Efektīva, ērta un ekonomiska apkures sistēma ir viens no komfortabla, mūsdienīga mājokļa priekšnoteikumiem. Šajā ziņā siltumsūknis ir piemērots risinājums, jo tam ir virkne priekšrocību, salīdzinot ar citiem apkures veidiem.
Siltumsūknis savāc akumulēto saules enerģiju no apkārtējās vides – augsnes, ūdenskrātuvēm, dziļurbuma ūdeņiem vai gaisa – un izmanto to ēku apkurei un ūdens uzsildīšanai, nodrošinot nepārtraukti stabilu un ekonomiski funkcionējošu apkures sistēmu. Vasarā siltumsūkni var izmantot telpu dzesēšanai. Siltumsūkņa darbības princips ir līdzīgs ledusskapim tikai pretējā virzienā – aukstuma vietā tiek iegūts siltums.
Siltumsūkņa priekšrocības
Būtisks šīs sistēmas pluss ir ekonomiskums – siltumsūknis nodrošina 3 - 5 reizes vairāk siltumenerģijas nekā tā darbībai patērētā elektroenerģija. Vidēji trīs ceturtdaļas enerģijas tiek iegūta bez maksas. Turklāt, līdztekus efektivitātei un ekonomiskumam, siltumsūknis pieskaitāms pie videi draudzīgiem apkures veidiem, jo nerada piesārņojumu un patērē maz energoresursu. Siltumsūknis ir arī pilnībā automatizēta ierīce ar iebūvētu vadības automātiku, ko var ieprogrammēt vēlamajā režīmā un uz ilgu laiku aizmirst. Pēc vajadzības siltumsūkņa vadību iespējams veikt attālināti caur mobilo aplikāciju.
Siltumsūkņa uzbūve
Siltumsūknis sastāv no iztvaicētāja, kondensatora, izplešanās vārsta (droseļvārsta, kas samazina spiedienu), siltummaiņa un kompresora, kas paaugstina spiedienu. Visas sistēmas daļas ir savienotas ar noslēgtu cauruļvadu sistēmu. Sistēmā cirkulē dzesētājaģents, kas atsevišķās iekārtas daļas atrodas šķidrā, bet citās – gāzveida stāvoklī.
Siltumsūkņu veidi
Zemes siltumsūknis – enerģiju iegūst no zemes. Vasarā zeme ir pietiekami sasilusi, bet ziemā augsnes virskārta mūsu klimatiskajos apstākļos parasti nesasalst dziļāk par 1.2 – 1,5m. Sistēmas ierīkošanai nepieciešami apjomīgi rakšanas darbi, jo siltumu iegūst ar zemē ieraktu, horizontāli izvietotu cauruļu starpniecību, ko ierok 1,3 - 1.6 m dziļumā. Vidēji, lai nodrošinātu ap 200 m2 lielas mājas apsildi, 400 - 800 metru garā cauruļvada izvietošanai vajadzēs ap 400 - 800 m2 zemes platību. Cauruļu sistēmā cirkulē videi draudzīgs, nesasalstošs šķidrums. Savāktais siltums tiek atdots siltumsūknim, kas to pārvērš augstvērtīgā enerģijā.
Dziļurbuma siltumsūknis – ja zemes platība ir ierobežota, var izmantot alternatīvu risinājumu, kas paredz siltuma iegūšanu no zemes ar speciālas dziļurbuma zemes zondes palīdzību. Tā tiek ievadīta zemē līdz pat 100 m dziļumam, kur temperatūra visu gadu saglabājas konstanta, ap +10°C, un darbojas līdzīgi zemes siltumsūknim. Aprēķināt, cik daudz siltuma varēs iegūt konkrētā gadījumā un kādu sistēmu izvēlēties, varēs speciālisti, novērtējot situāciju uz vietas.
Pazemes ūdeņu siltumsūknis – apkurei tiek izmantots pazemes ūdeņos uzkrātais siltums. To nosaka temperatūru starpība – gruntsūdeņu temperatūra cauru gadu ir aptuveni +10°C. Sistēma darbojas līdzīgi, tikai nav slēgta, bet atvērta – zemes cauruļu kolektora vietā izmanto divas akas, no kurām viena paredzēta ūdens uzsūkšanai, bet otra, pēc siltuma ieguves, – tā novadīšanai.
