, uzklausot arhitektus un pasūtītājus. Viņu vērtējumi ir sagatavoti un apkopoti, bet intriga par to, kurš no finālistiem saņems sabiedrības augstāko novērtējumu un kuram tiks galvenā – 2020. gada balva Rīgas arhitektūrā, atrisināsies jau pavisam drīz – 5. oktobrī", G. Princis.
Sabiedrības viedoklis ir nozīmīga pilsētas attīstības procesa sastāvdaļa, kā arī tam ir ietekme uz attīstības projektu un procesu virzību pašvaldībā. Arvien aktīvāku pozīciju demonstrē zinošie un aktīvie pilsētnieki, tāpēc skates ietvaros tam ir sava atzinība un loma gala lēmuma pieņemšanā par būvi, kura pelnījusi saņemt 2020. gada balvu Rīgas arhitektūrā. Turpinot jau pirms septiņiem gadiem aizsākto tradīciju, arī šogad Gada balvai Rīgas arhitektūrā nominēto objektu vērtēšanā tiks iesaistīta plašāka sabiedrība un ikviens interesents tiek aicināts iepazīties ar balvai izvirzītajiem objektiem un paust savu viedokli Rīgas arhitekta biroja Facebook kontā.
Gada balvai Rīgas arhitektūrā nominētos objektus aicināti vērtēt un par tiem diskutēt arī Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas locekļi, nozares eksperti, savukārt gala lēmumu par atzinībām un galveno – 2020. gada balvu Rīgas arhitektūrā – pieņems Rīgas pilsētas arhitekts septembra beigās, apkopojot atziņas no objektu apmeklējumiem ar žūrijas ekspertiem, kā arī ieklausoties nozares profesionāļu viedoklī un Rīgas iedzīvotāju atsauksmēs.
Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēja visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tika meklēti un vērtēti labākie piemēri arhitektūras vērtību saglabāšanā, pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos, īpaši rūpīgi arī koka arhitektūras jomā. Arī šogad īpaša uzmanība tika pievērsta objektu intelektuālajam un ekonomiskajam pienesumam ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas kontekstā.
2020. gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus vērtē kompetenta žūrija: biedrības “Latvijas Arhitektu savienība” pārstāvji Andrejs Ģelzis, Ilze Mekša un Agnese Lāce, biedrības “Latvijas Būvinženieru savienība” pārstāvji Raimonds Eizenšmits un Vilnis Puļķis, biedrības “Zaļās mājas” pārstāvis Kristaps Ceplis, biedrības “Icomos” pārstāvis Jānis Krastiņš, biedrības “Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmija” pārstāvis Juris Monvīds Skalbergs, biedrības “Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome pārstāvji Andris Stankevičs un Gints Krīgers, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Viesturs Brūzis un biedrības “Latvijas Ainavu arhitektu asociācija” pārstāve Jolanta Kušnere.
Arhitektūras sasniegumu skati organizē pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem. Dalībniekus – būves un to autorus – skatei varēja izvirzīt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, valstiskās un nevalstiskās institūcijas un organizācijas, kā arī jebkura juridiska un fiziska persona. Skatei varēja izvirzīt 2019. gadā ekspluatācijā nodotās būves. Gada balva tiks piešķirta skatē par labāko atzītās būves autoram vai autoriem.
Atbilstoši tradīcijai Gada balva Rīgas arhitektūrā tiek pasniegta oktobra pirmajā pirmdienā – Pasaules Arhitektūras dienā, kas šogad tiks atzīmēta 5. oktobrī. Plānots, ka tradicionāli balva tiks pasniegta iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – daudzdzīvokļu ēkā Kuģu ielā 28. Aizvadītajā gadā balva “Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā” tika piešķirta tās autoriem: arhitektiem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei; projekta vadītājam Andrim Gudiņam; ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai.
Lai izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu, jaunāko objektu skate tiek organizēta kopš 2006. gada. Tās mērķis – rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, tādējādi vairojot sabiedrības izpratni un līdzdalību un veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūrā.
