Foto: Publicitātes
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzticēto valstij nozīmīgo attīstības un uzturēšanas projektu skaists un investīciju apjoms 2023. gada laikā audzis par 17% - no 88 projektiem 355 miljonu apmērā gada sākumā līdz 2024. gadā īstenošanā esošiem 110 projektiem, kopējām investīcijām sasniedzot 410 miljonus eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2023. gadā sasniedzis 46,02 miljonus eiro, saglabājot to 2022. gada līmenī, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
VNĪ vadībā pērn pabeigti ēku uzturēšanas projekti 2,16 miljonu eiro vērtībā un attīstības projekti 48,08 miljonu eiro vērtībā - Rīgas pils konventa atjaunošana, Dailes teātra skvēra labiekārtošana, Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcija, Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā ēkas atjaunošana Briselē, kā arī Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga sauszemes žoga posms 112 km garumā.
Patlaban viena no uzņēmuma prioritātēm ir Latvijas – Baltkrievijas un Latvijas – Krievijas ārējās robežas žoga un infrastruktūras izbūve. Robežas žogu ar Krieviju prioritārajos posmos plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām, taču atsevišķu, īpaši sarežģīto posmu izbūve (~28 km) turpinās vēl 2025. gadā. Baltkrievijas pusē robežas žoga būvniecība atlikušajā daļā gar publiskajām upēm tiks pabeigta līdz jūlija beigām. Finiša taisnē ir arī tādi VNĪ vadībā īstenoti projekti kā Valmieras drāmas teātra pārbūve un energoefektivitātes uzlabošana, kultūras un radošo industriju atbalsta centra TAB FAB izveide Miera ielā 58a, Rīgā, Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace”, A. Briāna ielā 13, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvieta Mārstaļu ielā 6, Rīgā, kur būvdarbus plānots noslēgt līdz rudenim.
“Kopumā uzņēmuma pagājušā gada rezultātus varam vērtēt kā ļoti labus, jo VNĪ izdevās ne tikai sasniegt, bet arī pārsniegt izvirzītos finanšu mērķus un īstenot valstij nozīmīgus attīstības projektus un VNĪ uzticētos valsts ārējās robežas izbūves darbus atbilstoši plānotajam. Tāpat notika intensīvs darbs, lai nodrošinātu efektīvu valsts īpašumu pārvaldību un kopējā valsts īpašumu portfeļa sakārtošanu. Kopš pagājušā gada VNĪ kopā ar Finanšu ministriju valdības uzdevumā strādā pie kopējā valstij piederošo īpašumu izvērtējuma un vienotas politikas izstrādes, kā rezultātā šogad varētu tapt arī jauns valsts nekustamo īpašumu pārvaldības modelis, “ norāda Renārs Griškevičs.
Saskaņā ar apstiprināto gada pārskatu, VNĪ apgrozījums 2023. gadā sasniedza 46,02 milj. eiro, saglabājot 2022. gada līmeni, taču pārsniedzot budžeta plānu par 3%. Savukārt VNĪ tīrā peļņa 2023. gadā ir sasniegusi 1,805 miljonus eiro, kas budžeta plānu pārsniedz par 12%. VNĪ valsts budžetā dividendēs iemaksās 1,15 miljonus eiro jeb 64% no 2023. gada tīrās peļņas, atlikusī peļņas daļa tiks novirzīta uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai un attīstībai. EBITDA pērnā gada divpadsmit mēnešos sasniedzis 16,7 miljonus eiro.
VNĪ kā lielākajam valstij piederošo nekustamo īpašumu pārvaldītājam, kura pārvaldībā ir 15% valsts īpašumu, šobrīd uzticēts sagatavot ziņojumu valdībai, pēc kura sagatavošanas tiktu lemts, vai visi no valsts pārvaldībā esošajiem īpašumiem ir nepieciešami valsts tiešo funkciju veikšanai un vai būtu jāvērtē iespēja valstij pārdot daļu īpašumu, iegūstot finanšu resursus valstij nepieciešamo īpašumu attīstībā, tādejādi vairojot to vērtību.
Uzņēmuma nomas maksas un būvniecības starpniecības ieņēmumi 2023. gadā ir palielinājušies par 0,42 milj. eiro, savukārt valsts nī atsavināšanas ieņēmumi ir samazinājušies par 0,69 milj. eiro. Pērn noslēgti pārdošanas līgumi par valsts īpašumiem 8,7 miljonu eiro vērtībā un VNĪ īpašumiem 9,5 miljonu eiro vērtībā. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas pērn ietekmēja finanšu rezultātus, ir mazāks ēku un zemju pirkšanas apjoms un bankas procentu maksājumu pieaugums par ilgtermiņa aizņēmumiem.
VNĪ pārvaldībā esošo īpašumu skaits ir mainīgs, jo nepārtraukti notiek īpašumu pārņemšana no ministriju un pašvaldību, kā arī citu valsts iestāžu valdījuma, to atsavināšana, nodošana pašvaldībām, kā arī citas darbības, lai nodrošinātu efektīvu valsts īpašumu pārvaldību. Saskaņā ar uzņēmuma stratēģiju, īpašumiem nonākot VNĪ pārvaldībā, tiek novērtēts to stāvoklis, veikta iestāžu aptauja, apzinot iespējas tos izmantot valsts pārvaldes vajadzībām un izskatīti īpašumu ilgtspējīgas attīstības scenāriji. Nekustamos īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts funkciju veikšanai VNĪ pārdod.
Viens no VNĪ izaicinājumiem ir degradēto būvju sakārtošana, kur biežākais risinājums ir šādu būvju pārdošana vai ēku demontāža. Uzņēmums katru gadu savā pārvaldībā pārņem vidi degradējošas būves – 2023. gadā pārņemtas 81 degradētas būves 44 adresēs, lielākoties bezīpašnieka manta, kas pārņemta no VID. No tām gandrīz četras piektdaļas jeb 83% ir B kategorijas vidi degradējošās būves ar kopējo platību 58,45 tūkstoši kvadrātmetru, kuru kopējais tehniskais stāvoklis ir novērtēts kā pirms avārijas stāvoklis ar nolietojumu no 61% līdz 80%. Pērn komandai izdevies dot jaunu attīstības iespēju 35 būvēm 24 adresēs – 8 būves nojauktas, 3 īpašumi sakārtoti, 24 pārdoti, tai skaitā Īles sanatorijas komplekss, Ērgļu arodvidusskolas ēkas, ēkas Merķeļa ielā 11 un Audēju ielā 7, Rīgā, degradējošas administratīvās ēkas dažādos Latvijas pagastos.
