Teksts: Helēna Gūtmane, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektūras asociācijas valdes priekšsēdētāja

Foto: Publicitātes

Pēdējā laikā pasaulē vērojama stabila tendence aizvien aktīvāk domāt par dabai draudzīgu dzīvesveidu, par dabas ienākšanu pilsētā un dabā balstītiem pilsētvides dizaina risinājumiem. Latvijā un arī valsts galvaspilsētā dabas tuvums ir “dabīgs stāvoklis”, kam ir izsenis veidotas un koptas tradīcijas. Rīga ir izteikti zaļa pilsēta – to apjož mežu loks, apkaimēs dabas platība sasniedz 1000 m2, bet vidējais radītājs pilsētā  200 m2 uz cilvēku pret 50 m2, kurus Pasaules Veselības organizācija noteikusi kā ideālo rādītāju. Rīgas vēsturiskā centrā pirms gadsimta izveidota un tiek pienācīgi kopta izcilā dārzu un parku struktūra. To galveno rotu – kanālmalas parkus – 2019. gada 13. septembrī atzīmējusi pirmās Latvijas ainavu arhitektūras balvas starptautiskā žūrija, piešķirot šai unikālai zili-zaļai struktūrai dižbalvu. Tomēr vairāki faktori – ielu apstādījumu, īpaši pilsētas centrā, zemā kvalitāte, jaunās kvartālu apbūves ne vienmēr teicami apstādījumu risinājumi, kā arī padomju laikā būvēto daudzdzīvokļu māju pagalmu bieži bēdīgs stāvoklis iezīmē virkni izaicinājumu, domājot par nākotnes iedzīvotāju dzīves kvalitāti un pilsētas vides attīstību.

Ainavu arhitektūra kā risinājums

Pilsētu ainavu arhitektūra – ārtelpa starp ēkām – ir gana daudzveidīga. Tā ietver dažādus elementus – sākot no maģistrāļu un pilsētas ielu apstādījumiem, lieliem parkiem un skvēriem līdz privātmāju pagalmiem, no intensīviem jumtu dārziem līdz pašu radītiem dārziem uz balkona vai terases. Un ne velti – aizvien vairāk rūpējoties par dabu un ekoloģiju kā cilvēku pirmo nepieciešamību, Rīgas un arī citu pasaules pilsētu plānošanā rūpīgāk tiek domāts par ainavu arhitektūras kvalitāti tieši tās priekšrocību dēļ. No jauna būvēto gan  dzīvojamo, gan komerciālo kompleksu apstādījumi risina dažādus ar vidi saistītus jautājumus – tie samazina mūsu ekoloģiskās “pēdas” nospiedumu un vides piesārņojuma risku, palielina psiholoģisko komfortu un nekustāmā īpašuma vērtību. Gan koki, gan augi ne tikai “ražo” skābekli, bet arī attīra gaisu un uzlabo tā kvalitāti, palīdz patverties no karstuma – īpaši pilsētu centros un ielu “kanjonos”, kur blīvā apbūve un iesegtās ielas karstā laikā uzkrāj un izstaro papildu siltumu.

Ekoloģiskā pilsētvides stāvokļa uzlabošana ir svarīga, bet nebūt nav vienīgā gudri veidotas ainavu arhitektūras pozitīva ietekme.  Publiskā ārtelpa – galvenā socializācijas platforma, bet iekļaujoši uzbūvēta  komunikācija ir psihiski un sociāli vesela indivīda veidošanas  priekšnosacījums. Tāpēc daudzveidīgi un cilvēku saskarsmes vajadzībām piemēroti labiekārtota publiskā ārtelpa  ir spēcīgs aktīvās, iekļaujošās un draudzīgās kopienas veidošanas rīks. Aktīvās sportošanas vietas, spēļu laukumi pieaugušiem un bērniem, klusas atpūtas vietas, pat vienkāršas, uz neilgu laiku un, iespējams, ar iedzīvotājiem kopā ierīkotas ārtelpas kļūst par lielu pievienoto vērtību nekustamajam īpašumam, kā arī dzīvīgas pilsētvides un modernās pilsētas veidošanas priekšnoteikumu.

Apstādījumu veidošana – iespēja atjaunot industriālu vidi

Apstādījumi ir viens no spēcīgākiem un dažkārt vienīgajiem veidiem kā atjaunot degradētas industriālas teritorijas. Teju ikviena industriāla teritorija iet roku rokā ar piesārņojumu, it īpaši, ja runājam par rūpnīcām. Ja piesārņojums ir izteikts, tas ietekmē vidi pat gadiem, un tieši augi ir liels palīgs degradēto ārtelpu reģenerācijai un “atdzīvināšanai”. Ainavu arhitektūrā izmanto arī pagaidu risinājumus, kuri atgriež dzīvē tā sauktās “neviena zemes” – ārtelpas, kurām uz laiku nav noteiktas izmantošanas – pēc būvniecības palikušie laukumi, robi perimetrālā apbūvē, lielās atvērtās telpas apstādinātās rūpniecības teritorijās. Šo instrumentu – pagaidu apstādījumu ierīkošanu – kopā ar nekustamā īpašuma attīstītāju Pro Kapital izmantojām Klīversalas kvartālā. River Breeze Residence būvniecības darbiem noslēdzoties, blakus esošā būvlaukuma vietā nolēmām kā eksperimentu iekopt “Sajūtu dārzus”, izveidojot vairākas puķu dobes ar noteikto augu sortimentu, kas uzrunā piecas cilvēka maņas. Augus, pārsvarā ziemcietes, izvēlējamies tādus, kuri neprasa intensīvu kopšanu un kurus nākamajās būvniecības kārtās būs iespējams izmantot apstādījumos. Pirmās vasaras novērojumi iepriecināja – eksperiments izdevies, būvlaukums pārvērties par dārzu pie upes ar īpašo, romantisko ūdensmalas pļavas sajūtu, ko baudīt gan Klīversalas iedzīvotājiem, gan viesiem.

Kādēļ vērts investēt?

Pārdomātai ainavu arhitektūrai ir daudz priekšrocību, no jau pieminētajiem ekoloģiskajiem aspektiem un psiholoģiskām vajadzībām, līdz tik nepārprotamam aspektam kā nekustamā kvalitātes uzlabošana. Apskatot ainavu arhitektūras būtisko nozīmi cilvēka labsajūtas nodrošināšanas un ilgtspējīgas pilsētas veidošanas kontekstā, kļūst skaidrs – jo lielākas investīcijas nekustamā īpašuma ārtelpas labiekārtojumā, jo augstāka būs tā iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Tieši tik vienkārši. Tāpēc tālredzīgs nekustamo īpašumu attīstītājs jau laikus, vēl pirmsprojekta stadijā, sāk domāt par ārtelpas labiekārtojumu. Tādas tālredzības augļi parasti ienākas un ir taustāmi.