Gaisa siltumsūknis – par enerģijas avotu tiek izmantots saules sasildītais āra gaiss. Ziemām kļūstot arvien siltākām, kad temperatūras stabiņš reti kad noslīd pat zem -10°C, šis siltumsūkņu veids kļūst arvien populārāks. Tiesa, pazeminoties āra gaisa temperatūrai, siltumsūkņa efektivitāte pazeminās, bet siltuma patēriņš pieaug. Pie temperatūras -15°C siltumsūkņa efektivitāte samazinās, tādēļ gaisa siltumsūkni jāpapildina ar papildus siltuma ražotāju.
Šiem siltumsūkņiem izšķir trīs veidus: “gaiss – ūdens, dalīta tipa”, “gaiss – gaiss” un “gaiss – ūdens, monobloks”.
Veids “gaiss – ūdens” paredzēts pievienošanai pie apkures sistēmas, kur tiek izmantots ūdens. Šai sistēmai nav vajadzīgs urbums vai zemes rakšana – siltumsūkņa ārējo iekārtu novieto ārpus mājas un savieno ar siltumsūkņa iekšējo iekārtu, kas savienota ar mājas apkures sistēmu.
“Gaiss – gaiss” siltumsūkņi ir ar mazu jaudu, tos stiprina pie ēkas ārsienas un tie paredzēti vienas konkrētas telpas apsildei.
“Gaiss – ūdens, monobloks” siltumsūkņa darbība līdzinās “gaiss – ūdens” siltumsūknim. Sistēma sastāv no vienas pašas ārējās iekārtas ko novieto ārpus mājas un ar zemē ieraktām caurulēm savieno ar mājā esošo apkures sistēmu. Mājas iekšpusē tiek uzstādīta tikai iekārtas automātika un nepieciešamības gadījumā karstā ūdens sagatavošanas tvertne .
Izvēles priekšnoteikumi
Siltumsūkņa izvēli ietekmē vairāki būtiski faktori, tai skaitā mājas tips, mājai nepieciešamais enerģijas daudzums un veids, mājas novietojums. Parasti siltumsūkņus izvēlas 100 līdz 300 m2 platības lielu ēku apsildīšanai un visbiežāk siltumsūkņu jauda svārstās ap 6 - 15 kW.
Mājas apkurei nepieciešamā siltumsūkņa jaudu izvēlas pēc apkures projekta izstrādes, kad speciālists ir aprēķinājis konkrētās ēkas siltuma zudumus. Aptuvenus aprēķinus var veikt, vadoties pēc ēkas platības. Vienam apkurināmās platības kvadrātmetram labi siltinātā mājā nepieciešams 50 - 60 W apkures jaudas. Tātad, piemēram, 160 m2 lielai dzīvojamajai ēkai piemērots būs 8 - 10 kW jaudas siltuma sūknis. Sliktāk siltinātām mājām kvadrātmetra apsildei nepieciešamā jauda var būt ievērojami lielāka (līdz pat 100 W/m2).
Jaudas izvēlē jāņem vērā arī karstā ūdens patēriņa nepieciešamība, ventilācijas gaisa sildīšanai nepieciešamā jauda un citi faktori. Ja ēkai ir apkures projekts, jāievēro projektā minētās siltuma slodzes.
Ievērībai:
- Siltumsūknis ūdeni apkures sistēmā spēj uzsildīt tikai līdz +65°C, tāpēc būtiska ir radiatoru izvēle - tiem jābūt lielākiem nekā citās apkures sistēmās.
- Apkure ar siltumsūkni īpaši piemērota apsildāmajām grīdām, jo siltumsūkņi vislielāko efektivitāti sasniedz darbojoties ar zemas temperatūras apkures sistēmām.
Uzzināt vairāk un pieteikties bezmaksas ONLINE KONSULTĀCIJAI šeit.
Skatīt produktus